Jurista Vārda satura arhīvs

06/07/10 - 27/07/10

žurnāls / Redaktora sleja

Jurista profesijas vilinājums

27. Jūlijs 2010 /NR. 30 (625)

Lai arī vasara vēl nav galā, daudziem nesteidzīgais brīvdienu ritms ir neglābjami izjaukts. Kā katru gadu augstskolas sākušas jauno studentu uzņemšanu, un topošie studētgribētāji pulcējas garās rindās, lai izvēlētos sev tīkamo augstskolu un studiju programmu. Pārsteigumu gan laikam šogad nebūs. Vidusskolu absolventi palikuši uzticīgi tradīcijām, un tiesību zinātnes vēl joprojām ir populārāko izvēļu topos. Neraugoties uz pietiekami lielo absolventu ...

žurnāls / Īsziņas

Aprit gadadiena vēsturiskai deklarācijai

27. Jūlijs 2010 /NR. 30 (625)

23. jūlijā apritēja 70. gadadiena kopš toreizējā ASV valsts sekretāra Samnera Velsa deklarācijas, ar kuru ASV paziņoja, ka neatzīs Baltijas valstu inkorporāciju PSRS 1940. gadā. Saistībā ar šo gadadienu ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone prezidenta Baraka Obamas un ASV tautas vārdā ir izplatījusi paziņojumu, kurā vēlreiz apliecina spēcīgās saites starp Baltijas valstīm un ASV. Laikā, kad Igaunija, Latvija un Lietuva svin gandrīz 20 gadus ...

žurnāls / Īsziņas

Pieejams judikatūras atziņu apkopojums

27. Jūlijs 2010 /NR. 30 (625)

Augstākā tiesa apkopojusi judikatūras atziņas saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas praksē. Lai vienveidotu tiesu lēmumu pieņemšanas praksi un novērstu nepilnības, Augstākā tiesa apkopojusi un analizējusi judikatūras atziņas šo lietu izskatīšanā, 19. jūlijā informēja tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece. Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana ir atsevišķs tiesvedības veids ar savām īpatnībām un noteikumiem, kas raksturīgi ...

žurnāls / Īsziņas

Apžēlotas trīs notiesātās personas

27. Jūlijs 2010 /NR. 30 (625)

Valsts prezidents Valdis Zatlers, izskatot 40 notiesāto personu apžēlošanas lūgumus, apžēloja trīs personas, 19. jūlijā informēja Valsts prezidenta preses dienests. Viena persona tika daļēji atbrīvota no soda, bet divas – pilnīgi atbrīvotas no pamatsoda izciešanas. Apžēlotās personas bija notiesātas par noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu un satiksmes drošību. ...

žurnāls / Īsziņas

Tiesas darbiniecei piemēro disciplinārsodu

27. Jūlijs 2010 /NR. 30 (625)

Kādas Rīgas tiesas kancelejas vadītāja vietniecei piemērots disciplinārsods – piezīme – par neizpaužamu datu izpaušanu, jo viņa telefoniski informējusi kādu privātpersonu par tiesā saņemtu juridiskas personas prasības pieteikumu pret minēto fizisko personu, 19. jūlijā informēja Tiesu administrācijas pārstāvis Gatis Tauriņš. Uz tiesu piezvanījusi kāda fiziska persona, vaicājot, vai pret viņu nav iesniegts prasības pieteikums, uz ko minētā tiesas ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā: 19.–25.jūlijs

27. Jūlijs 2010 /NR. 30 (625)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija (atšķirībā no papīra laikraksta pagaidām tikai ar informatīvu raksturu) – bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesai nav jāvērtē vēsturiskie notikumi un jāpauž viedoklis par pasākumu

27. Jūlijs 2010 /NR. 30 (625)

Godināt Latvijas patriotus, kuri cīnījās pret padomju varu, neapdraud demokrātisko valsts iekārtu, kā arī citu cilvēku tiesības. Katras valsts pamatu veido patriotiski noskaņoti cilvēki, kuri ir gatavi aizstāvēt valsts intereses, tajā skaitā arī cīnoties pret dažādiem agresoriem. Kopš Latvijas Republikas atjaunošanas 1990. gadā Rīgas pilsētā regulāri notiek vairāki pasākumi, kurus atsevišķas sabiedrības daļas vērtē kā nacionālā naida slavināšanu un arī kā komunisma vai nacisma ideoloģijas sludināšanu. Kopējā tiesu prakse šāda veida lietās norāda, ka tiesa atturas pārvērtēt viedokļus par atsevišķu vēsturisku notikumu nozīmi. Secinājumi, kas tiek izdarīti, analizējot vēsturiska notikuma nozīmi, var būtiski atšķirties, ņemot vērā, ka personas izvēlas dažādus vērtēšanas kritērijus. Tiesa pēc būtības nevar noteikt, ka sabiedrībā ir tiesiski atļauts tikai viens viedoklis par kāda vēsturiskā notikuma nozīmi, savukārt visi pārējie viedokļi ir aizliedzami. Šāda pieeja novestu pie viedokļu cenzūras, kas demokrātiskā valstī ir aizliegta. Iestāde nevar aizliegt gājienu, pamatojot to vienīgi ar iespējamību, ka pasākuma laikā tiks pārkāptas likumdošanas prasības. Šāda pieeja kopumā novestu pie tā, ka jebkuru pasākumu varētu aizliegt uz pieņēmumu pamata. Jebkura publiska pasākuma laikā pastāv iespējamība, ka var notikt administratīvi un pat krimināli sodāmas darbības, tajā skaitā arī nacisma vai komunisma ideoloģijas slavināšana vai nacionālā un rasu naida sludināšana. Tādos gadījumos policijas darbiniekam vai pašvaldības pārstāvim ir tiesības paziņot pasākumu par slēgtu un pieprasīt, lai tā dalībnieki nekavējoties atstāj pasākuma vietu. ...

Elizabete Krivcova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Trīs aizmirstās patiesības jeb dažas piezīmes par Komerclikuma piemērošanu

27. Jūlijs 2010 /NR. 30 (625)

Pēdējo gadu novērojumi liecina, ka Uzņēmumu reģistrā arvien vairāk sāk valdīt formālisms. Mūsdienu tiesību teorijas vietā atdzimst padomju tiesību tradīcijas. Valsts notāri uztver Komerclikumu pilnīgi atrauti no Civillikuma, neskaidrus jautājumus risina, pamatojoties uz dokumentu noformēšanas prasībām, nevis likuma un darījuma interpretācijas metodēm. Šajā rakstā norādīšu uz būtiskām kļūdām tiesību normu piemērošanā un atļaušos atgādināt dažas tiesību zinātnes patiesības. ...

Liene Pierhuroviča

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas Savienības Tiesas juridiskais aktīvisms

27. Jūlijs 2010 /NR. 30 (625)

Raksta mērķis ir izveidot juridiskā aktīvisma definīciju kā atskaites punktu tā pētīšanai, nosakot juridiskā aktīvisma un tiesību interpretācijas un tālākveidošanas metožu savstarpējo saistību, kā arī izpētīt iespējamos Eiropas Savienības (bij. Kopienu) Tiesas (turpmāk tekstā – EST) juridiskā aktīvisma cēloņus, viedokļus par EST juridisko aktīvismu un argumentus, kas to attaisno. Vienlaikus raksts ir pirmais pētījums par EST aktīvismu latviešu valodā, jo līdz darba iesniegšanai publicēšanai autorei nav kļuvuši zināmi šādi pētījumi vai publikācijas. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Saeimas atlaišanas prakse

27. Jūlijs 2010 /NR. 30 (625)

Satversmes 48. pants sadala Saeimas atlaišanas tiesības starp Valsts prezidentu un pilsoņu kopumu. Saskaņā ar Satversmes 48. panta pirmo teikumu "Valsts prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu". Savukārt saskaņā ar šā panta otro daļu pēc šāda Valsts prezidenta ierosinājuma izdarāma tautas nobalsošana, proti, lēmumu par Saeimas atlaišanu pieņem pilsoņu kopums. Ārvalstu konstitucionālo tiesību pētnieki Satversmē noteikto Saeimas atlaišanas kārtību vērtē kā unikālu un tikai Latvijai raksturīgu, kurai nav analogu citu valstu konstitūcijās.1 Tas atzīts arī Latvijas konstitucionālajās tiesībās.2 ...

Silvija Kuškina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Saeimas atlaišanas mehānisms un tā galvenie trūkumi

27. Jūlijs 2010 /NR. 30 (625)

2010. gada aprīlī apritējis gads, kopš Saeima pieņēma grozījumus Satversmē, ar 10. Saeimas sanākšanu paredzot daļai tautas tiesību rosināt Saeimas atsaukšanu. Diskusijas sabiedrībā par Saeimas pilnvaru pirmstermiņa izbeigšanu grozījumi ir mazinājuši, tomēr ne visi tiesību jautājumi ir atrisināti. Būtiskākais no tiem – vai grozījumi mehānismu ir pilnveidojuši. Lai sniegtu atbildi uz šo jautājumu, sākotnēji jāpievēršas pastāvošās situācijas analīzei, kam veltīts šis raksts. Raksta mērķis ir izpētīt Saeimas atlaišanas mehānismu, kāds tas bija pirms grozījumiem, īpaši pievēršoties tā funkcionētspējas problēmām. Šādi iespējams uzskatāmi parādīt sākotnējā mehānisma trūkumus, atstājot turpmākām diskusijām Satversmes grozījumu vērtējumu vai citu pilnveides iespēju apsvēršanu no šādas analīzes skatījuma. ...

žurnāls / Nedēļas jurists

27. Jūlijs 2010 /NR. 30 (625)

žurnāls / Redaktora sleja

Valsts pret tiesnesi

20. Jūlijs 2010 /NR. 29 (624)

Šajā gadā par tiesu neatkarību ir runāts gana daudz. Dažkārt tā vien liekas, ka tā ir lielākā konstitucionālo tiesību problēma Latvijā. Tiesnešu algas un finansiālā drošība ir tikusi tik plaši apspriesta, ka šajā kontekstā pazūd diskusiju vērti notikumi. Ne tik sen Administratīvā rajona tiesa pieņēma spriedumu, atļaujot kārtējo Rīgas domes aizliegto pulcēšanās pasākumu. Tā, šķiet, Latvijā jau ir ierasta prakse – Rīgas dome aizliedz, tiesa ...

žurnāls / Īsziņas

Mafijas apkarošanas operācija Itālijā

20. Jūlijs 2010 /NR. 29 (624)

Itālijas policija 13. jūlijā paziņoja, ka tiek veikta vērienīga operācija, lai arestētu vairāk nekā 300 "Ndrangheta" klana locekļu, informēja LETA/AFP. Apjomīgajā operācijā, lielākajā šāda veida kampaņā pēdējo gadu laikā, Kalabrijā un vairākās vietās valsts ziemeļu daļā tika iesaistīti 3000 likumsargu. Aresti tika veikti aizdomās par saistību ar mafijas struktūrām, slepkavībām, kontrabandu, izspiešanu un citiem nodarījumiem. ...

žurnāls / Īsziņas

Spiegu apmaiņa starp lielvarām

20. Jūlijs 2010 /NR. 29 (624)

Amerikas Savienotās Valstis un Krievija Vīnē pabeidza spiegu apmaiņas operāciju, 9. jūlijā apliecināja ASV Tieslietu ministrija, apstiprinot, ka Maskava atbrīvojusi četrus cilvēkus apmaiņā pret desmit ASV arestētajiem Krievijas spiegiem, informēja LETA/AFP. Noslēdzot operāciju, desmit Vīnē no ASV atgādātie Krievijas spiegi izlidoja uz Maskavu, bet četri Krievijas atbrīvotie pilsoņi Vīni pameta amerikāņu lidmašīnā. Iepriekš Krievijas Ārlietu ...

žurnāls / Īsziņas

Jauns tiesu prakses apkopojums

20. Jūlijs 2010 /NR. 29 (624)

Iztiesājot krimināllietas par slepkavībām pastiprinošos apstākļos un sevišķi pastiprinošos apstākļos, tiesas veic rūpīgāku nozieguma objektīvo un subjektīvo pazīmju analīzi, tiesu nolēmumos sniegta pilnīgāka soda kvalifikācijas motivācija, izmantojot gan teorijas atziņas, gan tiesu prakses nostādnes, secināts Augstākās tiesas pētījumā par tiesu praksi krimināllietās par slepkavībām, par kurām atbildība paredzēta Krimināllikuma 116.–118. pantā. ...

žurnāls / Īsziņas

Plāno paplašināt notāru funkcijas

20. Jūlijs 2010 /NR. 29 (624)

Ministru kabinets 13. jūlijā pieņēma vairākus grozījumus dažādos likumos, lai atslogotu tiesas no tām neraksturīgajiem pienākumiem, tostarp arī laulību bezstrīdus šķiršanas funkcijām, informēja Tieslietu ministrijas Administratīvā departamenta pārstāvis Reinis Briģis. Grozījumi tiks veikti Civillikumā, Civilprocesa likumā, Notariāta likumā, Civilstāvokļa aktu likumā, Komerclikumā un citos likumos. Plānots noteikt, ka Latvijā laulību šķirs ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā: 12.–18.jūlijs

20. Jūlijs 2010 /NR. 29 (624)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija (atšķirībā no papīra laikraksta pagaidām tikai ar informatīvu raksturu) – bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par dienesta dzīvokļa tiesisko statusu un sekām, kādas šis statuss rada

20. Jūlijs 2010 /NR. 29 (624)

Ja ir aizskartas valsts tiesības uz īpašumu, valstij kā visas sabiedrības interešu pārstāvei saskaņā ar Civilprocesa likuma 1. panta noteikumiem ir tiesības uz aizskarto tiesību un interešu aizsardzību tiesā. Šādā situācijā, pamatojoties uz Prokuratūras likuma 17. pantu un Civilprocesa likuma 90. panta otrās daļas 3. punktu, prasību tiesā var celt arī prokuratūra. Tiesiskā paļāvība bauda aizsardzību tikai tad, ja persona, izmantojot savas tiesības un sadarbojoties ar iestādi, ir rīkojusies labā ticībā. Izīrējot dienesta dzīvokli, nav piemērojami likuma "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" noteikumi. ...

Ligita Pēlmane

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vecāku varas institūta transformācija vecāku aizgādības tiesībās

20. Jūlijs 2010 /NR. 29 (624)

Atjaunojot Latvijas Civillikuma ģimenes tiesību daļu,1 likumdevēja mērķis bija pēc iespējas saglabāt šā likuma 1937. gada redakciju un tajā pašā laikā mainīt vecāku varas saturu atbilstoši sabiedrībā notikušajām pārmaiņām.2 Rezultātā, atjaunojot 1937. gada Civillikumu (turpmāk tekstā – CL),3 vecāku varas saturs, kas vēsturiski ir piederīgs ģermāņu tiesību izpratnei, tika sajaukts ar konceptuāli atšķirīgām padomju ģimenes tiesību nostādnēm, kas turpmāk radīja pretrunas vecāku varas realizācijā. Vēl vairāk šīs pretrunas padziļināja 2002. gada grozījumi CL,4 ar kuriem vecāku varas institūts tika transformēts vecāku aizgādības tiesībās. Lai izprastu šo pretrunu cēloņus, autore rakstā sniegs īsu ieskatu par atšķirībām vecāku tiesību5 regulējumā ģermāņu tiesību saimē un padomju ģimenes tiesībās, kas ļauj dziļāk analizēt bijušās un esošās pretrunas CL vecāku varas un vecāku aizgādības tiesību regulējumā. ...

Rada Matjušina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Elektroniskais dokuments

20. Jūlijs 2010 /NR. 29 (624)

Informācijas tehnoloģiju straujas attīstītības un informācijas apjoma palielināšanās laikmetā ikviens ir saistīts ar elektroniskajiem dokumentiem, kas nodrošina jaunas informācijas izmantošanas iespējas. Zinātniski tehniski atklājumi rada jaunas tendences informācijas dokumentēšanā, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas datu apstrādē. Elektronisko dokumentu izmantošanas nepieciešamība un to verifikācija pieprasīja noteiktu normatīvo aktu bāzes izstrādi, un 1999. gada 13. decembrī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/93/EK par Kopienas elektronisko parakstu sistēmu (turpmāk tekstā – Direktīva), kas noteica, ka drošs elektroniskais paraksts atzīts par nozīmīgu līdzekli informācijas sabiedrības un pakalpojumu attīstībā.1 ...

Zane Pumpure-Prāmniece

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kā labojamas kļūdas ārējos normatīvajos aktos

20. Jūlijs 2010 /NR. 29 (624)

Līdzās ārējiem normatīvajiem aktiem un to grozījumiem oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" tiek publicēti arī precizējumi (ar nosaukumu – "Precizējot iepriekš publicēto"). Precizējums pēc savas būtības ir redakcionāls vai tehnisks labojums normatīvajā aktā pēc tā publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Tas parāda, ka publicētu un pat spēkā stājušos normatīvo aktu ir iespējams ne tikai grozīt, pieņemot attiecīgu grozījumu, bet arī labot, oficiālajā laikrakstā publicējot precizējumu. Parasti ar precizējumiem tiek labotas normatīvā akta sagatavotāja pārrakstīšanās (burtu un ciparu) kļūdas,1 neskaidri grozījumu formulējumi,2 neievietoti datumi3 vai amatpersonu paraksti. ...

Lelde Krastiņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Termiņš pieteikumu par publisko tiesību līgumiem iesniegšanai

20. Jūlijs 2010 /NR. 29 (624)

2008. gada 17. janvārī individuālais komersants "NJ" iesniedza Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu, apstrīdot publisko tiesību līguma izpildes pareizību. Pieteikumā komersants norādīja, ka pašvaldība J nav izpildījusi pasažieru pārvadājuma līguma saistību kompensēt pārvadātājam IK "NJ" zaudējumus. Administratīvā rajona tiesa, bet pēc tam arī Administratīvā apgabaltiesa atteicās pieņemt pieteikumu, norādot, ka starp IK "NJ" un pašvaldību J noslēgtais līgums ir civiltiesisks darījums un strīdi saistībā ar minēto līgumu ir izskatāmi vispārējās jurisdikcijas tiesā. Tomēr Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, izskatot IK "NJ" blakus sūdzību, konstatēja, ka līgums ir publisko tiesību līgums un lieta ir izskatāma administratīvā procesa kārtībā. ...

žurnāls / Informācija

Jaunais ģenerālprokurors – Ēriks Kalnmeiers

20. Jūlijs 2010 /NR. 29 (624)

Ilgi apspriestais stāsts par ģenerālprokurora ievēlēšanu ir beidzies. Šā gada 12. jūlijā Saeima ārkārtas sēdē ar balsu vairākumu par ģenerālprokuroru uz pieciem gadiem apstiprināja Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča izvēlēto kandidātu – Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokuroru Ēriku Kalnmeieru. ...

Mārtiņš Mits

žurnāls / Nedēļas jurists

Mārtiņš Mits

20. Jūlijs 2010 /NR. 29 (624)

žurnāls / Redaktora sleja

Sekojot astoņkāja Paula pēdās

13. Jūlijs 2010 /NR. 28 (623)

Pēdējā laikā arvien vairāk visi publiski pareģo nākotnes notikumus. To dara visi dzīvnieku pasaules pārstāvji: gan dzīvnieki, gan cilvēki. Līdz ar to dzīvnieku un cilvēku vieno ne tikai bioloģiskā izcelsme, bet arī spēja prognozēt. Pasaules slavu ieguvis astoņkājis Pauls, kas līdz šim ārkārtīgi veiksmīgi prognozē notikumus futbolā. Stāvot uz trīs gadu darba sliekšņa, arī Valsts prezidents nevis atskatās uz līdz šim notikušo, bet prognozē nākamo ...

žurnāls / Īsziņas

Plāno regulēt brīvprātīgo darbu

13. Jūlijs 2010 /NR. 28 (623)

Valsts sekretāru sanāksmē 8. jūlijā izsludināja grozījumus Civillikumā, ar kuriem plāno pilnveidot brīvprātīgā darba tiesisko regulējumu. Grozījumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti, informēja ministrijas Administratīvā departamenta pārstāve Laura Pakalne. Eiropas Parlaments 2008. gada 22. aprīlī pieņēma rezolūciju par brīvprātīgā darba nozīmi, ar kuru noteica, ka brīvprātīgo kustībai un brīvprātīgo darbam nav jāaizstāj algotais ...

žurnāls / Īsziņas

Notāre atklāj krāpšanas mēģinājumu

13. Jūlijs 2010 /NR. 28 (623)

Zvērinātas notāres Laumas Šneideres birojā tika atklāta viltota pilnvara, ar kuras palīdzību krāpnieki bija vēlējušies nelikumīgi piekļūt ievērojamiem naudas līdzekļiem ārvalstu bankā, 7. jūlijā informēja Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča. Krāpnieki L. Šneideres notāru birojā ieradušies ar pilnvaru, kas it kā sastādīta un apliecināta pie Maskavas notāra. Latvijas notārei uz iesniegtās pilnvaras pamata būtu bijis ...

žurnāls / Īsziņas

Koncepcija par notiesāto nodarbinātību

13. Jūlijs 2010 /NR. 28 (623)

Ministru kabinets 6. jūlijā pieņēma ar brīvības atņemšanu notiesāto personu nodarbinātības koncepciju, ko izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti, informēja ministrijas Administratīvā departamenta pārstāve Laura Pakalne. Koncepcijas mērķis ir risināt notiesāto nodarbinātības problēmas, radot modernu normatīvo regulējumu, kura ietvaros ir iespējams organizēt tādu notiesāto nodarbināšanu, kas veicina personas veiksmīgu integrēšanos ...

žurnāls / Īsziņas

Izsludināts konkurss uz tiesneša amatiem

13. Jūlijs 2010 /NR. 28 (623)

Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī 6. jūlijā publicēts paziņojums par konkursu uz tieneša amatiem ES Civildienesta tiesā. Tā kā 2011. gada 30. septembrī beigsies pilnvaru laiks trīs ES Civildienesta tiesas tiesnešiem, tiek izsludināts konkurss, lai ieceltu trīs tiesnešus laikposmam no 2011. gada 1. oktobra līdz 2017. gada 30. septembrim. ES Civildienesta tiesas kompetencē ir pirmajā instancē izskatīt domstarpības starp ES un tās darbiniekiem ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā: 5.–11.jūlijs

13. Jūlijs 2010 /NR. 28 (623)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija (atšķirībā no papīra laikraksta pagaidām tikai ar informatīvu raksturu) – bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Rokasgrāmata prokuroriem kriminālprocesā

13. Jūlijs 2010 /NR. 28 (623)

Tiesu namu aģentūra turpina rokasgrāmatu sēriju kriminālprocesā. Pirmā bija adresēta tiesnešiem, savukārt šoreiz laista klajā rokasgrāmata prokuroriem (Rokasgrāmata prokuroriem kriminālprocesā. G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2010, 262 lpp.). Grāmatas autori ir pieredzes bagāti prokurori, kuru darbs bijis saistīts gan ar izmeklētāja, gan arī ar vadītāja pienākumiem. Rokasgrāmatu sagatavojuši Arvīds Kalniņš, Ēriks Kalnmeiers, Guntis Kanaviņš, Sandra Kerno, Jānis Maizītis un Ēriks Zvejnieks. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par tiesas kompetenci ārvalsts šķīrējtiesas nolēmuma atzīšanas procesā

13. Jūlijs 2010 /NR. 28 (623)

Ārvalsts šķīrējtiesas nolēmuma atzīšanas procesā tiesas uzdevums ir noskaidrot, vai ārvalsts šķīrējtiesa nav pārkāpusi savas kompetences ietvarus un vai ir ievērotas pušu procesuālās garantijas, kas saistītas ar lietas iztiesāšanu mutiskā tiesas sēdē. Strīdu par šķīrējtiesas līguma pastāvēšanu starp pusēm izskata šķīrējtiesas procesa laikā, tādējādi vispārējās jurisdikcijas tiesā šķīrējtiesas nolēmuma atzīšanas procesā lietas dalībnieks nevar celt iebildumus, ka viņš nav bijis šķīrējtiesas līguma dalībnieks (Eiropas konvencijas par starptautisko komercšķīrējtiesu 5. panta 1. punkts). ...

žurnāls / Tiesību prakse

Informācijas izsniegšana no lietas materiāliem

13. Jūlijs 2010 /NR. 28 (623)

Ja atklātā procesā izskatītā lietā ir stājies spēkā tiesas galīgais nolēmums, šādas lietas materiāli ir ierobežotas pieejamības informācija. Personas lūgums izsniegt ierobežotas pieejamības informāciju iestādei jāvērtē atbilstoši Informācijas atklātības likuma noteikumiem. Tiesa, izsniedzot (vai atsakot izsniegt) informāciju saskaņā ar Informācijas atklātības likuma normām, rīkojas kā iestāde Administratīvā procesa likuma izpratnē, un tās rīcība un lēmumi ir kontrolējami administratīvā procesa kārtībā. Ja iestāde (tiesa) nesniedz prasīto informāciju, norādot, ka, lai informāciju saņemtu, ir jāizpilda nosacījums – jāsamaksā informācijas izsniegšanas izdevumi, tas vērtējams kā administratīvais akts ar nosacījumu (atteikums izsniegt informāciju, ja netiek izpildīts nosacījums). Ja tiesas lietvedībā esošā lietā vēl nav stājies spēkā galīgais nolēmums, šādas lietas materiāli ir pieejami tikai tām personām, kurām šādas tiesības paredzētas procesuālajos likumos. Tiesnesis, izlemjot lūgumu par informācijas izsniegšanu no šādas lietas materiāliem, rīkojas tiesas spriešanas funkcijas ietvaros. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesneša Kaspara Baloža atsevišķās domas

13. Jūlijs 2010 /NR. 28 (623)

Satversmes tiesas likuma 30. panta sestā daļa paredz, ka Satversmes tiesas tiesnesis, kurš balsojis pret tiesas spriedumā izteiktu viedokli, spriedumam rakstveidā pievieno savas atsevišķās domas. Tā kā bieži šajās atsevišķajās domās tiek izteiktas novatoriskas idejas un vērā ņemamas iebildes pret Satversmes tiesas spriedumu, žurnāls “Jurista Vārds” turpina iesākto praksi informēt lasītājus par jaunākajām Satversmes tiesas tiesnešu atsevišķajām domām. ...

žurnāls / Nedēļas jurists

Sandra Sondore-Kukule

13. Jūlijs 2010 /NR. 28 (623)

Lāsma Liepiņa

žurnāls / Diskusija

Necilvēcības vidū meklēt taisnību

13. Jūlijs 2010 /NR. 28 (623)

Lasītājiem pieejama zvērināta advokāta Andra Grūtupa grāmata “Maniaks”. Neesmu liela A. Grūtupa grāmatu lasītāja, taču kā juriste, kas pētījusi noziedzīgus nodarījumus pret personas dzimumneaizskaramību, grāmatu izlasīju. Lasāmviela manī mudināja pretrunīgas izjūtas. Kā jaunai juristei man bija interesanti uzzināt pieredzes bagāta jurista redzējumu par savulaik Latvijā ļoti skaļu krimināllietu pret seksuālu noziegumu īstenotāju. Taču, lasot grāmatu, biedējošs šķita aukstums, ar kādu autors savā grāmatā šāda veida noziedzīgus nodarījumus detalizēti apraksta. Apgāds “Adria” 2005. gadā izdeva anonīmas autores grāmatu “Sieviete Berlīnē”. Tās pamatā ir autores pārdzīvotais un dienasgrāmatā fiksētais laika posmā no 1945. gada 20. aprīļa līdz 22. jūnijam, kad Vācijas galvaspilsētu ieņēma sarkanā armija. Grāmatā ir aprakstītas šausmas, ko Berlīnes sievietēm nodarīja sarkanās armijas karavīri. Kā minēts pēcvārdā, tā tapusi patiesu briesmu naktīs un dienās, taču ne kā literatūra, bet gan kā psiholoģiska pašpalīdzība. ...

Kristaps Tomsons

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eitanāzijas institūta normatīvais regulējums pasaulē

13. Jūlijs 2010 /NR. 28 (623)

Eitanāzija nereti ir pēdējā izeja cilvēkiem, kuriem dzīve ir kļuvusi par fiziskām mokām. Eitanāzijas institūts ir izsaucis asu un neviennozīmīgu cilvēku reakciju, jo šo tiesību institūtu var aplūkot no dažādiem viedokļiem – morāles, ētikas, reliģiskā, juridiskā u. tml. Raksta mērķis ir eitanāzijas institūta juridiska analīze, atklājot eitanāzijas institūta normatīvo regulējumu pasaulē. Lai veiksmīgāk parādītu Eiropas valstu izpratni un spriestu par eitanāzijas iespējamā regulējuma piemērošanu Latvijā, analīze paplašināta ar kontinentālās Eiropas tiesību loka valstīm. Eitanāzijas institūta regulējums apskatīts, sadalot valstis divās grupās atbilstoši to piederībai pie tiesību sistēmām – tā objektīvāk var salīdzināt šo valstu pieņemtos vai jau atceltos eitanāzijas institūtu regulējošos normatīvos aktus un to iespējamo savstarpējo mijiedarbību tiesību tālākveidošanā. ...

Jānis Rušenieks

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Civilprocesa likuma 41. un 44. panta problemātika

13. Jūlijs 2010 /NR. 28 (623)

Uzmanību virsrakstā minētajiem pantiem pievērsīšu saistībā ar intelektuālo īpašumu. Vēlos atgādināt, ko tad paredz likuma 41. pants (Tiesas izdevumu atlīdzināšana): “Pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam – proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.”1 ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Šķīrējtiesas process: aktualitātes un nepieciešamās izmaiņas

13. Jūlijs 2010 /NR. 28 (623)

Jau vairākus gadus tiek runāts par iespējamo šķīrējtiesu regulējuma modernizāciju un reformu. Diskusijas notiek par šķīrējtiesu darbības efektivitāti, taisnīgas tiesas spriešanu šķīrējtiesas procesā un personu tiesību aizsardzību. Bieži vien tās nemaz nevar nosaukt par diskusijām, jo katra no pusēm paliek pie sava viedokļa, nemaz nemēģinot viena otrā ieklausīties. Rakstā tiks atspoguļota normatīvo aktu virzība šķīrējtiesu darbības uzlabošanai, apskatītas aktuālās problēmas, sniegts skatījums uz šo problēmu risinājumiem un piedāvājumi normatīvo aktu grozījumiem. ...

Andris Grūtups

žurnāls / Intervija

Nedomāju, ka sabiedrībai vajadzētu vairīties un slēpties no šādu tematu apspriešanas

13. Jūlijs 2010 /NR. 28 (623)

Šīs vasaras sākumā klajā nāca zvērināta advokāta un Rakstnieku savienības biedra Andra Grūtupa sestais literārais darbs “Maniaks” (“Atēna”, 2010, 287 lpp.). (A. Grūtups ir vēl arī piecu juridiskās literatūras darbu autors vai līdzautors.) “Maniaka” galvenais varonis ir Staņislavs Rogaļovs, kuru par apsūdzībām seksuālos noziegumos un slepkavībās, kas tika pastrādātas 20. gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados, notiesāja uz nāvi. Pats autors grāmatas priekšvārdā šo lietu vērtē kā vienu no skandalozākajām visā Latvijas tiesu procesu vēsturē. Arī liela daļa Latvijas iedzīvotāju vēl atceras laiku, kad S. Rogaļovs izdarīja savus noziegumus, kā arī satraukumu un šausmas, ko tie raisīja. Notikumi bija tik baisi, ka runas par tiem strauji izplatījās pat padomju cenzūras un slepenības apstākļos. Naidu pret noziedznieku papildināja dusmas uz “režīmu”, kad izrādījās, ka par vienu no S. Rogaļova noziegumiem jau iepriekš notiesāti nevainīgi apsūdzēti puiši, kuru atzīšanos padomju milicija bija panākusi ar inkvizīcijas metodēm. Iespējams, aizgājušo gadu ažiotāža arī ir viens no iemesliem, kādēļ jau kopš iznākšanas brīža A. Grūtupa “Maniaks” stabili turas visvairāk pārdoto grāmatu sarakstos. Tomēr šī darba vērtējumi krasi atšķiras, tajā skaitā juristu vidū. Daļa grāmatu uzskata par lielisku padomju laika represīvo iestāžu darba un sabiedrības ikdienas dokumentējumu, turklāt laikabiedros lielu interesi raisa joprojām mūsu vidū esošo un autoram personiski pazīstamo padomju milicijas, prokuratūras, LPSR Iekšlietu ministrijas darbinieku portretējumi. Otra lasītāju grupa savukārt ir neizpratnē par autora izvēli saukt īstajos vārdos S. Rogaļova upurus un detalizēti aprakstīt viņa izdarītos seksuālos noziegumus, turklāt publicēt arī cietušo sieviešu fotogrāfijas. Kritiķi uzskata, ka A. Grūtups tādējādi aizskāris S. Rogaļova upuru cieņu un godu. Lai noskaidrotu autora ieceres un pozīciju, “Jurista Vārds” lūdza interviju A. Grūtupam. Vienlaikus šajā numurā publicējam arī juristes Lāsmas Liepiņas viedokli par grāmatu “Maniaks”. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Aktīvais prezidentālisms

6. Jūlijs 2010 /NR. 27 (622)

Valsts prezidents pēc Saeimas pavasara sesijas beigām parūpējies par iemeslu pietiekami dzīvām diskusijām sabiedrībā – trīs no Saeimas pieņemtajiem likumiem tikuši nosūtīti otrreizējai caurlūkošanai. Valsts prezidents lūdzis Saeimu vēlreiz izdiskutēt vairākus šajos likumos ietvertos konceptuālos risinājumus. Kopumā Valsts prezidenta amatā pavadītajos trijos gados Valdis Zatlers lūdzis Saeimu atkārtoti caurlūkot jau divpadsmit pieņemtos likumus. ...

žurnāls / Īsziņas

Uzrāda apsūdzības par spiegošanu

6. Jūlijs 2010 /NR. 27 (622)

Amerikas Savienotajās Valstīs arestēti desmit cilvēki, kuri tiek turēti aizdomās par gadiem ilgu spiegošanu Krievijas izlūkdienestu labā, 29. jūnijā informēja LETA/AFP/BBC/RIA-NOVOSTI. Vēl viens aizdomās turamais joprojām ir meklēšanā. Iespējamie spiegi aizturēti vairākos ASV ziemeļaustrumu štatos pēc gadiem ilgušās Tieslietu ministrijas, Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) un Ņujorkas tiesībsargājošo iestāžu izmeklēšanas. Kopumā 11 ...

žurnāls / Īsziņas

Līgums klasificētās informācijas aizsardzībai

6. Jūlijs 2010 /NR. 27 (622)

Valsts sekretāru sanāksmē 1. jūlijā tika izsludināts projekts Latvijas valdības līgumam ar Igaunijas valdību par klasificētās informācijas aizsardzību. Projekts izstrādāts Latvijas un Igaunijas ekspertu konsultāciju laikā, savukārt tas abpusēji akceptēts Igaunijas pārstāvju vizītes laikā Rīgā šā gada 18. maijā. Līgums noteiks klasificētās informācijas, ar kuru valstis ir apmainījušās, aizsardzības pasākumus, piemēram, pieejas kārtību klasificētai ...

žurnāls / Īsziņas

Kā piesaistīt finansējumu projektiem

6. Jūlijs 2010 /NR. 27 (622)

2. jūlijā notika seminārs par finansējuma saņemšanas iespējām Latvijā projektu īstenošanai integrācijas fonda un Eiropas Savienības struktūrfondu ietvaros. Semināru rīkoja Tieslietu ministrija sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu, informēja ministrijas Administratīvā departamenta pārstāve Laura Pakalne. Seminārā tika sniegta informācija par Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda finansējuma ietvaros paveikto pēdējā ...

žurnāls / Īsziņas

Sveicam kolēģi, jauno juristi

6. Jūlijs 2010 /NR. 27 (622)

2. jūlijā izlaidums bija žurnāla “Jurista Vārds” informācijas un elektroniskās versijas redaktorei Sannijai Matulei – viņa pabeidza Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes tiesību zinātņu bakalaura programmu. S. Matule redakcijā strādā kopš 2007. gada janvāra. Iepriekš paralēli komunikāciju zinātņu studijām Latvijas Universitātē darbojusies žurnālistikā, specializējoties iekšlietu un tieslietu jautājumos. Apzinoties, ka “Jurista Vārds” ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā: 28. jūnijs – 3. jūlijs

6. Jūlijs 2010 /NR. 27 (622)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija (atšķirībā no papīra laikraksta pagaidām tikai ar informatīvu raksturu) – bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

Latvijas Zvērinātu advokātu padome

žurnāls / Informācija

Latvijas Zvērinātu advokātu padomē

6. Jūlijs 2010 /NR. 27 (622)

Padomes sēdē 15. jūnijā par zvērinātu advokātu palīgiem, nosakot praktizēšanas vietu kopā ar patronu, uzņemtas personas, kuras padomes noteiktajā termiņā iesniegušas advokatūras prasībām atbilstošus dokumentus. Zvērinātu advokātu kolēģijā par palīgiem uzņemti: Aleksandrs Bogdanovs (patrons Viktors Kasjanovs), Sabīne Diļevka (patrons Pēteris Dalderis), Iveta Elste (patrons Pēteris Krievs), Annija Meļko (patronese Guna Kaminska), Danute Tumase ...

žurnāls / Informācija

Izsludināti grozījumi ar tiesu sistēmu saistītos likumos

6. Jūlijs 2010 /NR. 27 (622)

Šogad dienas pirms un pēc Jāņiem ir nozīmīgas tiesu sistēmai. Grozījumi likumā “Par tiesu varu” un Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā ir izturējuši Valsts prezidenta kontroli. Atšķirībā no daudziem citiem pēdējā laika Saeimas pieņemtajiem likumiem Valsts prezidents attiecīgi 22. jūnijā un 30. jūnijā ir izsludinājis abu likumu grozījumus. Process kļuvis neatgriezenisks. No 1. augusta darbu sāks Tieslietu padome un Disciplinārtiesa. Tālāk sniegts ieskats jaunizveidotajās institūcijās un to darbību regulējušajos noteikumos. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par izņēmumu no vispārīgiem noteikumiem par tiesas izdevumiem

6. Jūlijs 2010 /NR. 27 (622)

Iesniedzot pieteikumu par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, administrators atbrīvojams no valsts nodevas samaksas visās tiesvedībās, kas celtas par maksātnespējīgu atzītas personas interesēs (Civilprocesa likuma 43. panta 10. punkts). Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja senatore A. Vītola, senators Z. Gencs, senatore S. Lodziņa, piedaloties Ģenerālprokuratūras prokuroram ...

1

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

30. Aprīlis 2024

Nr 18/19 (1336/1337)

saturs abonēt

e-žurnāls