Tiesību nozaru katalogs – Jurista Vārds

Atlasītas 3 tiesību nozares

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vadonisma atdzimšana Latvijā

5. Janvāris 2010 /NR. 1 (596)

Arvien vairāk ekonomiski smagajā laikā Latvijā tiek runāts par vadonismu. Par vadoni runā kā par iespēju, lai Latvijā novērstu krīzi un likvidētu nejēdzības. Tāpēc rakstā tiks apskatīta vadonisma tēma, ar to saistītās idejas un vadonisma sekas. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pārstāvniecības jēdziens, vēsturiskā attīstība un aktuālās problēmas

22. Decembris 2009 /NR. 51/52 (594/595)

Pēdējā laikā Latvijā ir aizsāktas diskusijas par nepieciešamību izdarīt grozījumus Saeimas vēlēšanu normatīvajā regulējumā. Kā galvenā problēma, kuras dēļ šie grozījumi nepieciešami, tiek minēta vēlētāju neuzticēšanās parlamentam, kas pēdējā gada laikā, kā var spriest no socioloģisko aptauju datiem, svārstās 14 līdz 19 procentu robežās, un tas tiek vērtēts kā zemākais rādītājs pēdējos gados.1 Vērojama arī strauja vēlētāju aktivitātes samazināšanās parlamenta vēlēšanās (sk. tabulu).2 ...

Anita Kovaļevska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesības uz atbilstošu dzīves līmeni

22. Decembris 2009 /NR. 51/52 (594/595)

To, ka tiesības uz atbilstošu dzīves līmeni ir cilvēktiesības, apliecināja to iekļaušana ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā 1948. gadā. Satversmē šādas tiesības nav minētas expressis verbis. Līdz ar to aktuāls ir jautājums par to, vai Satversme aizsargā šīs tiesības un kāds ir to saturs. Šī raksta mērķis nav visaptveroši analizēt tiesību uz atbilstošu dzīves līmeni saturu, bet gan pievērsties atsevišķiem to aspektiem. Rakstā autore analizē, vai Satversme aizsargā šīs tiesības un kāds ir minimālais ienākumu līmenis, kas cilvēkam būtu jāgarantē atbilstoši šīm tiesībām. Tāpat tiks aplūkots arī jautājums par to, vai šīs tiesības ierobežo valsti attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokļu noteikšanu. ...

Kristīne Strada-Rozenberga

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Krīze un juridiskā izglītība Latvijā

15. Decembris 2009 /NR. 50 (593)

Dižķibeles jeb krīzes ietekme ir nenoliedzama visās mūsu dzīves jomās, visos virzienos un izpausmēs. Ir jāatzīst acīmredzamais – valstī naudas nav vai vismaz nav tik daudz, lai pietiku visam. Ir jāatzīst, ka šajā nozīmīgajā brīdī jābūt solidāriem. Tomēr visas dzīves jomas nav vienādas. Ir tādas, kurām var atņemt, tās brīdi pacietīsies un dzīvos tālāk – sliktākajā gadījumā – bez progresa, stāvot uz vietas. Taču ir jomas, kur finansējuma samazinājums var būt izšķirošs un kurās finansējuma samazinājums ne tikai liedz progresu, bet izraisa regresu. Šajās jomās kaut neliela apstādināšana vai regress nozīmē ilgstošu, krīzes ilgumu daudzkārt pārsniedzošu negatīvu iespaidu. Tas var izpausties gan kā palielināta finanšu ieguldījuma nepieciešamība, gan kā neatgriezenisks zudums, kura pārvarēšanai būs nepieciešami daudzi gadi. Pirmais, ar ko tas asociējas, ir veselība – mēs saprotam, ka, slimību neārstējot, stāvoklis tikai pasliktināsies. Tikpat svarīga ir izglītība un zinātne. Lietas, kas ir attīstības pamatā, lietas, kuras neizveido ne vienā dienā, ne mēnesī, ne gadā, lietas, kur vajadzīgi gadu desmiti. Tāpēc pret tām nevar attiekties pavirši – likvidēsim, samazināsim un, kad varēsim, – atjaunosim. Jo varbūt atjaunot vairs nebūs iespējams, vismaz ne tik ātri, cik tas būtu nepieciešams. Raksts veltīts krīzes ietekmei uz juridisko izglītību. Tajā tiks pievērsta uzmanība vairākiem aspektiem, lielākoties tiem, ko šī krīzes radījusi, nedaudz arī tiem, ko krīze ļāvusi apzināt vai likusi uztvert saasināti. ...

Kristīne Jarinovska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Informācijas atklātība kā cilvēka pamatbrīvība (II)

8. Decembris 2009 /NR. 49 (592)

Daudzas indivīda tiesības ir grūti vai pat neiespējami īstenot valstī, kas neatzīst informācijas atklātību. Tā, piemēram, vārda brīvība zaudētu savu vērtību tāpēc, ka uzskati un viedokļi būtu pamatoti ar nepilnīgu, subjektīvu un gandrīz visos gadījumos kļūdainu informāciju par faktiem. Arī tiesības piedalīties savas valsts lietu kārtošanā būtu apdraudētas. Tā kā sabiedrībai nebūtu pieejama informācija par faktiem, nebūtu iespējams uzraudzīt un kontrolēt valsts rīcību. Turklāt valsts varas īstenotājs sliektos noslēpt vai arī īstenībai neatbilstoši attēlot konkrēto situāciju. Pat tiesības uz taisnīgu tiesu būtu neiespējami īstenot, jo sabiedrībai nebūtu informācijas par tiesisko sistēmu, tādēļ persona nevarētu izmantot savas tiesības un pienācīgi pildīt savus pienākumus. Nereti, risinot civiltiesiskus strīdus (lai tā būtu ģimenes, mantojuma, lietu vai saistību tiesību joma), personai var būt svarīgi zināt valsts varas īstenotāja rīcībā esošo informāciju, piemēram, valsts varas īstenotāju līdzšinējo administratīvo praksi jautājuma risināšanā. ...

Kaspars Balodis

žurnāls / Juridiskā literatūra

Nozīmīgs ieguldījums Civillikuma tapšanas izpētē

8. Decembris 2009 /NR. 49 (592)

Vācijas izdevniecība "Shaker Verlag" publicējusi vācu jurista Filipa Švarca (Philipp Schwartz) grāmatu "Das Lettländische Zivilgesetzbuch vom 28. Januar 1937 und seine Entstehungsgeschichte". Tā ir tiesību doktora disertācija, kuru autors 2008. gadā ar izcilību (summa cum laude) aizstāvējis Greifsvaldes universitātē Vācijā. Grāmata ir publicēta vācu valodā, un tās nosaukuma tulkojums latviski ir "Latvijas 1937. gada 28. janvāra Civillikums un tā tapšanas vēsture". ...

žurnāls / Notikums

Labākais līdzeklis juristu savstarpējai saziņai un izglītībai

8. Decembris 2009 /NR. 49 (592)

Pagājušajā nedēļā "Jurista Vārds" divas dienas viesojās Tartu universitātē zinātniskā konferencē "Law Journals: National, Regional, International", un tas bija ne vien informatīvi noderīgs, bet arī savā ziņā iedvesmojošs pasākums: redakcijas darbinieki iepazina savu kolēģu – citu valstu juridiskās preses izdevēju – veikumu, kā arī ikdienas problēmas, kas, izrādās, visiem ir ļoti līdzīgas. Konferencē uzkrātās zināšanas un iedibinātie kontakti noteikti būs noderīgi ne vien "Jurista Vārda" darbiniekiem, bet, ilgākā termiņā, kļūs arī par mūsu autoru un lasītāju ieguvumu. Kā norādīja vairāki konferences referenti, juridiskā prese ir katras valsts juridiskās kultūras attīstības stadijas un līmeņa rādītājs. Savukārt juridisko preses izdevumu galvenais uzdevums ir nodrošināt juristu savstarpējo komunikāciju un izglītošanos, kā arī sabiedrības izpratni par tiesībām. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Bēgļa statusa piešķiršanas problemātika

17. Novembris 2009 /NR. 46 (589)

2009. gada 15. jūnijā Saeima trešajā lasījumā pieņēma jaunu Patvēruma likumu, kurš stājās spēkā 14. jūlijā (turpmāk – Jaunais likums) un aizstāja 2002. gada 7. marta Patvēruma likumu (turpmāk – Vecais likums). Jaunajā likumā ir iestrādātas vairākas Eiropas Savienības 2004. gada 29. aprīļa Padomes Direktīvas Nr. 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu (turpmāk – Direktīva 2004/83/EK) normas. Gan Vecais, gan Jaunais likums nosaka, ka patvēruma meklētājs Latvijas Republikā var pretendēt uz bēgļa statusu, bet gadījumā, ja viņam nevar piešķirt bēgļa statusu – uz alternatīvo statusu (Vecā likuma 23. un 25. pants; Jaunā likuma 20. un 23. pants). Rakstā aplūkoti tikai tie jautājumi, kas saistīti ar bēgļa statusa piešķiršanu. Alternatīvā statusa piešķiršana netiks izvērtēta. ...

žurnāls / Domu mantojums

Vēsture, tiesību vēsture un nacionālā identitāte Latvijā XX gadsimtā

17. Novembris 2009 /NR. 46 (589)

XX gs. ir bijis ļoti bagāts ar notikumiem. Tā gaitā vairākas reizes ir mainījusies pasaules politiskā karte, ekonomiskās sistēmas, sabiedrības vadības modeļi un indivīda uzvedības standarti. Šobrīd daudzi atzīmē pagājušo XX gs. kā informācijas gadsimtu, solot, ka XXI gs. būs prasmju jeb kompetences gadsimts. Informācijas apjoms, nodošanas veidi, intensitāte un uzkrāšanas iespējas ir tiešs cēlonis daudzajām izmaiņām sabiedrībā. Arī vēsture ir zinātne par informāciju, kas saglabājusies no pagātnes. Tas nozīmē, ka jaunās iespējas vistiešākā veidā ir skārušas arī vēsturi kā zinātni. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Personas subjektīvās publiskās tiesības uz publisko lietu izmantošanu (III)

10. Novembris 2009 /NR. 45 (588)

Personas subjektīvās publiskās tiesības uz publisko lietu sevišķo izmantošanu Pretstatā publiskās lietas sabiedriskajai izmantošanai sevišķā izmantošana nozīmē ekskluzīvu vai privileģētu sabiedriskajai izmantošanai (tika aplūkotas iepriekš) vai tikai sevišķajai izmantošanai paredzētas publiskas lietas izmantošanu, tādēļ daļā gadījumu publiskās lietas sevišķā izmantošana var norisināties līdztekus un neatbilst tās tiešajam piešķīruma mērķim ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Advokatūras "Zelta zirgs" jeb Antiņa simtgade un "tēva vara"

10. Novembris 2009 /NR. 45 (588)

Raksts ir autora pārdomas par notikumiem Latvijas advokatūrā un turpina advokatūras iekšienē un publiskajā telpā iesākto diskusiju par advokatūras attīstības scenārijiem. Autors tikai grib sastatīt Raiņa redzējumu par sabiedrību pirms simt gadiem ar savu mūslaiku pasaku par mūsdienīgām Latvijas problēmām, to skaitā advokatūras problēmām. ...

Pēters Jervelaids

žurnāls / Domu mantojums

Baltijas civiltiesību "tēvs" Frīdrihs Georgs fon Bunge

3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)

Pateicoties Baltijas guberņu vietējo likumu kopojumam, kas stājās spēkā 1865. gadā, Frīdrihs Georgs fon Bunge kļuva par vienu no pazīstamākajiem Eiropas valstu likumdošanas sistematizētājiem. Baltijas guberņu vietējo likumu kopojums Igaunijā bija spēkā līdz 1940. gadam. Latvijas Republika paspēja pieņemt savu Civillikumu 1937. gadā. Baltijas guberņu vietējo likumu kopojuma ietekme Civillikumā bija ļoti būtiska. To pašu var teikt arī par 1940. gadā sagatavotā Igaunijas Republikas Civillikuma projektu. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

"Parex" bankas klauzula: Saeima pārejas tiesību pinekļos

3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)

2009. gada 22. oktobrī Saeima steidzamības kārtībā otrajā un galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" (turpmāk – likums).2 Kredītiestāžu likums tika papildināts ar 59.6 pantu, kam ir trīs daļas. Divas pirmās daļas regulē divas atšķirīgas hipotēzes ar būtībā vienādām tiesiskām sekām. Pirmā daļa attiecas uz bankām, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem saņem komercdarbības atbalstu, bet otrā – uz bankām, kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir noteikusi noguldījumu ierobežojumus. Abos gadījumos, kamēr pastāv attiecīgais tiesiskais režīms (tātad no komercdarbības atbalsta piešķiršanas dienas līdz tā sniegšanas beigām un no ierobežojumu noteikšanas dienas līdz to atcelšanas dienai), bankai ir aizliegts pildīt pakārtotās saistības, tostarp arī atmaksāt aizdevumu, aprēķināt, uzkrāt vai izmaksāt par šādu aizdevumu procentus un citu atlīdzību. ...

Kristīne Jarinovska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Informācijas atklātība kā cilvēka pamatbrīvība (I)

20. Oktobris 2009 /NR. 42 (585)

Daudzos gadījumos, kas saistīti ar informācijas atklātību, rodas pamatoti jautājumi par tajos iesaistīto personu rīcības tiesiskumu un atbilstību starptautiskajām un nacionālajām prasībām, turklāt šie gadījumi apliecina nepieciešamību skaidrot informācijas atklātības, jo sevišķi tās daļas – tiesību uz publiskas informācijas pieejamību –, tiesisko saturu. Ievērojot minēto, ar šo rakstu iesāktās rakstu sērijas mērķis ir ieskicēt informācijas atklātības kā cilvēka pamatbrīvības vēsturisko attīstību un aktuālās tendences. ...

žurnāls / Domu mantojums

Proporcionālās pārstāvniecības rašanās un transformācija vēlēšanu sistēmā

6. Oktobris 2009 /NR. 40 (583)

Proporcionālās vēlēšanu sistēmas raksturojums Proporcionālā vēlēšanu sistēma radās deviņpadsmitajā gadsimtā kā pretmets mažoritārajai sistēmai, kas nodrošināja relatīvu politiskās sistēmas stabilitāti, taču nedeva pārstāvniecības iespēju visām sabiedrības grupām. Proporcionālās vēlēšanu sistēmas pamatā ir divi principi: vēlēšanu apgabali vienmēr ir daudzmandātu, tas nozīmē, ka no katra apgabala tiek ievēlēti vairāki kandidāti un katrā apgabalā ...

Ginta Sniedzīte

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesnešu tiesību konstitucionālais pamats (II)

29. Septembris 2009 /NR. 39 (582)

Tiesas kompetences robežas tiesību normu jaunradē Varas dalīšanas princips pieļauj tiesai realizēt tiesību normu jaunradi, tomēr nosaka arī šīs rīcības robežas. Tiesiskuma robežas ir jāidentificē gan attiecībā uz situācijām (priekšnoteikumiem), kurās tiesa var realizēt tiesību normu jaunradi, gan attiecībā uz metodēm, kā tiesai šī vara ir jārealizē. Jautājumu par tiesas kompetences robežām jārisina no vairākiem aspektiem. Bez minētajiem ...

Svetlana Kovaļčuka, Ksenija Eļtazarova

žurnāls / Domu mantojums

Bez kultūras nav tiesību, bez tiesībām nav īstas dzīves

29. Septembris 2009 /NR. 39 (582)

Vasilijs Sinaiskis (Василий Иванович Синайский) ir viens no izcilākajiem Latvijas civilistiem, kura zinātniskais sniegums un personības spēks saglabā savu aktualitāti arī mūsdienu Latvijas tiesību zinātnē un praksē. Viņa vārds ir kļuvis gandrīz par simbolu, jēdzienu, kas Latvijā ir līdzvērtīgs kādai neapstrīdamai civiltiesiskai patiesībai, kura, pat ja objektīvu apstākļu dēļ jau ir novecojusi, tomēr ir vērā ņemama. Lai izprastu un izvērtētu cilvēka dzīves gājumu, jāiepazīst viņa profesionālās un garīgās attīstības ceļš, uzsver S. Kovaļčuka un K. Eļtazarova, kas šajā “Jurista Vārda” numurā sniedz ieskatu V. Sinaiska biogrāfijā un profesionālajā darbībā. Viena no raksta autorēm – S. Kovaļčuka – personīgi pazinusi V. Sinaiska meitu Natāliju, veicinājusi viņas ierašanos Rīgā deviņdesmitajos gados, šobrīd glabā profesora un viņa meitas piemiņas lietas un joprojām rūpējas par to, lai V. Sinaiska darbība Latvijā netiktu aizmirsta. Šī gada 21. septembrī apritēja 60 gadi kopš profesora V. Sinaiska nāves dienas. Šai sakarā Kristus piedzimšanas katedrālē Rīgā paredzēts piemiņas dievkalpojums, bet krievu studenšu korporācija “Sororitas Tatiana”, kurā savulaik darbojās arī Natalija Sinaiska, apsver iespēju atjaunot Vasilija Sinaiska piemiņas plāksni pie nama Antonijas un Dzirnavu ielas stūrī, kur dzīvoja profesora ģimene. (Pēc N. Sinaiskas iniciatīvas šāda plāksne jau bija uzstādīta 1994. gadā, bet pēc diviem mēnešiem pazuda.) ...

Dzintra Pededze

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Parakstītāju daudzums neatsver trūkumus pieteikuma saturā

22. Septembris 2009 /NR. 38 (581)

Acīmredzami nekvalitatīva advokātes I. Bašas darba dēļ Satversmes tiesa ir spiesta atteikties ierosināt lietu par pieteikumu Satversmes tiesai, ko parakstījuši vairāk nekā trīs simti vecāku. ...

žurnāls / Informācija

Fotoradaru izmantošana aizskar cilvēktiesības

22. Septembris 2009 /NR. 38 (581)

Tiesībsargs Romāns Apsītis aizvadītajā nedēļā sniedzis atzinumu aptuveni gadu ilgušajā pārbaudes lietā par to, vai personu sodīšana, balstoties vienīgi uz fotoradaru fiksētiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, nav pretrunā ar cilvēktiesībām. Minētajā jautājumā ir konstatēti būtiski trūkumi, tādēļ tiesībsargs nosūtījis aicinājumu gan tieslietu ministram Marekam Segliņam, gan iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei, mudinot normatīvajos aktos iestrādāt tādus grozījumus, kas novērstu iespējamos cilvēktiesību pārkāpumus. ...

Egils Levits, Jānis Pleps, Gatis Litvins

žurnāls / Intervija

Satversmes jautājumi ekonomiskās krīzes apstākļos

22. Septembris 2009 /NR. 38 (581)

Šajā vasarā par ierastu kļuva ziņa, ka Satversmes tiesa slīkst iedzīvotāju konstitucionālajās sūdzībās, kurās tiek lūgts pārvērtēt vairāku grozījumu normatīvajos aktos atbilstību Satversmei. Līdztekus tam ar zināmu regularitāti plašsaziņas līdzekļos notiek Satversmes tiesas priekšsēdētāja diskusija ar politiķiem, kur, no vienas puses, tiek atgādināts, ka Satversme arī šodien turpina noteikt politikas ietvarus, savukārt, no otras puses, tiesa tiek aicināta nenovest valsts budžetu līdz bankrotam. Kopumā konstitucionālo tiesību jautājumi ekonomiskās krīzes apstākļos nav zaudējuši savu aktualitāti, bet tieši pretēji – tie nonākuši plašas sabiedrības apspriešanā. Tiesiskā paļāvība, Satversmes tiesa, sociālā solidaritāte un citi jēdzieni jau vairākus mēnešus ir aktuālu diskusiju atslēgas vārdi. Šobrīd ir daudz jautājumu. Skaidru atbilžu mazāk, vairāk ir versijas un varbūtības. Lai lasītājam piedāvātu atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par Satversmes darbību ekonomiskās krīzes apstākļos, kā arī par dažiem citiem valststiesību jautājumiem (pilsonisko līdzdalību, nacionālu valsti), "Jurista Vārds" uz plašāku sarunu aicināja autoritatīvo Latvijas valststiesību ekspertu – Eiropas Kopienu tiesas tiesnesi un Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētāju profesoru Dr.iur.h.c. Ass.iur. Dipl.-Pol. Egilu Levitu. ...

...

31

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

18. Jūnijs 2024

Nr 25/26 (1343/1344)

saturs abonēt

e-žurnāls