Tiesību prakses katalogs: Tiesu nolēmumi administratīvajās lietās – Jurista Vārds

Tiesu nolēmumi administratīvajās lietās

žurnāls / Tiesību prakse

Atlīdzinājums par personisko kaitējumu

17. Novembris 2009 /NR. 46 (589)

Tiesības uz atlīdzinājumu ietver zaudējumu atlīdzināšanu un atlīdzinājumu par kaitējumu. Personisks kaitējums atšķirībā no zaudējumiem nav mantisks pametums. Ar vārdu "personisks" apzīmē visu, kas saistīts ar kādu personu individuāli, tai raksturīgām īpašībām un labumiem. Tiesiski aizsargājami personiskie labumi ir cilvēka dzīvība, veselība, personiskā neaizskaramība, vārds, gods, cieņa, autorība un citi labumi, kas nosaka cilvēka spēju darboties un stāvokli sabiedrībā. Ja ir nodarīts kaitējums personas veselībai, kas ir personiskais kaitējums, personai ir tiesības prasīt kompensāciju (atlīdzinājumu) par šādu kaitējumu. Personiskā kaitējuma konstatējuma priekšnoteikums nav tā novēršanas vai kompensēšanas veids. Kaitējuma novēršana vai kompensēšana ir iespējamās sekas pašam kaitējumam. Arī tad, ja kaitējums tiek novērsts (izlabots ar materiāliem ieguldījumiem), nevar uzskatīt, ka tas nav bijis. Tiesību normas nenoteic, ka atlīdzinājums ir nosakāms tikai par tādu personisko kaitējumu, kurš ir paliekošs un kuru nav iespējams novērst ar citiem līdzekļiem. Apstāklis, vai kaitējums ir vai nav novēršams (vai ir paliekošs), var kalpot kaitējuma būtiskuma (smaguma) noteikšanai. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par iestādes rīcību, sagatavojot uzziņu

13. Oktobris 2009 /NR. 41 (584)

Faktiskā rīcība un iestādes uzziņa ir patstāvīgi tiesību institūti. Iestādes darbības, kas veiktas uzziņas sagatavošanas procesā, vērstas uz konkrēta rezultāta sasniegšanu – uzziņas sagatavošanu un izsniegšanu. Tā kā šīm darbībām trūkst galīgā noregulējuma rakstura, jo tāds piemīt tikai uzziņas sagatavošanas procesa tiesiskajam noslēgumam, proti, pašai uzziņai, šāda iestādes rīcība nav faktiskā rīcība Administratīvā procesa likuma 89. panta izpratnē. Uzziņa adresātam nerada ne tiesiskas, ne arī faktiskas sekas, proti, tā ir vienkārša valsts pārvaldes darbība, kura nav pakļauta administratīvās tiesas kontrolei. Tiesā sūdzības kārtībā pārbaudāma tikai iestādes faktiskā rīcība, nesniedzot uzziņu vai atsakot uzziņas sniegšanu, nevis pati uzziņa. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Mantojums kā pieteicējs administratīvajā procesā

29. Septembris 2009 /NR. 39 (582)

Mantojumam kā privāto tiesību juridiskai personai nepiemīt administratīvi procesuālā tiesībspēja, jo mantojumam juridiskās personas statuss ir piešķirts ar mērķi, lai mantojumā ietilpstošais mantas kopums nepārstātu piedalīties civiltiesiskajā apgrozībā. Administratīvi tiesiskajās attiecībās ar iestādēm patstāvīgas tiesību vai tiesiskās intereses ir mantiniekiem vai mantojuma aizgādnim personiski, nevis mantojumam. No Administratīvā procesa likuma normu sistēmas izriet: ja administratīvā procesa dalībnieks izstājas (fiziskās personas nāve, juridiskās personas izbeigšanās u.c.), iestāde vai tiesa var aizstāt to ar procesa dalībnieka tiesību pārņēmēju, nevis izstājušās personas vietā procesu turpina mantojums. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Konkurences padomes tiesības pārbaudīt publisko tiesību subjekta rīcību

29. Septembris 2009 /NR. 39 (582)

Publisko tiesību juridiska persona var darboties gan publisko tiesību, gan privāto tiesību jomā. Lai noteiktu, vai personas darbojas publisko vai privāto tiesību jomā, noteicošais ir veicamo funkciju raksturs. Konkurences likums attiecas uz visiem tirgus dalībniekiem, kas veic saimniecisko darbību, arī publisko tiesību subjektiem, ja tie veic saimniecisko darbību. Konkurences padome ir tiesīga pārbaudīt brīvostas pārvaldes rīcības atbilstību Konkurences likuma normām. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Kritēriji, vērtējot pieteikuma pieļaujamību (blakus lēmums)

22. Septembris 2009 /NR. 38 (581)

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā: senators J. Neimanis, tiesnese V. Kakste, senators A. Guļāns, rakstveida procesā izskatīja sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Tukuma auto", sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Ogres autobuss", sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Aizkraukles ATU", sabiedrības ar ierobežotu atbildību "AIPS" un sabiedrības ...

žurnāls / Tiesību prakse

Kritēriji, vērtējot pieteikuma pieļaujamību

22. Septembris 2009 /NR. 38 (581)

Pieteicēja subjektīvo tiesību esamības pārbaude ir veicama pēc tam, kad pārbaudīts pieteikuma veids jeb tā mērķis. Nav izšķirošas nozīmes, kādiem tieši vārdiem lēmumā par lietas ierosināšanu ir formulēts pieteikuma priekšmets, par kuru lieta ierosināta. Izšķiroši ir, kāds lietā ir pieteicējas mērķim atbilstošais pieteikuma priekšmets. Pretējā gadījumā pieteikuma pieņemšana, lietas ierosināšana un sekojošā lietas izskatīšana būtu bezmērķīga. Ja prasījums ir neskaidri vai nepareizi formulēts, tiesnesim ir pienākums prasījumu iztulkot. Tiesnesim ir pienākums izdibināt pieteicēja patieso gribu. Rezultātam ir jāatbilst gan kopējam rakstītajam burtam, gan tajā iekļautajam atpazīstamajam mērķim. Saņemot pieteikumu, jāvērtē, vai pieteikumā ietvertais prasījums nav saistīts ar kādu citu tiesas tiesvedībā esošu lietu. Tas, ka pieteicējs lūgumu pirms vēršanās tiesā ir izteicis arī iestādē, nenozīmē, ka tādēļ tā vērtējama kā jaunas administratīvās lietas uzsākšana par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Objektīvās izmeklēšanas principa pārkāpums

15. Septembris 2009 /NR. 37 (580)

Iestādei, izskatot lietu par nodokļa uzrēķinu, ir jāiegūst visa informācija, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešama, lai pieņemtu attiecīgo lēmumu, tādējādi panākot tiesisku, taisnīgu un efektīvu lietas izskatīšanu. Akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem un soda nauda piedzenami no personas, kuras valdījumā ir alkoholiskie dzērieni, ar kuriem veiktas nelikumīgas darbības, vai no personas, kas veica nelikumīgās darbības ar tiem, ja netiek konstatēts alkoholisko dzērienu valdītājs. Administratīvā pārkāpuma lietā par ar akcīzes nodokli apliekamo preču aprites noteikumu pārkāpšanu konstatētie apstākļi nav vienīgie pierādījumi lietā par akcīzes nodokļa un soda naudas uzrēķinu. Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtajā lēmumā, kas ir izpildīts, nodibinātiem faktiem nav prejudiciāla nozīme, izskatot jautājumu par akcīzes nodokļa un soda naudas uzrēķinu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Skaidrā naudā veiktu darījumu deklarēšanas pienākums

8. Septembris 2009 /NR. 36 (579)

Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30. panta pirmajā daļā likumdevējs ir noteicis soda naudu par skaidrā naudā veiktu darījumu nedeklarēšanu vispār, nevis par deklarēšanas nokavējumu. Ja nodokļu maksātājs ir deklarējis skaidrā naudā veikto darījumu, taču ir nokavējis deklarācijas iesniegšanas termiņu, nodokļu maksātājam nevar piemērot minētajā tiesību normā noteikto soda naudu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Latgaliešu valoda pielīdzināma svešvalodai

1. Septembris 2009 /NR. 35 (578)

Ar jēdzienu "latviešu valoda" Latvijas Republikas Satversmes 4. panta pirmajā teikumā apzīmēta latviešu literārā valoda. Dokuments jāraksta skaidri salasāmā rakstā literārā valodā, ievērojot valsts valodas pareizrakstības normas un terminoloģiju. Latviešu literārās valodas kā valsts valodas atzīšanas mērķis ir nostiprināt valsts administratīvo vienotību. Atsevišķas latviešu valodas izloksnes izdalīšana un valsts valodas statusa piešķiršana būtu pretēja likumdevēja noteiktajam mērķim. Administratīvā procesa likuma 110. panta pirmās daļas izpratnē valsts valoda ir latviešu literārā valoda un citas izloksnes vai valodas Administratīvā procesa likuma 110. panta otrās daļas izpratnē ir svešvalodas, un latgaliešu rakstu valodā sastādīts dokuments atzīstams par dokumentu, kas sastādīts svešvalodā. Blakus sūdzības pieņemšanas brīdī ir ļoti būtisks tiesvedības valodas jautājums, un arguments, ka tiesvedības valodas jautājumu tiesnesis nevar skatīt, bet to var izskatīt tikai tad, ja lietu skata pēc būtības, nav pareizs. Administratīvā procesa likuma 292. panta pirmā daļa un 318. panta pirmā daļa tieši nenoteic, ka apelācijas vai blakus sūdzībai būtu jābūt noformētai valsts valodā. Tomēr tas nenozīmē, ka varētu atstāt bez ievērības Administratīvā procesa likuma 110. panta pirmajā daļā iekļauto pamatprincipu, ka tiesvedība notiek valsts valodā. Pretējā gadījumā tiesnesim būtu jālemj par apelācijas vai blakus sūdzības pieņemšanu, kuras saturu viņš nesaprot. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par komersanta firmas izvēles ierobežojumiem

28. Jūlijs 2009 /NR. 30 (573)

Komersanta veids ir komerctiesiskajā apgrozībā svarīgs apstāklis. Komersanta firmā ir jāietver norāde uz komersanta veidu un tādējādi firma, citastarp, sniedz nozīmīgu informāciju trešajām personām par konkrēto komersantu, proti, informāciju par komersanta veidu. Tādējādi firmas regulācija kalpo gan paša komersanta, gan trešo personu interesēm. Firmas regulācijas mērķis ir, pirmkārt, aizsargāt komersantu pret viņam piederošas firmas prettiesisku izmantošanu, otrkārt, novērst trešās personas maldināšanas iespēju. Mērķis novērst trešās personas maldināšanas iespēju tiek panākts, nosakot komersanta veida norādes obligātu iekļaušanu firmā un nosakot firmas izvēles ierobežojumus. Tiesību normas tieši noteic, ka firmā nedrīkst ietvert maldinošas ziņas par komerctiesiskajā apgrozībā svarīgiem apstākļiem, it īpaši par komersanta vai komercdarbības veidu vai arī par komercdarbības apjomu (Komerclikuma 29. panta pirmā daļa). Komerclikuma 29. panta pirmajā daļā noteiktais aizliegums firmā ietvert maldinošas ziņas nav saprotams tādējādi, ka šī tiesību norma aizliedz iekļaut tikai tādu informāciju, kura nepārprotami sniedz īstenībai neatbilstošas ziņas par komersanta veidu. Maldināt var arī tāda informācija, kura netieši vai neapzināti norāda uz iespējamiem faktiski nepastāvošiem apstākļiem, vai informācija, kura ir savstarpēji pretrunīga, un tādējādi uz tās pamata trešā persona var izdarīt nepareizu secinājumu par attiecīgo komersantu. Komerclikuma 29. panta sestā daļa, kas noteic, ka preču zīmju vai to daļu izmantošanu firmā regulē preču zīmes regulējošie normatīvie akti, neietekmē šā paša panta pirmās daļas interpretāciju un piemērošanu. Pretējā gadījumā, reģistrējot firmu atbilstoši preču zīmei vai tās daļai, bet neizvērtējot firmas atbilstību komerctiesiskajā apgrozībā svarīgiem apstākļiem, netiktu ievērotas trešo personu tiesiskās intereses, kas neatbilstu vienam no firmas regulācijas mērķiem. Tādējādi nav atzīstams, ka tajos gadījumos, kad firmā tiek izmantota preču zīme vai tās daļa, ir reģistrējamas arī tādas firmas, kas pretēji Komerclikuma 29. panta pirmās daļas regulējumam trešās personas faktiski var maldināt par attiecīgā komersanta veidu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pašvaldības un privātpersonas noslēgta līguma tiesiskā daba

14. Jūlijs 2009 /NR. 28 (571)

Lemjot par pieteikumu sakarā ar publisko tiesību līguma atbilstību tiesību normām, tā spēkā esamību, izpildes pareizību, tiesai vispirms jāpārbauda publisko tiesību līguma esamība. Savukārt, lemjot par pieteikumu sakarā ar publisko tiesību līguma noslēgšanu, tiesai jāpārbauda, vai tiesību normas paredz iestādei tiesības noslēgt publisko tiesību līgumu un vai ir saistošs iestādes apsolījums slēgt publisko tiesību līgumu. Publisko tiesību līgums ir elastīga valsts pārvaldes darbības forma, kura pieļauj ar privātpersonu risināt kompleksus dzīves gadījumus sadarbības attiecību formā. Tā kā publisko tiesību līgumu slēdz līdzīgi kā privāttiesisku līgumu, apmainoties ar saskanīgiem gribas izteikumiem, ir jānorobežo publisko tiesību līgums no privāttiesiska līguma. Latvijā publisko tiesību līgumu tipus likumdevējs ir uzskaitījis Valsts pārvaldes iekārtas likumā (12. panta pirmā daļa). Vienlaikus likumā var būt paredzēti arī citi publisko tiesību līgumu tipi un nosacījumi. Jēdziens "likums" ir jāsaprot nevis formālā, bet materiālā izpratnē, iekļaujot šajā jēdzienā Ministru kabineta noteikumus, bet ne pašvaldības saistošos noteikumus, jo no valsts pārvaldes vienotības principa izriet, ka vienā pašvaldībā nevar ieviest tikai tur pastāvošu jaunu publisko tiesību līguma tipu. Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto publisko tiesību līgumu tipu uzskaitījuma jēga ir tipizēt valsts pārvaldes slēgtos publisko tiesību līgumu veidus un katram no tiem noteikt īpašus, tiesā pārbaudāmus pieļaujamības un satura priekšnoteikumus, kā arī noteikt likumā pieļautajiem publisko tiesību līgumu tipiem zināmus nosacījumus, kuriem tie ir pakļauti. Administratīvais līgums ir valsts pārvaldes darbības pamatinstrumenta – administratīvā akta – alternatīva. Šo alternatīvu valsts pārvaldes iestāde var izmantot vienīgi tad, ja tiesību normas paredz šādai iestādei kompetenci noregulēt faktisko situāciju ar administratīvo aktu vai administratīvo līgumu. Tad, apsverot administratīvā akta izdošanu un izdarot lietderības apsvērumus, iestāde administratīvā akta izdošanas (vienpusējas rīcības) vietā var izvēlēties noslēgt administratīvo līgumu (panākt vienošanos). ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par pašvaldības faktisko rīcību; pienākums nodrošināt siltumapgādes pakalpojumus

16. Jūnijs 2009 /NR. 24/25 (567/568)

Viena no pašvaldību pastāvīgajām funkcijām ir organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus, ieskaitot siltumapgādi (likuma “Par pašvaldībām” 15. panta pirmās daļas 1. punkts). Pienākums organizēt siltumapgādi nozīmē, ka pašvaldībai ir jānodrošina iedzīvotājiem iespēja saņemt siltumapgādes pakalpojumus. Tas, vai pašvaldība minētos pakalpojumus sniedz pati vai deleģē to sniegšanu privātpersonai, ir pašvaldības izvēle. Tā kā pašvaldībai ir ar likumu uzlikts pienākums nodrošināt iedzīvotājiem iespēju saņemt siltumapgādes pakalpojumus, pašvaldības bezdarbība, nepildot šo pienākumu, ir saistīta ar publisko tiesību jomu. Šo funkciju nepildot, tiek aizskartas iedzīvotāju likumā garantētās tiesības. Vērtējot, vai pašvaldības rīcība pakalpojumu sniegšanas gadījumā ir publiski tiesiska vai privāttiesiska, var tikt izmantota divpakāpju teorija. Pirmajā pakāpē pašvaldība lemj, vai iedzīvotājiem tiks nodrošināta pieeja pakalpojumiem. Minētajā gadījumā pašvaldības rīcība ir publiski tiesiska. Savukārt otrajā pakāpē tiek risināts jautājums, kā pakalpojumi tiks sniegti. Šajā gadījumā rīcība var būt publiski tiesiska vai privāttiesiska. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Likuma atrunas princips

26. Maijs 2009 /NR. 21 (564)

Likuma atrunas princips ierobežo jebkura nelabvēlīga administratīvā akta izdošanu, neesot Satversmes, likuma vai starptautisko tiesību normu pilnvarojumam. Likuma atrunas princips attiecas uz publisko pārvaldi, ja tā iejaucas privātpersonas tiesību sfērā un ierobežo tās brīvības vai īpašumu, proti, ja iestāde uzliek privātpersonai pienākumu vai apgrūtinājumu. Analoģija šajā gadījumā nav pieļaujama. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesneša kompetence, lemjot par sūdzības virzību

19. Maijs 2009 /NR. 20 (563)

Ja tiesā ir iesniegta sūdzība, rajona tiesas tiesnesim par tās virzību ir jālemj atbilstoši Administratīvā procesa likuma normām, kas nosaka sūdzības izskatīšanas kārtību, nevis jāpieņem lēmums kā par pieteikumu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu un pierādījumu vērtēšanu

12. Maijs 2009 /NR. 19 (562)

Iespējamības formā izteiktam eksperta atzinumam lietā ir tikai tāda nozīme, ka tas ļauj spriest par citu tādu pierādījumu ticamību, kas norāda, ka parakstu izpildījusi konkrēta persona. Proti, ja ir šādi citi pierādījumi attiecībā uz konkrētu personu, eksperta atzinums, ka parakstus, iespējams, izpildījusi šī persona, netieši pastiprina šo citu pierādījumu ticamību. Tomēr tādā gadījumā jābūt šādiem citiem pierādījumiem, jo iespējamības formā izteikts atzinums pats par sevi nepierāda, ka parakstu izpildījusi konkrēta persona. Tiesai pierādījumu vērtēšanā jāievēro Administratīvā procesa likuma 162. panta pirmā un ceturtā daļa, atbilstoši kurai liecinieka liecības attiecas uz lietā noskaidrojamiem faktiem. Liecinieku liecības ir izmantojamas kā pierādījums lietā, ja tās satur ziņas par lietā noskaidrojamo faktu. Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 92. pantā nostiprinātajai nevainīguma prezumpcijai ir jāpierāda personas vaina pārkāpuma izdarīšanā, nevis nevainīgums. Proti, nevainīgums tiek prezumēts, ja nav pierādījumu par pretējo. Ja persona tiek atzīta par vainīgu pārkāpuma izdarīšanā, lai gan lietā nav pierādījumu, kas pierādītu tās vainu, tiek pārkāpta nevainīguma prezumpcija. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par administratīvo līgumu

5. Maijs 2009 /NR. 18 (561)

Kredītam pielīdzināto stipendiju zinātniskā grāda ieguvei studentam piešķir, pamatojoties uz stipendiju piešķiršanas komisijas vai šobrīd augstākās izglītības iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotās personas lēmumu un augstskolas un studenta noslēgta līguma pamata. Administratīvi tiesiskās attiecības starp augstākās izglītības iestādi un studentu, piešķirot studentam subjektīvās tiesības saņemt stipendiju, tiek nodibinātas ar stipendiju piešķiršanas komisijas lēmumu. Augstākās izglītības iestāde, noslēdzot līgumu par stipendijas saņemšanu, vairs nedibina ar personu ne jaunas publiski tiesiskās, ne jaunas privāttiesiskās attiecības, bet pēc būtības papildina administratīvā akta – lēmuma par stipendijas piešķiršanu – saturu. Tā kā līgums par kredītam pielīdzinātās stipendijas saņemšanu ir paredzēts kā palīginstruments stipendijas saņemšanas procedūrā, līgums par šādas stipendijas saņemšanu ir administratīvais līgums. Tādējādi jautājums par tā izpildi ir skatāms administratīvā procesa kārtībā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par atlīdzinājuma saņemšanu

21. Aprīlis 2009 /NR. 16 (559)

Izmaksas, kas saistītas ar juridisko palīdzību, ietilpst mantiskā zaudējuma kategorijā, jo, izmantojot juridisko palīdzību, personai rodas izdevumi, kas saistīti ar juridiskās palīdzības sniedzēja darba apmaksu. Turpretim par mantisko zaudējumu nav uzskatāms laiks un pūles, ko privātpersona pati veltījusi konkrētas lietas risināšanai, jo šādā gadījumā personai izdevumi nerodas. Tādēļ izskatīšanai nav pieņemams personas prasījums par šādu izdevumu atlīdzināšanu. Personas pašas veikts darbs lietas atrisināšanai nav arī darbs darba tiesisko attiecību izpratnē, jo persona tikai sagatavo dokumentus savu interešu aizsardzībai, nevis tiek nodarbināta citas personas labā. Tādēļ šādā gadījumā nav piemērojamas tiesības bez jebkādas diskriminācijas saņemt līdzīgu apmaksu par līdzīgu darbu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Senāta Administratīvo lietu departamenta nolēmumu atziņas

7. Aprīlis 2009 /NR. 14/15 (557/558)

2008. gada decembrī Senāta Administratīvo lietu departamentā izskatītas 61 lieta: no tām 18 pabeigtas ar spriedumu, 20 ar rīcības sēdes lēmumu, bet pārējās lietās taisīti lēmumi. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Senāta Administratīvo lietu departamenta nolēmumu atziņas

17. Marts 2009 /NR. 11 (554)

2009. gada janvārī Senāta Administratīvo lietu departamentā izskatītas 52 lietas: no tām sešas pabeigtas ar spriedumu, 25 – ar rīcības sēdes lēmumu, bet 21 lietā taisīti lēmumi par iesniegtajām blakus sūdzībām. Šoreiz lietās dominējuši ir sociālo tiesību jautājumi un procesuālie jautājumi. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pārsūdzības termiņš apgabaltiesas lēmumam par lietas nosūtīšanu pirmās instances tiesai likumā noteikto darbību izpildei

3. Marts 2009 /NR. 9 (552)

Apelācijas instances tiesas tiesnesis, izlemjot jautājumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu, izvērtē, vai pirmās instances tiesas tiesnesis, pieņemot apelācijas sūdzību un nosūtot to izskatīšanai apgabaltiesā, nav kļūdījies, proti, vai nav palaidis garām kādu apstākli, kas ir šķērslis apelācijas sūdzības pieņemšanai un apelācijas tiesvedības ierosināšanai. Šo jautājumu apelācijas instances tiesnesis izlemj tādā pašā kārtībā kā pirmās instances tiesas tiesnesis lemj par apelācijas sūdzības pieņemšanu un nosūtīšanu izskatīšanai apgabaltiesā – bez tiesas sēdes (bez procesa dalībnieku piedalīšanās). Tādējādi nav objektīva pamata noteikt atšķirīgu pārsūdzības kārtību pirmās instances tiesas tiesneša lēmumam atteikt pieņemt apelācijas sūdzību vai atstāt apelācijas sūdzību bez virzības un apgabaltiesas tiesneša lēmumam par atteikšanos ierosināt apelācijas tiesvedību vai par lietas nosūtīšanu pirmās instances tiesai likumā noteikto darbību veikšanai. Līdz ar to atzīstams, ka šādiem lēmumiem pārsūdzības termiņš skaitāms no lēmuma noraksta saņemšanas dienas, kā tas likumā tiešā tekstā ir noteikts attiecībā uz pirmās instances tiesas tiesneša attiecīgajiem lēmumiem. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pagaidu tiesas aizsardzības līdzekļu piemērošana administratīvajā procesā tiesā

10. Februāris 2009 /NR. 6 (549)

I. Ievads [1] Tiesu prakses apkopojuma mērķis ir noskaidrot svarīgākās administratīvo tiesu prakses atziņas par pagaidu tiesas aizsardzības līdzekļu piemērošanu administratīvajā procesā tiesā. [2] Vairākas tiesu prakses atziņas par pagaidu tiesas aizsardzības līdzekļu piemērošanu izklāstītas jau Augstākās tiesas 2007. gada tiesu prakses vispārinājumā "Ar grozījumiem Administratīvā procesa likumā iekļauto tiesību normu interpretācija ...

žurnāls / Tiesību prakse

Augstākas instances tiesas kompetence, izskatot blakus sūdzību

3. Februāris 2009 /NR. 5 (548)

Augstākas instances tiesai, izskatot blakus sūdzību, ir kompetence pēc būtības lemt tikai par to jautājumu, kas ar blakus sūdzību nonācis tās izskatīšanā. Proti, blakus sūdzības kārtībā ir pārbaudāms tikai tas ar lietas virzību un izskatīšanu saistītais jautājums, ko vispirms – ar pārsūdzēto lēmumu – ir risinājusi tiesa, kuras izskatīšanā ir lieta. Līdz ar to jautājuma izlemšana pēc būtības ir saprotama tikai kā attiecīgā procesuālā jautājuma izlemšana ar citu rezultātu. Augstākas instances tiesas kompetencē nav lemt par lietas izskatīšanas virzību citā blakus jautājumā vai kopumā, kamēr to nav darījusi lietu izskatošā tiesa. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Senāta Administratīvo lietu departamenta nolēmumu atziņas

13. Janvāris 2009 /NR. 2 (545)

2008. gada novembrī Senāta Administratīvo lietu departamentā izskatītas 68 lietas: no tām 29 pabeigtas ar spriedumu, 16 ar rīcības sēdes lēmumu, bet 23 lietās taisīti lēmumi par iesniegtajām blakus sūdzībām. Līdzīgi iepriekšējiem mēnešiem, lielāko daļu lietu veidoja strīdi nodokļu vai muitas jautājumos un administratīvo pārkāpumu lietās ceļu satiksmē. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Uzziņa un tiesiskā paļāvība

25. Novembris 2008 /NR. 44 (549)

Uzziņa ir veids, kā privātpersona var uzzināt kompetentās iestādes viedokli par tiesību normu piemērošanu konkrētā situācijā, pirms ir sākta publiski tiesisko attiecību dibināšana (administratīvā akta izdošana). Caur tiesībām uz uzziņu persona īsteno savas konstitucionālās tiesības zināt savas tiesības, kas ir vērstas uz tiesiskās noteiktības un tiesiskās skaidrības nodrošināšanu. Šo tiesību īstenošanas rezultātā persona var plānot savu rīcību, nebaidoties, vai pati ir pareizi sapratusi tiesību normas. Uzziņa tās adresātam nav saistoša. Tā ir personas pašas izvēle, vai tā rīkojas atbilstoši uzziņā teiktajam. Savukārt iestāde, kas uzziņu sniegusi, nav tik brīva savā rīcībā. Proti, atbilstoši Administratīvā procesa likuma normām, ja uzziņas adresāts ir rīkojies atbilstoši viņam izsniegtajai uzziņai, tad iestādes vēlāk izdotais administratīvais akts, kas attiecas uz jautājumu, par kuru uzziņa sniegta, parasti nevar būt adresātam nelabvēlīgāks arī tad, ja iestāde vēlāk konstatē, ka uzziņa nav bijusi pareiza. Tādējādi uzziņai likumdevējs ir piešķīris īpašu statusu tiesiskās paļāvības kontekstā, un taisnīguma princips prasa, lai iestāde attaisnotu privātpersonas paļāvību, ko radījusi uzziņa. Minētais princips gan nav absolūts – ir iespējami gadījumi, kad kļūdaina uzziņa nepasargā indivīdu no tam adresēta administratīvā akta izdošanas, kurš ir nelabvēlīgāks par sniegto uzziņu. Tiesiskās paļāvības princips ir viens no tiesiskas valsts pamatiem. Atbilstoši šim principam valsts pārvaldei jārīkojas paredzami un konsekventi, savukārt privātpersona, ja tā saņēmusi skaidru iestādes viedokli kādā jautājumā, uz to var paļauties, attiecīgi plānojot savu rīcību. Vērtējot tiesiskās paļāvības principa piemērošanu, katrā konkrētā situācijā ir jāpārbauda, vai bija kaut kas, uz ko privātpersona varēja paļauties (skaidrs iestādes izteikums), vai attiecīgā persona tiešām uz to paļāvās, vai attiecīgā personas paļāvība konkrētajā gadījumā ir aizsardzības vērta. Gadījumos, kad iestāde ar kļūdainiem izteikumiem radījusi privātpersonai tiesisko paļāvību uz kādu konkrētu rezultātu, tai administratīvā akta izdošanas procesā jāsaskaras ar divu tiesību principu – tiesiskuma principa un tiesiskās paļāvības principa – sadursmi. Proti, no vienas puses, privātpersonai ir tiesiskā paļāvība, ka iestāde rīkosies atbilstoši iepriekš paustajiem izteikumiem. No otras puses, iestādes darbībām jāatbilst tiesību normām, tās rīcībai jābūt tiesiskai. Tas, kuram principam ir dodama priekšroka, jāizlemj katrā konkrētajā gadījumā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Mazstāvu dzīvojamās teritorijas apbūves nosacījumi Rīgā; būvdarbu apturēšana

28. Oktobris 2008 /NR. 41 (546)

Būvdarbu procesā pieļaujams mainīt zemes gabala dabisko reljefu un hidroģeoloģiskos apstākļus (piemēram, aizbērt gravas un karjerus, izrakt dīķus, ierīkot drenāžu) tad, ja pēc saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi minētie pasākumi paredzēti būvprojektā vai ja to nosaka ģeotehniskā kontrole. Minētā nosacījuma mērķis ir vides aizsardzība. Šis mērķis jāņem vērā, vērtējot, vai būvniecība paredz dabiskā reljefa izmaiņas. Proti, zemes gabala augstuma izmaiņas un uzbērumu veidošana ir jāvērtē, ievērojot to ietekmi uz vidi būvniecības laikā un pēc tam. Ja apkārt zemes gabalam, kurā notiek būvniecība, atbilstoši plānojumam ir citi apmēram tāda paša izmēra gruntsgabali mazstāvu dzīvojamai apbūvei, tad viena zemes gabala augstuma izmaiņas var salīdzinoši būtiski ietekmēt apkārtējo teritoriju situāciju gan vizuāli, gan attiecībā uz nokrišņu plūsmu, gruntsūdeņu līmeni un ar to saistītām vides izmaiņām. Tādējādi zemes gabala augstuma izmaiņas (aptuveni par metru) uzskatāmas par dabiskā reljefa maiņu, kuru veikšanai nepieciešams reģionālās vides pārvaldes saskaņojums. Vispārējais nosacījums apbūvei mazstāvu dzīvojamā teritorijā Rīgā ir tāds, ka attālums no tuvākās būves ārsienas līdz robežai ar kaimiņa zemes gabalu nedrīkst būt mazāks par trim metriem. Šo attālumu ir pieļaujams samazināt tikai tādā gadījumā, ja kaimiņu zemes gabala īpašnieks ir devis tam rakstisku piekrišanu. Šādai īpašai piekrišanai mazākam attālumam ir jābūt neatkarīgi no paredzamā ēkas augstuma. Kaimiņa piekrišanai par būves atrašanos tuvāk zemes gabalu robežai kā vispārēji noteikts jābūt izteiktai skaidri un apzināti. Proti, piekrišana izņēmumam no vispārējās kārtības nevar notikt tādējādi, ka persona tikai vispārīgi izsaka piekrišanu būvniecībai, – ir jābūt konstatējamam, ka persona ir apzinājusies, kāds ir vispārīgais regulējums un ka ar savu parakstu tā piekrīt tieši izņēmumam. Ja kaimiņš dod piekrišanu samazinātam attālumam no būves tuvākās ārsienas līdz zemes gabalu robežai, šāda piekrišana ietver arī attiecīgu izņēmumu no būves pieļaujamā augstuma aprēķināšanas vispārīgās formulas. Minētais gan nenozīmē, ka persona ar kaimiņu var vienoties par jebkādu ēkas augstumu, jo jebkurā gadījumā jāievēro pašvaldības imperatīvi noteiktais augstuma ierobežojums jumta augstumam zonā, kas ir tuvāk nekā trīs metrus no zemes gabalu robežas. Ja būvinspekcija pieņēmusi lēmumu apturēt būvdarbus un uzdevusi pārstrādāt būvprojektu, būvprojekta pārstrādāšana atbilstoši būvinspekcijas norādēm nepadara tiesisku jau uzsākto būvniecību, kas veikta neatbilstoši normatīvo aktu prasībām, kaut arī atbilstoši iepriekš izdotai būvatļaujai. Tas tomēr nenozīmē, ka iestādes lēmumā līdz ar to obligāti būtu jābūt arī uzdevumam novērst iepriekš veiktās būvniecības sekas. Turpmāku prettiesisku būvdarbu veikšanas novēršana pati par sevi arī ir leģitīms mērķis būvniecības apturēšanai, pat ja ar šādu lēmumu netiek atrisināts jautājums par iepriekš veiktajiem būvdarbiem. Vērtējot lēmuma par būvdarbu apturēšanu samērīgumu, jāņem vērā, kādi pārkāpumi pieļauti būvniecības procesā, kā arī sabiedrības, tostarp ar būvniecību tieši skarto personu (kaimiņu), aizskarto interešu nozīmīgums un lēmuma sekas uz būvētāju. Tāpat, ja lēmumu par būvdarbu apturēšanu pieņēmusi Valsts būvinspekcija, izvērtējams tas, vai un ciktāl būvētājs varēja paļauties uz pašvaldības izdotu administratīvo aktu (būvatļauju). Tiesiskās paļāvības vērtējumā jāņem vērā, ka valsts uzraudzība pār būvniecības tiesiskumu, tai skaitā pār pašvaldības būvvaldes izdotas būvatļaujas tiesiskumu, ir tieši paredzēta normatīvajos aktos, kas savukārt nozīmē, ka pieteicējam ir jārēķinās, ka pašvaldības izdota būvatļauja valsts uzraudzības ietvaros var tikt atcelta vai tās darbība var tikt ierobežota. Tāpat ir vērtējama pieteicēja paša darbība būvatļaujas saņemšanā, tai skaitā saistībā ar vienošanos ar kaimiņu zemes gabala īpašnieku par īpašiem būvniecības noteikumiem. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par jēdziena "konkrētās preces tirgus" izpratni attiecībā uz filmām

2. Septembris 2008 /NR. 33 (538)

Viena konkrēta filma var tikt uzskatīta par konkrēto tirgu Konkurences likuma izpratnē. Tiesas secinājums, ka jebkura filma var būt savstarpēji aizstājama ar citām šī žanra filmām, nevar tikt attiecināts uz jaunām filmām, tas ir, filmām, kuras ir nesen ienākušas tirgū un par kurām salīdzinoši lielam skaitam skatītāju ir interese un vēlēšanās to noskatīties. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var tikt konstatēta arī uz atsevišķām filmām. Filmu izplatīšana kinoteātros vai citā veidā (noma, maksas televīzija, bezmaksas televīzija) ir atsevišķi konkrētie tirgi. Tie nav aizstājami ne no pieprasījuma (atšķirīgs piedzīvojums), ne no piedāvājuma (atšķirīga preces ekonomiskā vērtība) puses. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Faktiskās rīcības nošķiršana no starpdarbībām (starplēmuma)

19. Augusts 2008 /NR. 31 (536)

Lai varētu vērsties tiesā administratīvā procesa kārtībā par kādu valsts rīcību, vispārīgs noteikums ir tāds, ka sekām, kas no attiecīgās rīcības (lēmuma) ir radušās, ir galīgā noregulējuma raksturs. Līdz ar to jautājums par valsts rīcības pareizību var tikt nodots tiesas kontrolei tad, kad persona ir noskaidrojusi valsts galīgo attieksmi konkrētajā jautājumā (piemēram, saņemot lēmumu, ar kuru personai uzlikts kāds pienākums, un apstrīdēšanas procesa ietvaros nepanākot sev vēlamo rezultātu). Procesa laikā iestāde var būt veikusi darbības vai pieņēmusi starplēmumus, kas ir vērsti uz galīgā lēmuma pieņemšanu, bet paši par sevi galīga rakstura regulējumu konkrētajā jautājumā nesatur. Starplēmumi un starpdarbības parasti nav atsevišķi pārsūdzami, bet ir pārbaudāmi kā iespējami procesuāli pārkāpumi pēc tam, kad process ir noslēdzies un ir pārsūdzēts galīgais lēmums. Faktiskā rīcība ir patstāvīgs galīga rakstura administratīvā procesa instruments. Tādējādi administratīvā akta izdošanas procesa ietvaros veikta darbība, kaut arī tā ir radījusi faktiskas sekas, nav uzskatāma par faktisko rīcību. Lēmumam par dokumentu izņemšanu un dokumentu izņemšanai administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros ir procesuāla starplēmuma (starpdarbības) raksturs. Līdz ar to jautājums par dokumentu izņemšanas tiesiskumu parasti nav vērtējams tiesā kā patstāvīgs pieteikuma priekšmets. Ja persona nav apmierināta ar administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros veikto darbību – dokumentu izņemšanu, pieteikumu tiesā var iesniegt, kad sagaidīts procesa noslēgums, proti, pieņemts gala lēmums administratīvā pārkāpuma lietā. Tiesa, lemjot par šā lēmuma tiesiskumu (kaut vai tikai procesa daļā par dokumentu izņemšanu), tādējādi var pilnvērtīgi izvērtēt lietas apstākļus un dot savu novērtējumu šai darbībai. Gadījumā, ja administratīvā pārkāpuma lieta ierosināta par muitas noliktavas īpašnieka pārkāpumu muitas jomā, un šīs pārkāpuma lietas ietvaros iestāde no muitas noliktavas izņem citai personai piederošu preču pavaddokumentus, administratīvā pārkāpuma lietas gala lēmums, kā arī procesa gaitā pieņemtie starplēmumi var tieši skart ne tikai adresātu (administratīvi sodāmo personu), bet arī izņemto dokumentu īpašnieku. Šī persona līdz ar to šādā administratīvā pārkāpuma lietā atzīstama par cietušo. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Medicīniskās pārbaudes veikšana, lai noteiktu transportlīdzekļa vadītāja atrašanos narkotisko vielu ietekmē

12. Augusts 2008 /NR. 30 (535)

Narkotisko vielu iespaids medicīniskās pārbaudes protokolā tiek konstatēts, laboratoriski nosakot konkrētas narkotiskās vielas lietošanas faktu, kā arī novērtējot klīniskos simptomus. Tādējādi medicīniskā pārbaude ārstniecības iestādē ietver ne tikai bioloģisko paraugu ņemšanu un to laboratorisku izmeklēšanu, bet arī personas pārbaudi pēc viņas runas un ārējā izskata. Medicīniskās pārbaudes veikšanas ietvaros novērtējamos klīniskos simptomus (personas izskatu un runu) ārsts var fiksēt tikai tajā dienā, kad persona ir atvesta uz ārstniecības iestādi medicīniskās pārbaudes veikšanai. Ņemot vērā, ka šie fakti ir jāfiksē un ka personai ar savu parakstu protokolā ir jāapliecina, ka medicīniskā pārbaude ir veikta tieši viņai, ārsts medicīniskās pārbaudes protokolu sastāda jau šajā dienā, proti, pirms ir saņemts slēdziens par analīžu laboratoriskajiem rezultātiem. Savukārt pēc laboratorisko izmeklējumu rezultātu saņemšanas ārsts pabeidz sastādīt medicīniskās pārbaudes protokolu, ierakstot saņemtos rezultātus, un sniedz galīgo atzinumu. Ja transportlīdzekļa vadītājam veikta medicīniskā pārbaude alkohola vai narkotisko vietu ietekmes noteikšanai, medicīniskās pārbaudes rezultātus personai paziņo administratīvā pārkāpuma lietas virzītājs, nevis medicīnisko pārbaudi veikušais ārsts. Lai konstatētu transportlīdzekļa vadītāja narkotisko vielu ietekmi, medicīniskajā pārbaudē nav nepieciešams noteikt narkotisko vielu daudzumu. Proti, lai atzītu, ka persona ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu – transportlīdzekļa vadīšanu, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, ir jākonstatē, ka persona ir atradusies šo vielu ietekmē jeb iespaidā, bet nav būtiski, cik tieši liela ir šī ietekme. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Ar grozījumiem APL iekļauto tiesību normu interpretācija un piemērošana

1. Jūlijs 2008 /NR. 24 (529)

[1] Latvijas Administratīvā procesa likums spēkā stājās 2004. gada 1. februārī. Kopš spēkā stāšanās pirmie grozījumi šajā likumā tika izdarīti ar 2006. gada 26. oktobra likumu, kas stājās spēkā 2006. gada 1. decembrī. Kaut arī grozījumi bija apjomīgi – vairāk nekā simts, lielākā daļa no tiem bija redakcionāla vai precizējoša rakstura, likumā nostiprinot tiesu praksē izkristalizējušās atziņas likuma normu interpretācijā un piemērošanā.Vienlaikus ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pārsūdzības termiņš lēmumam par atteikšanos pieņemt blakus sūdzību

27. Maijs 2008 /NR. 20 (525)

No Administratīvā procesa likuma normām, kas regulē lēmumu pārsūdzības kārtību, izriet, ka privātpersonai labvēlīgākais pārsūdzības termiņa skaitījums (no lēmuma noraksta saņemšanas dienas) attiecināms uz tādiem lēmumiem, kuru pieņemšanas laiks privātpersonai pirms tam nav bijis paziņots un ar kuriem tiesa (tiesnesis) atteicies pieņemt procesuālo dokumentu un līdz ar to tiek izbeigta lietas vai attiecīgā blakus jautājuma tālāka virzība. Minētais princips attiecināms ne tikai uz lēmumu par atteikšanos pieņemt pieteikumu un par atteikšanos pieņemt apelācijas sūdzību, bet arī uz lēmumu par atteikšanos pieņemt blakus sūdzību un kasācijas sūdzību. Tādējādi pārsūdzības termiņš lēmumam par atteikšanos pieņemt blakus sūdzību skaitāms no lēmuma noraksta saņemšanas dienas, kaut arī Administratīvā procesa likums expressis verbis to neparedz. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pierādījumu – alkometra mērījumu – pieļaujamība, ja tas neatbilst noteiktajām prasībām

20. Maijs 2008 /NR. 19 (524)

Saskaņā ar tiesību normām policijas amatpersonas, lai konstatētu alkohola reibumu, ir tiesīgas izmantot šim nolūkam paredzētu mēraparātu (alkometru), kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām. Līdz ar to mēraparāta atbilstība Ministru kabineta noteikumos paredzētajām prasībām ir mērījumu ticamības galvenais kritērijs. Proti, mēraparātam izvirzītās prasības nav vērtējamas kā formālas vai maznozīmīgas. Uzskatāms, ka likumdevējs, nosakot alkometriem ļoti precīzas prasības, pie šobrīd pastāvošā tehnoloģiju attīstības līmeņa ir pietiekami apsvēris iespējamos un nepieciešamos faktu konstatēšanas līdzekļus. Tādējādi alkometra rādījumus var uzskatīt par pietiekami ticamiem konkrēta fakta konstatēšanā tad, ja mērījums ir veikts atbilstoši šīm prasībām. Tiesai šajā ziņā nav jāizdara apsvērumi likumdevēja vietā un jāizdara secinājumi par ticamību.Nosacījuma, ka alkometriem jāatbilst Ministru kabineta noteikumos izvirzītām prasībām, mērķis ir nodrošināt, lai ar alkometru veiktie mērījumi būtu precīzi un ticami. Tādējādi, ja konkrēts alkometrs nav verficēts Ministru kabineta noteiktajā termiņā un tāpēc ir atzīstams par neverificētu, tad uzskatāms, ka tā mērījumi nav precīzi un ticami, līdz ar to nav arī pieļaujami kā pierādījums. Vienlaikus, ņemot vērā, ka šāda veida pierādījums nav pieļaujams tieši sakarā ar to, ka nepastāvēja normatīvajā aktā noteiktais formālais tā ticamības kritērijs, tiesai būtu jāizvērtē, vai pēctermiņa verificēšana var post factum apstiprināt alkometra rādījumu ticamību un tādējādi ietekmēt attiecīgā pierādījuma pieļaujamību. Ja persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, nesaprot tiesvedības valodu, viņai ir tiesības izmantot tulka pakalpojumus. Nenodrošinot personai šādas tiesības, var tikt pārkāptas personas tiesības uz taisnīgu tiesu. Minētās atziņas izriet no analogām personas tiesībām kriminālprocesā, kur personai ir tiesības tikt informētai viņai saprotamā valodā par viņai izvirzītās apsūdzības raksturu un iemeslu, kā arī uz bezmaksas tulka pakalpojumiem, ja viņa nesaprot tiesā lietoto valodu vai nerunā tajā. Tā kā administratīvā pārkāpuma lietas pēc savas būtības un soda rakstura atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām ir vērtējamas kā “mazās krimināllietas”, šādas tiesības attiecināmas arī uz personu, kura tiek sodīta par administratīvo pārkāpumu. Tas, ka personai, kura tiek saukta pie administratīvās atbildības, ir tiesības uz nodrošinātiem tulka pakalpojumiem, nenozīmē, ka vienmēr, ja tulks lietā nav piedalījies, ir tikušas pārkāptas personas tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu. Minēto tiesību izmantošanas nodrošināšana nav izprotama tikai formāli, bet ir jāņem vērā, kādēļ tulka nodrošināšana ir nepieciešama. Tādējādi katrā konkrētajā lietā ir jāvērtē tas, vai tulka nepieaicināšana ir liegusi personai saprast notiekošo un traucējusi sagatavot aizstāvību. Tulka nepieciešamība katrā konkrētajā lietā ir atkarīga no pašas personas gribas, proti, vai persona vēlas izmantot tai likumā paredzētās tiesības un vai viņa šo savu vēlmi ir darījusi zināmu iestādei un tiesai. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesībsarga rīcība, kas veikta pārbaudes lietas ietvaros, nav pakļauta administratīvo tiesu kontrolei

29. Aprīlis 2008 /NR. 17 (522)

Administratīvais process savā būtībā ir attiecības valsts pārvaldes jomā starp valsti, no vienas puses, un privātpersonu, no otras puses. Tādējādi administratīvo tiesu kontrolei ir pakļautas iestādes darbības valsts pārvaldes jomā. Nav nozīmes tam, vai konkrētā institūcija, kuras darbība tiek pārsūdzēta, institucionāli iekļaujas valsts pārvaldē. Administratīvā procesa likuma izpratnē iestādes jēdziens piemērojams, ievērojot tā funkcionālo aspektu. Citiem vārdiem, ir būtiski, vai saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem tiesību subjekts konkrētajā gadījumā ir apveltīts ar varu valsts pārvaldes jomā. No Tiesībsarga likuma normām izriet, ka tiesībsarga pamatfunkcijas ir valsts varas īstenošanas uzraudzība un cilvēktiesību aizsardzība. Cilvēktiesību aizsardzība un valsts pārvaldes darbības izvērtēšana ir arī administratīvo tiesu uzdevums. Tādējādi gan tiesībsargs, gan administratīvās tiesas nodrošina privātpersonu tiesību aizsardzību personas attiecībās ar valsti. Tiesībsarga īstenotā tiesību aizsardzības mehānisma pamatā ir tiesībsarga kā personas autoritāte. Tiesībsarga secinājumi par konkrēto jautājumu tiek ietverti atzinuma un ieteikuma formā. Savukārt tiesa savu viedokli izsaka administratīvā procesa dalībniekiem saistošā nolēmumā. Abi šie tiesību aizsardzības mehānismi – tiesībsargs un tiesa – var papildināt viens otru, jo vēršanās tiesā nav šķērslis vaicāt viedokli tiesībsargam un otrādi. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par iesniegtās blakus sūdzības atbilstību nosacījumam

12. Februāris 2008 /NR. 6 (511)

Nav pieļaujama formāla tiesas attieksme, izvērtējot jautājumu par iesniegtās blakus sūdzības atbilstību likumā noteiktajām prasībām, tostarp blakus sūdzībā ietvertajiem apsvērumiem, kā izpaužas pārsūdzētā lēmuma nepareizība. Ja no blakus sūdzības pietiekami skaidri izriet iesniedzēja viedoklis, kuru lēmumu, kādā apjomā un kāpēc persona vēlas pārsūdzēt, tad nav pieļaujama blakus sūdzības atzīšana par neatbilstošu likuma prasībām un lietas nosūtīšana pirmajai instancei likumā noteikto darbību izpildei tikai tā iemesla dēļ, ka blakus sūdzībā ietvertie pārsūdzētā lēmumu nepareizības apsvērumi, tiesneša ieskatā, nav adekvāti. Blakus sūdzībā ietverto argumentu pamatotības izvērtēšana attiecas uz blakus sūdzības izskatīšanu pēc būtības, kas ir koleģiāla tiesas sastāva kompetence. Izskatot blakus sūdzības, t.i., lemjot par procesuālo tiesību normu ievērošanu un to pareizu piemērošanu zemāku tiesu instanču un to tiesnešu darbībā, augstākas instances tiesa nevar aprobežoties tikai ar blakus sūdzības argumentiem, tai ir ex officio jāpārliecinās par pārsūdzētā lēmuma tiesiskumu kopumā un noteicošie šādā situācijā nav lēmumu pārsūdzējušās personas argumenti. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Lēmums anulēt izsniegto darbnespējas lapu ir administratīvais akts

15. Janvāris 2008 /NR. 2 (507)

Ārsts, izsniedzot darbnespējas lapu, un ārstniecības iestādes vadītājs, anulējot izsniegto darbnespējas lapu, rīkojas valsts pārvaldes jomā; ārstniecības iestādes vadītāja lēmums anulēt izsniegto darbnespējas lapu ir atzīstams par administratīvo aktu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Iestādes kļūda nedrīkst radīt netaisnīgas, privātpersonai nelabvēlīgas sekas

8. Janvāris 2008 /NR. 1 (506)

Ja personai ir tiesības uz pārmaksāto nodokļu atmaksu, bet iestādes kļūdas un vilcināšanās dēļ lēmums par atmaksu tiek pieņemts tad, kad mainījušies faktiskie apstākļi un formālu apsvērumu dēļ privātpersona tiesības uz nodokļu atmaksu ir zaudējusi, iestādei ir pienākums, pieņemot lēmumu, ņemt vērā tos apsvērumus, kas tai būtu bijuši jāņem vērā tad, ja tā būtu atmaksas pieprasījumu izskatījusi nekļūdoties un laikus. Minētais secinājums izriet gan no tiesiskās paļāvības principa, kas paredz, ka iestādes kļūda privātpersonai nedrīkst radīt nelabvēlīgas sekas, gan no labas pārvaldības un taisnīguma principa. Taisnīguma princips ir fundamentāls vispārējais tiesību princips. Atbilstoši objektīvai izpratnei par taisnīgumu ikviens saņem to, kas viņam pienākas. Tādējādi situācijā, kad secināms, ka valsts rīcība attiecībā pret privātpersonu bijusi netaisnīga, atzīstams, ka ir pārkāpts taisnīguma princips. Valsts pārvaldei savā darbībā ir jāievēro labas pārvaldības princips, kas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses. Iestādes nepamatota vilcināšanās un kļūdas privātpersonai adresēta lēmuma pieņemšanā cita starpā vērtējamas kā labas pārvaldības principa pārkāpums. Valsts pārvaldei ir jāievēro tiesiskās paļāvības princips. Personas paļāvība uz iestādes izteikumu, rīcību vai apsolījumu ir šīs personas subjektīvā attieksme, kuru veido pamatota cerība vai pārliecība par iestādes attieksmi, konkrētās darbības izpildi vai notikuma iestāšanos nākotnē. Tādēļ katrā atsevišķā gadījumā jāpārbauda šīs subjektīvās attieksmes esamība vai neesamība konkrēto lietas apstākļu ietvaros. Lai noskaidrotu, vai tiesiskā paļāvība ir vai nav, jāatbild uz trīs jautājumiem: 1) vai bija kaut kas, uz ko varēja paļauties (skaidrs iestādes izteikums), 2) vai attiecīgā persona tiešām uz to paļāvās, 3) vai attiecīgā personas paļāvība ir aizsardzības vērta. Likumdevēja mērķis, nosakot, ka pārmaksātās nodokļu summas nav atmaksājamas nodokļu maksātājiem, pret kuriem vai kuru amatpersonām ierosināta krimināllieta par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas varētu ietekmēt nodokļu apmēra noteikšanu, ir bijis aizkavēt iespējami nepamatotu naudas summu izmaksu no valsts budžeta, ja radies pamats aizdomām par noziedzīgām darbībām, kas ietekmējušas nodokļu nomaksu un kas var būt tieši saistītas ar konkrēto nodokļu maksātāju. Krimināllietas ierosināšana ir pietiekams pamats, lai rastos pamats aizdomām par noziedzīgām darbībām, kas ietekmējušas nodokļu nomaksu, ja attiecīgais nodokļu maksātājs ar tām ir tieši saistīts. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par muitas parāda samaksu

20. Janvāris 2004 /NR. 2 (307)

Par muitas parāda samaksu Augstākās tiesas Senāta spriedums Lieta Nr.SKC-598 2003.gada 17.decembrī Atbilstoši Muitas likuma 91.panta pirmās daļas 2.punktam, piemērojot precēm tranzīta procedūru, tām jāpaliek nemainītā veidā, izņemot šo preču dabisko nolietojumu, zaudējumus, kas radušies pārvadāšanas un uzglabāšanas rezultātā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts šādā sastāvā: sēdes priekšsēdētājs senators ...

Augstākā tiesa

žurnāls / Tiesību prakse

Par Civillikuma normu piemērošanu arī atsevišķās tiesiskajās attiecībās

24. Aprīlis 2001 /NR. 12 (205)

Augstākās tiesas Senāts Lieta Nr.SKC–7 2001. gada 10. janvārī Spriedums Par Civillikuma normu piemērošanu arī atsevišķās tiesiskajās attiecībās Obligātā militārā dienesta likuma 42. pants nosaka, ka karavīru dzīvību un veselību apdrošina par valsts līdzekļiem un invaliditātes gadījumā viņam tiek noteikta invaliditātes pensija saskaņā ar likumu “Par ...

Augstākā tiesa

žurnāls / Tiesību prakse

Par materiālo tiesību normu pareizu tulkošanu

24. Aprīlis 2001 /NR. 12 (205)

Augstākās tiesas Senāts Lieta Nr. SKC–99 2001. gada 21. februārī Spriedums Par materiālo tiesību normu pareizu tulkošanu Latvijas pilsoņi ir personas, kuras bija Latvijas pilsoņi 1940. gada 17. jūnijā, kā arī šo personu pēcnācēji, kas reģistrējušies likumā noteiktajā kārtībā, izņemot personas, kuras pēc 1990. gada 4. maija ieguvušas citas valsts pilsonību ...

Augstākā tiesa

žurnāls / Tiesību prakse

Par atjaunošanu darbā un samaksas piedziņu par darba piespiedu kavējuma laiku

27. Februāris 2001 /NR. 5 (198)

Augstākās tiesas Senāts Lieta Nr.SKC-541 2000. gada 29. novembrī Spriedums Par atjaunošanu darbā un samaksas piedziņu par darba piespiedu kavējuma laiku Piekrišanu aroda organizācijas biedra atlaišanai dod attiecīgās aroda organizācijas vēlēta institūcija, tātad — arodkomiteja. Ja konkrētajā iestādē nav ievēlēta arodkomiteja, piekrišanu darbinieka ...

žurnāls

Par Muitas likuma normu piemērošanu

12. Decembris 2000 /NR. 39 (192)

Augstākās tiesas Senāts Lieta Nr.SKC–347 2000. gada 30. augustā Spriedums Par Muitas likuma normu piemērošanu Tulkojot tiesību normas sašaurināti, aprobežojoties ar gramatiskās tulkošanas metodi un neievērojot būtiskus apstākļus, var tikt pieņemts nepareizs spriedums Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts šādā sastāvā: sēdes priekšsēdētājs ...

žurnāls

Lietā "J.Mencena pret Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi" Nr.2-833/1

4. Jūlijs 2000 /NR. 26 (179)

Lieta Nr.2–833/1 Rīgā 2000.gada 23.martā Spriedums Lietā "J.Mencena pret Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi" Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa šādā sastāvā: priekšsēdētājas tiesnese V.Siliniece ar sekretāri I.Tupreini, piedaloties prokuroram L.Cēpurei, 2000.gada 23.martā izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, A.Pumpura ielā 1, civillietu ...

žurnāls

Lietā "J.Mencena pret Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona Dzimtsarakstu nodaļu" Nr.2-3353/9

4. Jūlijs 2000 /NR. 26 (179)

Lieta Nr.2–3353/9 Rīgā 1999.gada 7.decembrī Spriedums Lietā "J.Mencena pret Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona Dzimtsarakstu nodaļu" Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese L.Grauda ar sekretāri S.Novicku, piedaloties prokurorei G.Matvejevai, 1999.gada 7.decembrī atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu Jutas Mentcenas sūdzību par Rīgas pilsētas ...

žurnāls

Par valsts iestāžu konsekvenci

11. Maijs 2000 /NR. 19 (172)

Par valsts iestāžu konsekvenci Eiropas tiesa. Lieta C-120/86: Mulders pret Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministriju ( Mulder v. Minister van Landbouw en Visserij (Mulder 1) ) 1. Ar 1986.gada 14.marta spriedumu (..) Hāgas pēdējās instances Administratīvā tiesa tirdzniecības un industriālajos jautājumos iepriekšējo nolēmumu procedūras kārtībā adresēja Tiesai ...

žurnāls

Par Administratīvo aktu procesa noteikumiem

20. Aprīlis 2000 /NR. 16 (169)

Augstākās tiesas Senāts Lieta Nr.SKC-6 Spriedums 2000.gada 19.janvārī Par Administratīvo aktu procesa noteikumiem Izskatot strīdus par Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu anulēšanu, tiesai jāņem vērā Administratīvo aktu procesa noteikumi. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts šādā sastāvā: sēdes priekšsēdētājs senators R.Namatēvs, senatori M.Zāģere ...

3

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

30. Aprīlis 2024

Nr 18/19 (1336/1337)

saturs abonēt

e-žurnāls