Rubriku katalogs: Tiesību prakse – Jurista Vārds

Tiesību prakse

žurnāls / Tiesību prakse

Galīgā soda noteikšana atbilstoši Krimināllikuma 61. un 51. pantam

7. Septembris 2010 /NR. 36 (631)

Ja noziedzīgā nodarījuma izdarīšana inkriminēta personai, kura nosacīti pirms termiņa atbrīvota no soda, noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laika precīzai konstatēšanai ir būtiska nozīme, jo no tā ir atkarīgs lēmums par galīgā soda noteikšanu vai nenoteikšanu atbilstoši Krimināllikuma 61. un 51. panta nosacījumiem. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Apsūdzētā un cietušā paziņojums par izlīgumu

31. Augusts 2010 /NR. 35 (630)

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 536. panta pirmo daļu cietušais un apsūdzētais līdz tiesas aiziešanai uz apspriežu istabu likumā paredzētajos gadījumos var paziņot par izlīgumu. Izlīguma īstenošana ir cietušā un apsūdzētā tiesības, nevis pienākums. Izlīgums ir vienošanās starp noziedzīgu nodarījumu izdarījušo personu, apsūdzēto un cietušo noziedzīgā nodarījumā, turklāt šī vienošanās ir labprātīga. Izlīguma īstenošanā tiesa iniciatīvu neizrāda, jo tādā gadījumā tiesa izteiktu viedokli par personas vainīgumu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Atbilstīga atlīdzinājuma noteikšana morālā kaitējuma gadījumā

24. Augusts 2010 /NR. 34 (629)

Latvijas Republikas Satversme ikvienam garantē tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā, tostarp nodarīta morālā kaitējuma gadījumā. Tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par tiesību aizskārumu, kas nodarīts administratīvajā procesā, paredzētas arī Administratīvā procesa likumā. Šo tiesību īstenošanu administratīvajā procesā detalizētāk regulē Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums. Nosakot morālā kaitējuma atlīdzinājumu, iestādei un tiesai ir jāizvērtē visi būtiskie apstākļi un izvēlētā risinājuma pamatā jābūt racionāliem juridiskiem apsvērumiem. Pretējā gadījumā tiktu pieļauts patvaļas aizlieguma principa pārkāpums. Lai morālā kaitējuma atlīdzinājums būtu uzskatāms par atbilstīgu, tam ir jābūt samērojamam ar nodarīto kaitējumu. Tādējādi, jo nopietnāks kaitējums, jo ievērojamākam jābūt atlīdzinājumam. Tas attiecas gan uz atlīdzinājuma veida izvēli (iestādes atvainošanās vai atlīdzinājums naudā), gan atlīdzinājuma apmēru, ja izvēlēts atlīdzinājums naudā. Ņemot vērā, ka morālā kaitējuma atlīdzinājumam ir jāatbilst nodarītajam kaitējumam, tad atlīdzinājuma noteikšanā ir izmantojami citstarp tie paši kritēriji, pēc kuriem noteic un vērtē nodarīto morālo kaitējumu. Līdz ar to morālā kaitējuma atlīdzinājums ir atkarīgs no kaitējuma rakstura, kaitējuma nodarīšanas apstākļiem, kā arī citiem būtiskiem apstākļiem. Atbilstoši vienlīdzības principam morālā kaitējuma atlīdzinājuma noteikšanā jāņem vērā arī citos (jo sevišķi – salīdzināmos) gadījumos noteikto atlīdzinājumu veids un apmērs. Salīdzināmos gadījumos atlīdzinājumam ir jābūt līdzīgam, bet atšķirīgos gadījumos – atšķirīgam. Morālā kaitējuma atlīdzinājuma noteikšanā nozīme ir arī atlīdzinājuma funkcijai. Proti, atlīdzinājumam ne tikai jāsniedz gandarījums personai, kuras tiesības tikušas aizskartas, bet arī jāattur iestāde no līdzīgu aizskārumu izdarīšanas nākotnē. Jāņem arī vērā, ka, nosakot atlīdzinājumu, tiesa pauž valsts nostāju par aizskarto tiesību un paša tiesību aizskāruma nozīmīgumu. Tādējādi atlīdzinājums demokrātiskā un tiesiskā valstī nedrīkst būt nesamērīgi mazs. Izskatot lietu par morālā kaitējuma atlīdzinājumu, tiesai ir ne tikai jānosaka atbilstīgs atlīdzinājums, bet arī jāpamato, kādēļ tā uzskatījusi atlīdzinājumu par atbilstīgu. Pamatojumam ir jāparāda, ka tiesa ir ņēmusi vērā un izvērtējusi visus atlīdzinājuma noteikšanā būtiskos apstākļus un ka tiesa, nosakot atlīdzinājumu, nav balstījusies vienīgi uz saviem subjektīvajiem ieskatiem, bet gan uz racionāliem juridiskiem apsvērumiem. Šāds pamatojums ir būtisks, lai ikviens varētu pārliecināties par tiesas nolēmuma tiesiskumu. Iestādes atvainošanās kā patstāvīgs atlīdzinājums ir iespējams tad, ja aizskārums nav smags. No minētā izriet, ka smaga aizskāruma gadījumā atlīdzinājumam ir jābūt naudā un ka vienu pašu atvainošanos likumdevējs šādā gadījumā neuzskata par atbilstīgu atlīdzinājumu. Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 14. panta ceturtajā daļā ietvertās tiesību normas vārdiskais skanējums, no kura izriet, ka iestādes atvainošanās arī kā papildu atlīdzinājums ir iespējams vienīgi tad, ja aizskārums nav smags, vērtējams kā pārāk plašs. Var būt gadījumi, kad smaga aizskāruma gadījumā atlīdzinājums naudā tikai kopā ar iestādes atvainošanos ir atzīstams par atbilstīgu. Līdz ar to, piemērojot teleoloģisko redukciju, atzīstams, ka iestādes atvainošanos kā papildu atlīdzinājumu var noteikt arī smaga aizskāruma gadījumos. Saskaņā ar tiesību normām personu var aizturēt, ja tai konstatējami nepārprotami psihiski traucējumi un ja persona ar savām darbībām rada acīm redzamas briesmas. Gadījumā, ja policisti konstatē, ka persona uzvedas dīvaini, bet policisti kā nespeciālisti psihiatrijas jomā nevar izvērtēt, vai tas liecina par personas psihiskiem traucējumiem un vai persona ar šādiem traucējumiem var radīt apdraudējumu sev vai citiem, policisti var pieaicināt ārstu un paļauties uz tā vērtējumu. Taču arī tad policistiem jāspēj paskaidrot (kaut vai atsaucoties uz ārsta atzinumu), ka persona radīja apdraudējumu sev vai citiem. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par tiesneša tiesībām veikt radošo un pedagoga darbu par samaksu

17. Augusts 2010 /NR. 33 (628)

Šā gada 9. jūlijā Tiesnešu ētikas komisija, pamatojoties uz likuma "Par tiesu varu" 91.2 panta 2. punktu un saskaņā ar Tiesnešu ētikas komisijas 2009. gada 11. decembra lēmumu pieņēma skaidrojumu par to, kā attiecībā uz tiesneša veiktajām darbībām būtu nošķirams pedagoga darbs no radošā darba un vai tiesnesis ir tiesīgs veikt radošo un pedagoga darbu par samaksu. Skaidrojuma sagatavošanas laikā pēc komisijas lūguma saņemts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2010. gada 25. februāra atzinums un Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS 2010. gada 23. februāra atzinums, kā arī uzklausīts šo institūciju viedoklis 2010. gada 26. februāra Tiesnešu ētikas komisijas sēdē. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par masu saziņas līdzekļa redaktora atbildību neslavas celšanas lietās

17. Augusts 2010 /NR. 33 (628)

Krimināllikuma 158. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu var izdarīt tikai ar tiešu nodomu, jo tam ir formāls noziedzīga nodarījuma sastāvs. Par to, ka ar kādu konkrētu publikāciju avīzē tiek aizskarts citas personas gods un celta šai personai neslava, krimināltiesiski var būt atbildīgs tikai šīs publikācijas autors. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Kriminālprocesa likuma 63. nodaļas kārtībā izskatāmie tiesu nolēmumi

10. Augusts 2010 /NR. 32 (627)

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 662. panta pirmo daļu spēkā stājušos tiesas nolēmumu var izskatīt no jauna, ja tas nav skatīts kasācijas kārtībā. Kriminālprocesa likuma 63. nodaļas kārtībā no jauna var izskatīt tikai tādus spēkā stājušos tiesas nolēmumus, kuriem Kriminālprocesa likumā ir paredzēta pārsūdzēšana kasācijas kārtībā, nevis jebkuru tiesas nolēmumu. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 550. panta trešo daļu tiesneša lēmums, izlemjot sūdzību par atteikumu pieņemt apelācijas sūdzību sakarā ar termiņa nokavējumu, vispār nav pārsūdzams, tāpēc par šādu tiesneša lēmumu nevar iesniegt pieteikumu Kriminālprocesa likuma 63. nodaļas kārtībā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Uzņēmumu reģistra amatpersonu lēmumu atziņas ar ekspertu komentāriem

3. Augusts 2010 /NR. 31 (626)

Par šķīrējtiesneša pilnvaras izbeigšanās pamatiem Civilprocesa likuma 503. panta pirmajā daļā nav izsmeļoši uzskaitīti šķīrējtiesnešu pilnvaru izbeigšanas gadījumi. Pastāvīgās šķīrējtiesas reglamentā var papildus paredzēt arī citus šķīrējtiesnešu pilnvaru izbeigšanas gadījumus. Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra Ringolda Baloža 2010. gada 24. maija lēmums Nr. 1-5/80 Lietas apstākļi. Uzņēmumu reģistrā saņemts pastāvīgās šķīrējtiesas ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesai nav jāvērtē vēsturiskie notikumi un jāpauž viedoklis par pasākumu

27. Jūlijs 2010 /NR. 30 (625)

Godināt Latvijas patriotus, kuri cīnījās pret padomju varu, neapdraud demokrātisko valsts iekārtu, kā arī citu cilvēku tiesības. Katras valsts pamatu veido patriotiski noskaņoti cilvēki, kuri ir gatavi aizstāvēt valsts intereses, tajā skaitā arī cīnoties pret dažādiem agresoriem. Kopš Latvijas Republikas atjaunošanas 1990. gadā Rīgas pilsētā regulāri notiek vairāki pasākumi, kurus atsevišķas sabiedrības daļas vērtē kā nacionālā naida slavināšanu un arī kā komunisma vai nacisma ideoloģijas sludināšanu. Kopējā tiesu prakse šāda veida lietās norāda, ka tiesa atturas pārvērtēt viedokļus par atsevišķu vēsturisku notikumu nozīmi. Secinājumi, kas tiek izdarīti, analizējot vēsturiska notikuma nozīmi, var būtiski atšķirties, ņemot vērā, ka personas izvēlas dažādus vērtēšanas kritērijus. Tiesa pēc būtības nevar noteikt, ka sabiedrībā ir tiesiski atļauts tikai viens viedoklis par kāda vēsturiskā notikuma nozīmi, savukārt visi pārējie viedokļi ir aizliedzami. Šāda pieeja novestu pie viedokļu cenzūras, kas demokrātiskā valstī ir aizliegta. Iestāde nevar aizliegt gājienu, pamatojot to vienīgi ar iespējamību, ka pasākuma laikā tiks pārkāptas likumdošanas prasības. Šāda pieeja kopumā novestu pie tā, ka jebkuru pasākumu varētu aizliegt uz pieņēmumu pamata. Jebkura publiska pasākuma laikā pastāv iespējamība, ka var notikt administratīvi un pat krimināli sodāmas darbības, tajā skaitā arī nacisma vai komunisma ideoloģijas slavināšana vai nacionālā un rasu naida sludināšana. Tādos gadījumos policijas darbiniekam vai pašvaldības pārstāvim ir tiesības paziņot pasākumu par slēgtu un pieprasīt, lai tā dalībnieki nekavējoties atstāj pasākuma vietu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par dienesta dzīvokļa tiesisko statusu un sekām, kādas šis statuss rada

20. Jūlijs 2010 /NR. 29 (624)

Ja ir aizskartas valsts tiesības uz īpašumu, valstij kā visas sabiedrības interešu pārstāvei saskaņā ar Civilprocesa likuma 1. panta noteikumiem ir tiesības uz aizskarto tiesību un interešu aizsardzību tiesā. Šādā situācijā, pamatojoties uz Prokuratūras likuma 17. pantu un Civilprocesa likuma 90. panta otrās daļas 3. punktu, prasību tiesā var celt arī prokuratūra. Tiesiskā paļāvība bauda aizsardzību tikai tad, ja persona, izmantojot savas tiesības un sadarbojoties ar iestādi, ir rīkojusies labā ticībā. Izīrējot dienesta dzīvokli, nav piemērojami likuma "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" noteikumi. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par tiesas kompetenci ārvalsts šķīrējtiesas nolēmuma atzīšanas procesā

13. Jūlijs 2010 /NR. 28 (623)

Ārvalsts šķīrējtiesas nolēmuma atzīšanas procesā tiesas uzdevums ir noskaidrot, vai ārvalsts šķīrējtiesa nav pārkāpusi savas kompetences ietvarus un vai ir ievērotas pušu procesuālās garantijas, kas saistītas ar lietas iztiesāšanu mutiskā tiesas sēdē. Strīdu par šķīrējtiesas līguma pastāvēšanu starp pusēm izskata šķīrējtiesas procesa laikā, tādējādi vispārējās jurisdikcijas tiesā šķīrējtiesas nolēmuma atzīšanas procesā lietas dalībnieks nevar celt iebildumus, ka viņš nav bijis šķīrējtiesas līguma dalībnieks (Eiropas konvencijas par starptautisko komercšķīrējtiesu 5. panta 1. punkts). ...

žurnāls / Tiesību prakse

Informācijas izsniegšana no lietas materiāliem

13. Jūlijs 2010 /NR. 28 (623)

Ja atklātā procesā izskatītā lietā ir stājies spēkā tiesas galīgais nolēmums, šādas lietas materiāli ir ierobežotas pieejamības informācija. Personas lūgums izsniegt ierobežotas pieejamības informāciju iestādei jāvērtē atbilstoši Informācijas atklātības likuma noteikumiem. Tiesa, izsniedzot (vai atsakot izsniegt) informāciju saskaņā ar Informācijas atklātības likuma normām, rīkojas kā iestāde Administratīvā procesa likuma izpratnē, un tās rīcība un lēmumi ir kontrolējami administratīvā procesa kārtībā. Ja iestāde (tiesa) nesniedz prasīto informāciju, norādot, ka, lai informāciju saņemtu, ir jāizpilda nosacījums – jāsamaksā informācijas izsniegšanas izdevumi, tas vērtējams kā administratīvais akts ar nosacījumu (atteikums izsniegt informāciju, ja netiek izpildīts nosacījums). Ja tiesas lietvedībā esošā lietā vēl nav stājies spēkā galīgais nolēmums, šādas lietas materiāli ir pieejami tikai tām personām, kurām šādas tiesības paredzētas procesuālajos likumos. Tiesnesis, izlemjot lūgumu par informācijas izsniegšanu no šādas lietas materiāliem, rīkojas tiesas spriešanas funkcijas ietvaros. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesneša Kaspara Baloža atsevišķās domas

13. Jūlijs 2010 /NR. 28 (623)

Satversmes tiesas likuma 30. panta sestā daļa paredz, ka Satversmes tiesas tiesnesis, kurš balsojis pret tiesas spriedumā izteiktu viedokli, spriedumam rakstveidā pievieno savas atsevišķās domas. Tā kā bieži šajās atsevišķajās domās tiek izteiktas novatoriskas idejas un vērā ņemamas iebildes pret Satversmes tiesas spriedumu, žurnāls “Jurista Vārds” turpina iesākto praksi informēt lasītājus par jaunākajām Satversmes tiesas tiesnešu atsevišķajām domām. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par izņēmumu no vispārīgiem noteikumiem par tiesas izdevumiem

6. Jūlijs 2010 /NR. 27 (622)

Iesniedzot pieteikumu par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, administrators atbrīvojams no valsts nodevas samaksas visās tiesvedībās, kas celtas par maksātnespējīgu atzītas personas interesēs (Civilprocesa likuma 43. panta 10. punkts). Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja senatore A. Vītola, senators Z. Gencs, senatore S. Lodziņa, piedaloties Ģenerālprokuratūras prokuroram ...

žurnāls / Tiesību prakse

Nepieciešamās aizstāvēšanās pieļaujamība

22. Jūnijs 2010 /NR. 25/26 (620/621)

Nepieciešamā aizstāvēšanās Krimināllikuma 29. panta izpratnē ir pieļaujama, ja apdraudējums patiesi pastāv un ir reāls, tas ir, tiek izdarīts reāli. Tās personas darbības, kura aizstāvas un nodara kaitējumu apdraudētājam, nevar uzskatīt par izdarītām nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī, ja kaitējums nodarīts pēc tam, kad apdraudējums bijis pabeigts un ir zudusi jebkāda vajadzība piemērot aizsardzības līdzekļus. Ja persona bez jebkāda pamata iedomājusies, ka notiek uzbrukums, jo cietušā rīcība un konkrētie notikuma apstākļi nav devuši tam iemesla, šī persona par tīši radīto kaitējumu atbild uz vispārējiem pamatiem. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Transportlīdzeklis kā noziedzīga nodarījuma rīks vai lieta

15. Jūnijs 2010 /NR. 24 (619)

Kriminālprocesa likuma 240. pantā ir norādīti pēc sava satura dažādi lietiskie pierādījumi un rīcība ar tiem. Noziedzīga nodarījuma rīki un lietas, kuras bija paredzētas vai tika izmantotas noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, ir dažādi lietiskie pierādījumi ar atsevišķu procesuālu saturu. Transporta līdzekļus lietā var atzīt gan kā noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rīkus, gan arī kā lietas, kuras bija paredzētas vai tika izmantotas noziedzīga nodarījuma izdarīšanai. Iztiesājot konkrēti katru lietu, ievērojot lietas apstākļus un pierādījumus, to izlemj tiesa, kura izskata lietu pēc būtības. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Neparakstīts pirmās instances tiesas spriedums kā nederīgs procesuāls dokuments

15. Jūnijs 2010 /NR. 24 (619)

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 523. panta pirmo daļu tiesa raksta spriedumu, kas sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas, motīvu daļas un rezolutīvās daļas. Šā panta otrajā daļā noteikts, ka spriedumu paraksta visi tiesneši, kas piedalījušies iztiesāšanā. Tiesnesis, kurš palicis pie atsevišķām domām, arī paraksta spriedumu. Apelācijas instances tiesa pamatoti atzinusi, ka pirmās instances tiesa, neievērojot Kriminālprocesa likuma 523. panta nosacījumus, pieļāvusi Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu 575. panta trešās daļas izpratnē. Ja pirmās instances tiesas spriedums ir nederīgs kā procesuāls dokuments, tad trūkst apelācijas instances tiesā izskatāmā priekšmeta. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Apsūdzētā tiesības saņemt informāciju par apelācijas sūdzības vai apelācijas protesta izskatīšanas kārtību

8. Jūnijs 2010 /NR. 23 (618)

Kriminālprocesa likuma 72. panta trešās daļas 4. punkts nosaka, ka apsūdzētajam ir tiesības saņemt informāciju par sūdzības un protesta izskatīšanas kārtību. Ja apelācijas instances tiesa ir uzskatījusi par nepieciešamu izsniegt apsūdzētajam lēmuma kopiju par lietas pieņemšanu iztiesāšanai rakstveida procesā, ko Kriminālprocesa likums neparedz, tad tiesai atbilstoši Kriminālprocesa likuma 11. panta trešajai daļai bija jānodrošina tā tulkojums apsūdzētajam saprotamā valodā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu tiesisko regulējumu demokrātiskas valsts iekārtā

1. Jūnijs 2010 /NR. 22 (617)

Šā gada 24. maijā Konstitucionālo tiesību komisija (priekšsēdētājs Egils Levits, komisijas locekļi – Gunārs Kusiņš, Lauris Liepa, Mārtiņš Mits, Daiga Rezevska, Ineta Ziemele) pieņēma Viedokli par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu tiesisko regulējumu demokrātiskas valsts iekārtā (turpmāk – Viedoklis) (publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" Nr. 82 26. maijā). Viedoklī apskatīta sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu loma un uzdevumi demokrātiskā valstī, to tiesiskais statuss un regulējums saistībā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma projektu. Dokumentā vērtēts pašreiz spēkā esošais tiesiskais regulējums atbilstoši likumam "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem"1 un Radio un televīzijas likumam,2 kā arī vērtēts paredzamais regulējums: Saeimā otrajā lasījumā 2010. gada 15. aprīlī pieņemtais likumprojekts "Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums".3 Komisija secina, ka likumprojektā nepietiekami ņemta vērā Latvijas informācijas un kultūras telpas specifika un elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā nav atrasti tai piemēroti risinājumi, kas harmoniski iekļautos Latvijas kā demokrātiskas, tiesiskas un nacionālas Eiropas Savienības dalībvalsts ietvarā. Komisija atzīst: lai neriskētu ar sankcijām par direktīvas 2007/65/EK neieviešanu, šīs direktīvas prasības ir steidzami transponējamas Latvijas likumos. Tomēr komisija uzskata, ka ne mazāk steidzami ir risināmas arī Viedoklī minētās problēmas, lai panāktu jūtamu Latvijas informācijas un kultūras telpas kopējās situācijas uzlabošanos un novērstu iespējamos riskus. Piedāvājam "Jurista Vārda" lasītājiem Viedokļa XII – secinājumu – daļu. Pilnu Viedokļa tekstu sk.: "Latvijas Vēstnesis", 26.05.2010., Nr. 82. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesneša Gunāra Kūtra atsevišķās domas

1. Jūnijs 2010 /NR. 22 (617)

Satversmes tiesas likuma 30. panta sestā daļa paredz, ka Satversmes tiesas tiesnesis, kurš balsojis pret tiesas spriedumā izteiktu viedokli, spriedumam rakstveidā pievieno savas atsevišķās domas. Tā kā bieži šajās atsevišķajās domās tiek izteiktas novatoriskas idejas un vērā ņemamas iebildes pret Satversmes tiesas spriedumu, žurnāls "Jurista Vārds" turpina iesākto praksi informēt lasītājus par jaunākajām Satversmes tiesas tiesnešu atsevišķajām domām. Šajā reizē lasītāju uzmanībai piedāvājam ieskatu Satversmes tiesas tiesneša Gunāra Kūtra 2010. gada 26. aprīļa atsevišķajās domās par Satversmes tiesas 2010. gada 15. marta spriedumu lietā Nr. 2009-44-01 "Par likuma "Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam" 5. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91. un 110. pantam". Atsevišķo domu pilns teksts publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 2010. gada 18. maijā, bet sprieduma teksts – 2010. gada 17. martā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par šķīrējtiesā izšķiramajiem strīdiem

25. Maijs 2010 /NR. 21 (616)

Pamats atteikumam neizdot izpildu rakstu ir šķīrējtiesas izlemtais civiltiesiskais strīds, nepieaicinot lietā sabiedrības pārstāvi un tās dalībnieku, kuru tiesības un ar likumu aizsargātās intereses ir aizskartas (Civilprocesa likuma 536. panta 1. un 6. punkts, Civilprocesa likuma 487. panta 1. punkts). ...

žurnāls / Tiesību prakse

Uzņēmumu reģistra amatpersonu lēmumu atziņas ar ekspertu komentāriem

18. Maijs 2010 /NR. 20 (615)

Par tiesībām pagarināt reliģiskās organizācijas pārreģistrācijas termiņu Jaunajai reliģiskajai organizācijai tiesības darboties ir tikai līdz tās reģistrācijas apliecībā norādītajam termiņam. Reliģiskās organizācijas tiesības turpināt darbību pēc atļautā termiņa zūd, ja tā nav paudusi savu gribu pārreģistrēties ne vēlāk kā divus mēnešus pirms atļautā reģistrācijas termiņa beigām. Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmuma par reliģiskās organizācijas ...

žurnāls / Tiesību prakse

Bezīpašnieka manta nav atzīstama par zādzības priekšmetu

11. Maijs 2010 /NR. 19 (614)

Manta, no kuras tās īpašnieks ir atteicies, uzskatāma par bezīpašnieka mantu. Bezīpašnieka manta nav zādzības priekšmets. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par atteikuma pamatu izdot izpildu rakstu šķīrējtiesas nolēmuma izpildīšanai

11. Maijs 2010 /NR. 19 (614)

Šķīrējtiesai spriedumā jāizvērtē un jāmotivē līgumsoda samērīgums atbilstoši Civilprocesa likuma 530. panta otrās daļas 5. punkta prasībām par sprieduma motivēšanu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par prasības pieteikuma nepieņemšanas pamatu

27. Aprīlis 2010 /NR. 17/18 (612/613)

Citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses tiesā var aizstāvēt likumā paredzētos gadījumos. Šādas tiesības likuma "Par arodbiedrībām" 14. pantā un Darba likuma 26. pantā ir paredzētas darbinieku pārstāvošai aroda organizācijai, tādēļ, ceļot prasību tiesā, kā prasītāji lietā jānorāda konkrētas personas, kuru interesēs lieta uzsākta. Strīds, kas tieši neattiecas uz konkrētiem darbiniekiem (darbinieku grupu), neietekmē viņu tiesības un likumīgās intereses, nav pakļauts tiesai saskaņā ar Civilprocesa likuma 132. panta pirmās daļas 1. punktu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Atteikšanās izskatīt acīmredzami nepamatotus pieteikumus

20. Aprīlis 2010 /NR. 16 (611)

Atteikšanās izskatīt acīmredzami nepamatotus pieteikumus ierobežo personas tiesības uz pieeju tiesai. Tomēr šāds ierobežojums ir attaisnojams, jo tā mērķis ir efektivizēt administratīvo procesu un paātrināt administratīvo lietu izskatīšanu, ietaupot resursus, kuri tiek izmantoti acīmredzami nepamatoto pieteikumu izskatīšanai. Tā kā acīmredzami nepamatotus pieteikumus parasti iesniedz tā dēvētie traucējošie prāvnieki, tiesas attieksme pret šīm personām ir pamatoti atšķirīga, jo tās ļaunprātīgi izmanto savas tiesības uz tiesu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Zvērināta advokāta tiesības pieprasīt informāciju

20. Aprīlis 2010 /NR. 16 (611)

Zvērinātam advokātam no objektīvajām tiesībām (Advokatūras likuma 48. pants) izriet tiesības prasīt informāciju no valsts un pašvaldību institūcijām sava klienta interesēs. Šī tiesību norma piešķir zvērinātiem advokātiem tiesības, kuru aizsardzību aizskāruma gadījumā advokāts ir tiesīgs prasīt administratīvajā tiesā. Kaut arī zvērināts advokāts darbojas sava klienta, bet ne savās interesēs, no Advokatūras likuma 48. panta zvērinātam advokātam izriet patstāvīgas tiesības pašam izvēlēties piemērotākos līdzekļus un metodes, aizstāvot un pārstāvot juridisko palīdzību lūgušās personas tiesības un likumīgās intereses. Tādējādi gadījumos, kad tiek kavēta zvērinātam advokātam likumā paredzēto uzdevumu izpilde, advokātam ir tiesības pašam prasīt šo uzdevumu izpildi kavējošo šķēršļu novēršanu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par strīda pakļautību tiesai

13. Aprīlis 2010 /NR. 15 (610)

Divu valdību noslēgta līguma atzīšana par starptautisku līgumu vai šāda statusa nepiešķiršana konkrētam līgumam ir fakta jautājums, kas izriet no līgumslēdzēju pušu gribas piešķirt vai nepiešķirt noslēdzamajam līgumam starptautiska līguma statusu. Starptautisku līgumu satura izvērtēšana un tā statusa mainīšana dalībvalsts tiesā pretēji līguma noteikumiem būtu tiesu kompetences, varu dalīšanas un starptautisko tiesību principu pārkāpums. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par pašvaldības pienākumiem, lemjot par pulcēšanas brīvības aizliegumu

6. Aprīlis 2010 /NR. 14 (609)

Satversmes 103. pantā lietotais jēdziens "aizsargā" prasa ne vien valsts neiejaukšanos šīs tiesības īstenošanā, bet arī šīs tiesības īstenošanas aizsardzību. Tas nozīmē, ka valstij ir pienākums nodrošināt, lai personas, kas piedalās šādos pasākumos, būtu aizsargātas. Nepietiek ar to, ka pulcēšanās brīvības ierobežojumi ir noteikti svarīgu interešu, t. i., leģitīma mērķa, labad. Tiem ir jābūt arī samērīgiem. Pašvaldībai, lemjot par pulcēšanās brīvības ierobežošanu, ir rūpīgi jāizvērtē konkrētā situācija. Lai atzītu, ka pulcēšanās brīvības ierobežošana ir pieļaujama, ļoti precīzi jākonstatē un jāizvērtē tie apstākļi, kas pamato šādu nepieciešamību. Pašvaldībai ir konkrēti un precīzi jādefinē gan apstākļi, kas liecina par apdraudējuma esamību, gan iespējamās sekas, gan apdraudējuma novēršanas iespējas. Apstāklis, ka biedrības "Latvijas antifašistiskā komiteja" pieteiktā sapulce ir domāta kā protests biedrības "Daugavas Vanagi Latvijā" gājienam, nevar būt par pamatu, lai šo sapulci aizliegtu vai lai noteiktu tai citu norises laiku vai būtiski atšķirīgu vietu. Valsts pozitīvais pienākums aizsargāt pulcēšanās brīvību attiecas arī uz vienlaikus notiekošiem pasākumiem, no kuriem viens ir vērsts uz to, lai protestētu pret idejām, kuras, šī pasākuma dalībnieku ieskatā, pauž otra pasākuma dalībnieki. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Personas atrašanās nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī

30. Marts 2010 /NR. 13 (608)

Atbilstoši Krimināllikuma 29. pantam nevar atzīt par atrodošos nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī personu, kura pati tīšām izraisījusi uzbrukumu, lai izmantotu to kā ieganstu prettiesisku darbību izdarīšanai. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Cietušā viedoklis par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu

23. Marts 2010 /NR. 12 (607)

Tiesai, izlemjot jautājumu par pierādījumu pārbaudes izdarīšanu saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. pantu, ir jānoskaidro cietušā un viņa pārstāvja viedoklis par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas iespēju, taču viņu viedoklis tai nav saistošs. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā

23. Marts 2010 /NR. 12 (607)

Hipotēka, kas nodibināta nekustamā īpašuma nodošanas saistības pastiprināšanai, nedod tiesības šā īpašuma pircējam uz īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā, lai atgūtu jau veikto iemaksu par šo īpašumu sakarā ar līguma izbeigšanu. Jautājums par restitūciju šādā situācijā risināms prasības tiesvedības kārtībā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par 16. marta leģionāru piemiņas gājiena aizliegumu

16. Marts 2010 /NR. 11 (606)

Gadu no gada 16. marts ir atceres diena sabiedrības grupai, kura piemin kritušos leģionārus. Tā organizē un piedalās piemiņas pasākumos daudzviet Latvijā. Šī sabiedrības grupa par īpaši nozīmīgu uzskata ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa, jo piemineklis simbolizē Latvijas tautas tiekšanos pēc brīvības un sava valstiskuma – vērtībām, par kurām leģionāri cīnījās. Vienas sabiedrības grupas iebildumi pret citas sabiedrības grupas uzskatiem un agresīvu pretpasākumu iespējama rīkošana nedrīkst būt par vienīgo pamatu šīs citas grupas pulcēšanās brīvības ierobežojumiem. Šādu iemeslu pulcēšanās brīvības liegšanai tiesību normas neparedz. Pulcēšanās brīvības ierobežošanas pamatā nevar būt jebkura saņemtā informācija par iespējamu pretdarbību, tajā skaitā fizisku. Pretējā gadījumā iespējama situācija, ka pretēji domājoša sabiedrības daļa (arī atsevišķi cilvēki) jebkurā gadījumā, izplatot šādu informāciju, var panākt sev vēlamu citu cilvēku pulcēšanās brīvības ierobežošanu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Procesuālās darbības izpilde ar elektronisko sakaru institūcijas starpniecību

9. Marts 2010 /NR. 10 (605)

Termins "sakaru institūcija" Administratīvā procesa likuma 43. panta ceturtajā daļā ir interpretējams plaši, ar to saprotot gan pasta komersantu, kas sniedz Pasta likumā minētos pakalpojumus, gan komersantu, kas nodrošina elektroniskā pasta pakalpojumus. Dokuments, kas nosūtīts pa elektronisko pastu bez droša elektroniskā paraksta, ir pielīdzināms neparakstītam, pa pastu nosūtītam dokumentam; šādu trūkumu var novērst, vēlāk iesniedzot parakstītu dokumentu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par tiesībām Latvijā iegūt īpašumā zemi

2. Marts 2010 /NR. 9 (604)

Pēc Latvijas likumiem izveidota kapitālsabiedrība, kura veic darbību Latvijā un kuras kapitālā vairāk par pusi pieder Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim vai juridiskai personai, ir tiesīga Latvijā iegūt īpašumā lauksaimniecības vai mežu zemi. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Ar lūguma par administratīvā akta darbības apturēšanu izskatīšanu saistītie jautājumi

23. Februāris 2010 /NR. 8 (603)

Atkārtoti iesniegtu lūgumu par administratīvā akta darbības apturēšanu tiesa neskata, izņemot, ja ir mainījušies jautājuma izlemšanai būtiskie faktiskie vai tiesiskie apstākļi. Lietā taisīts spriedums pats par sevi ir jauns apstāklis, kas dod iespēju atkārtoti iesniegt lūgumu par administratīvā akta darbības apturēšanu, jo tiesa, izskatot lietu, ir sniegusi jaunu pārsūdzētā administratīvā akta tiesiskuma izvērtējumu. Tiesības atkārtoti iesniegt lūgumu par administratīvā akta darbības apturēšanu nav atkarīgas no tā, vai ir ticis pārsūdzēts tiesas lēmums, kurā izlemts sākotnējais lūgums. Turklāt lūgumu par administratīvā akta darbības apturēšanu var iesniegt ne tikai pirmās instances tiesā, bet jebkurā procesa stadijā. Administratīvā akta darbības apturēšana nav piemērojama tikai izņēmuma gadījumos; tā ir pieļaujama ikreiz, kad ir konstatējami administratīvā akta darbības apturēšanas priekšnoteikumi. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Krimināllikuma 262. panta piemērošana

16. Februāris 2010 /NR. 7 (602)

Ja lietā konstatējama Krimināllikuma 262. panta pirmās un otrās daļas normu konkurence, tad noziedzīgais nodarījums kvalificējams tikai pēc Krimināllikuma 262. panta tās daļas, kura vispilnīgāk aptver noziedzīga nodarījuma objektīvo pusi. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Morālā kaitējuma kompensācija auto avāriju lietās

16. Februāris 2010 /NR. 7 (602)

Ceļu satiksmes negadījumā cietušajai personai nav pienākuma griezties ar iesniegumu par nemateriālā zaudējuma atlīdzināšanu apdrošināšanas sabiedrībā, taču tiesai, izvērtējot pieteiktā morālā kaitējuma kompensācijas apmēru, ir jāņem vērā iespējamais apdrošināšanas atlīdzības apmērs. Pretējā gadījumā tiktu pārkāptas apsūdzētā tiesības paļauties uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Apsūdzības saturs

9. Februāris 2010 /NR. 6 (601)

Lēmumā par personas saukšanu pie kriminālatbildības noziedzīgā nodarījuma apstākļi, tajā skaitā apsūdzētās personas faktiskās darbības, ir jānorāda tādā apmērā, lai apsūdzētā persona būtu spējīga īstenot aizstāvību pret viņai uzrādīto apsūdzību. ...

Uzņēmumu reģistrs

žurnāls / Tiesību prakse

Uzņēmumu reģistra amatpersonu lēmumu atziņas ar ekspertu komentāriem

9. Februāris 2010 /NR. 6 (601)

Par statūtos nosakāmo balsstiesību sadalījumu Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) statūtos atšķirībā no akciju sabiedrības statūtiem nevar paredzēt kapitāla daļu kategoriju, kurām nav balsstiesību dalībnieku sapulcē. Tomēr SIA statūtos var daļām noteikt īpašu balsstiesību aprēķināšanas kārtību, kas dod katram daļu skaitam atšķirīgu balsu skaitu, ievērojot proporcionalitāti. Minētās kārtības mērķis ir panākt mazākuma dalībniekiem lielāku ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbības izbeigšanu

26. Janvāris 2010 /NR. 4 (599)

Dalībnieks, kas SIA likvidācijas procesā nav pieteicis prasījumus sakarā ar izslēgšanu no SIA, vēlāk nevar vērst prasījumus šai sakarā pret citu likvidētās sabiedrības dalībnieku (dalībniekiem) (likuma "Par uzņēmējdarbību" 34. panta devītā daļa). Tiesai pēc savas iniciatīvas nav jāvērtē iespējamie prasījuma pamati, kurus nav izvirzījis prasītājs. Prasības celšana pārtrauc visas saistības noilgumu, kaut arī sākotnēji prasība celta tikai par saistības daļu (Civillikuma 1904. pants). ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par pašvaldības izpilddirektora atlaišanu no darba

19. Janvāris 2010 /NR. 3 (598)

Pašvaldības izpilddirektors nav uzskatāms par politisku amatpersonu; atbrīvojot prasītāju no amata, piemērojamas Darba likumā un likumā "Par pašvaldībām" ietvertās tiesību normas. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Procesuāla tiesas lēmuma pārsūdzēšanas kārtība

12. Janvāris 2010 /NR. 2 (597)

Procesuāla tiesas lēmuma pārsūdzēšanas kārtība izriet no gala nolēmuma (sprieduma, lēmuma) pārsūdzēšanas kārtības. Ja par galīgo nolēmumu nav paredzēta pārsūdzība, tā nav attiecināma arī uz procesuālu lēmumu šīs lietas ietvaros. Tā kā Administratīvā procesa likums tieši noteic, ka nav pārsūdzams galīgais nolēmums par sūdzību administratīvā akta piespiedu izpildes jautājumā, nav pārsūdzams arī procesuāls lēmums par šādas sūdzības virzību. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par mantojuma līguma sekām

5. Janvāris 2010 /NR. 1 (596)

Ja mantojuma līgums tiek slēgts pirms laulības līguma, tad līgumiskais mantinieks ir primārais attiecībā pret laulāto un laulības līgumā manta, kas minēta mantojuma līgumā, nevar tikt iekļauta bez līgumiskā mantinieka piekrišanas. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesu prakse lietās par izpildu rakstu izsniegšanu šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildei

22. Decembris 2009 /NR. 51/52 (594/595)

Apkopojumā analizēti Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedumi lietās, kas izskatītas kasācijas kārtībā Civilprocesa likuma 485. panta kārtībā laika posmā no 2006. gada sākuma līdz 2008. gada jūlijam (ieskaitot). Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments minētā panta kārtībā 2006. gadā izskatījis astoņas lietas (SPC-2, 13, 19, 20, 35, 38, 41, 46), 2007. gadā izskatījis 15 lietas (SPC-1, 7, 12, 13, 18, 21, 25, 28, 30, ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par Administratīvā procesa likuma piemērošanu administratīvā pārkāpuma lietās

15. Decembris 2009 /NR. 50 (593)

Iespēja pārsūdzēt atsevišķus procesuālus lēmumus izriet no iespējas pārsūdzēt galīgo nolēmumu. Ja par spriedumu (galīgo nolēmumu) nav paredzēta pārsūdzība, tā nav attiecināma arī uz procesuālu lēmumu lietā. Nebūtu racionāli, ja par procesuālu lēmumu būtu iespējama plašāka pārsūdzība nekā par galīgo nolēmumu, kas atrisina lietu pēc būtības. Likumā var būt paredzēts mazāks tiesību apjoms procesuāla jautājuma izskatīšanā. Administratīvo pārkāpumu lietas, kurās pārsūdzēts iestādes lēmums (administratīvais akts), Administratīvajā rajona tiesā un Administratīvajā apgabaltiesā arī pēc 2009. gada 1. janvāra izskatāmas Administratīvā procesa likumā paredzētajā kārtībā. Tikai jautājumos, kas noregulēti ar nesavienojamu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa speciālo normu, ir pamats izslēgt Administratīvā procesa likuma piemērošanu. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā nav regulēta pieteikuma par administratīvo aktu iesniegšanas kārtība Administratīvajā rajona tiesā. Tāpēc par pieteikuma pieņemšanu Administratīvajā rajona tiesā administratīvā pārkāpuma lietā lemjams saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 190. un turpmākajiem pantiem. Tostarp šādās lietās, kā jebkurā administratīvajā lietā, pieaicināms atbildētājs. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par darba devēja uzteikuma un atstādināšanas no darba tiesiskumu

8. Decembris 2009 /NR. 49 (592)

Darba devēja uzteikumam ir jābūt pamatotam ar pierādījumiem, kurus strīda gadījumā tiesa varētu pārbaudīt atbilstoši Civilprocesa likuma noteikumiem. Aizliegts atstādināt darbinieku no darba ilgāk par trim mēnešiem, izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus, kad to pieprasa attiecīgi pilnvarota valsts institūcija (Darba likuma 58. panta otrā un piektā daļa). Prasības par darba tiesisko attiecību izbeigšanu celšana tiesā nav pamats Darba likuma 58. panta piektajā daļā noteiktā darbinieka atstādināšanas no darba termiņa ierobežojuma neievērošanai. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par sprieduma izpildes pagriezienu

1. Decembris 2009 /NR. 48 (591)

Darba likuma 59. pantā lietotā tiesību jēdziena "jebkura cita veida atlīdzība saistībā ar darbu" sastāvā ietilpst Darba likuma 126. pantā noteiktā atlīdzība par darba piespiedu kavējuma laiku vai mazāk apmaksāta darba veikšanu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par darba devēja tiesībām atsaukt darba līguma uzteikumu

24. Novembris 2009 /NR. 47 (590)

Darba likuma 103. panta trešajā daļā noteiktais, ka tiesības atsaukt darba devēja uzteikumu nosaka darbinieks, ja tās nav noteiktas darba koplīgumā vai darba līgumā, aizsargā darbinieku pret darba devēja nekonsekventu un nenoteiktu rīcību. Šīs tiesību normas mērķis ir radīt tiesisko stabilitāti arī situācijās, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas pēc darba devēja uzteikuma. Atlaistā darbinieka prasības celšana tiesā par uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu un atjaunošanu darbā nozīmē darba līguma uzteikuma anulēšanu no tā sastādīšanas brīža, kas, nesaņemot no nepamatoti atlaistā darbinieka vēl kādu īpašu piekrišanu, ļauj darba devējam pēc savas iniciatīvas atjaunot darbinieku darbā, tādējādi pēc būtības apmierinot darbinieka prasījumu, pirms par to spriedusi tiesa. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Atlīdzinājums par personisko kaitējumu

17. Novembris 2009 /NR. 46 (589)

Tiesības uz atlīdzinājumu ietver zaudējumu atlīdzināšanu un atlīdzinājumu par kaitējumu. Personisks kaitējums atšķirībā no zaudējumiem nav mantisks pametums. Ar vārdu "personisks" apzīmē visu, kas saistīts ar kādu personu individuāli, tai raksturīgām īpašībām un labumiem. Tiesiski aizsargājami personiskie labumi ir cilvēka dzīvība, veselība, personiskā neaizskaramība, vārds, gods, cieņa, autorība un citi labumi, kas nosaka cilvēka spēju darboties un stāvokli sabiedrībā. Ja ir nodarīts kaitējums personas veselībai, kas ir personiskais kaitējums, personai ir tiesības prasīt kompensāciju (atlīdzinājumu) par šādu kaitējumu. Personiskā kaitējuma konstatējuma priekšnoteikums nav tā novēršanas vai kompensēšanas veids. Kaitējuma novēršana vai kompensēšana ir iespējamās sekas pašam kaitējumam. Arī tad, ja kaitējums tiek novērsts (izlabots ar materiāliem ieguldījumiem), nevar uzskatīt, ka tas nav bijis. Tiesību normas nenoteic, ka atlīdzinājums ir nosakāms tikai par tādu personisko kaitējumu, kurš ir paliekošs un kuru nav iespējams novērst ar citiem līdzekļiem. Apstāklis, vai kaitējums ir vai nav novēršams (vai ir paliekošs), var kalpot kaitējuma būtiskuma (smaguma) noteikšanai. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par nostiprinājuma lūgumu izskatīšanas secību zemesgrāmatu nodaļā

10. Novembris 2009 /NR. 45 (588)

Zemesgrāmatu nodaļā saņemta nostiprinājuma lūguma, kas pamatots ar tiesas lēmumu par prasības nodrošināšanu, izskatīšanas kārtību un secību reglamentē Zemesgrāmatu likums. Civilprocesa likuma 142. panta pirmā daļa, kas nosaka, ka lēmums par prasības nodrošināšanu izpildāms nekavējoties pēc tā pieņemšanas, attiecas uz civilprocesuālajiem jautājumiem, un šī tiesību norma neietekmē ārpus Civilprocesa likuma regulējuma izejošo Zemesgrāmatu likumā noteikto nostiprinājuma lūgumu izskatīšanas kārtību zemesgrāmatu nodaļā. ...

...

12

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

5. Novembris 2024

saturs abonēt

e-žurnāls