Jurista Vārda satura arhīvs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Grozījumi Civilprocesa likuma 141. panta pirmajā daļā: no viena grāvja otrā

15. Novembris 2011 /NR. 46 (693)

Ar 2011. gada 4. augusta likumu1 Saeima grozīja Civilprocesa likuma 141. panta pirmo daļu, nosakot, kādus ar prasības nodrošināšanu saistītos lēmumus lietas dalībnieki ir tiesīgi pārsūdzēt. Tādējādi ir sperti soļi, lai atrisinātu visas neskaidrības, kuras radušās sakarā ar Satversmes tiesas 2010. gada 30. marta2 un 2010. gada 4. oktobra3 spriedumiem un kurām autors pievērsās savā iepriekšējā rakstā.4 Tomēr ir lietas, kas dara uzmanīgu. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Zaudējumu jēdziens intelektuālā īpašuma tiesībās

15. Novembris 2011 /NR. 46 (693)

Intelektuālā īpašuma1 specifika prasa atšķirīgu pieeju un risinājumus daudzos materiālo un procesuālo tiesību jautājumos. Savas nemateriālās dabas dēļ intelektuālais īpašums jo īpaši ir pakļauts nesankcionētas izmantošanas jeb pārkāpumu riskam. Atšķirībā no tradicionālā īpašuma praktiski nav iespējams aizsargāt intelektuālo īpašumu fiziskā veidā un pirms pārkāpuma.2 Lai Satversmē garantētā autortiesību, patenttiesību un preču zīmju aizsardzība3 nebūtu tikai deklaratīva, tiesību sistēmas uzdevums ir nodrošināt intelektuālā īpašuma tiesību īpašniekus4 ar efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kuriem būtu arī preventīva iedarbība. Viens no būtiskākajiem līdzekļiem šā mērķa sasniegšanā ir tiesību īpašniekam nodarīto zaudējumu atlīdzināšana, proti, iepriekšējā stāvokļa atjaunošana (restitutio in integrum) un nodarītā kaitējuma kompensēšana. Zaudējumu jēdziens intelektuālā īpašuma tiesībās atšķiras no zaudējumu jēdziena, kādu to zinām no Civillikuma. Šis raksts ir veltīts šo atšķirību noskaidrošanai. ...

žurnāls / Diskusija

Deputāti juristi – par tiesiskuma veicināšanu

15. Novembris 2011 /NR. 46 (693)

11. Saeimā ir pārstāvēts 21 jurists: Valērijs Agešins, Solvita Āboltiņa, Inga Bite, Irina Cvetkova, Ilma Čepāne, Ingmārs Čaklais, Edmunds Demiters, Rihards Eigims, Andrejs Elksniņš, Kārlis Eņģelis, Aleksandrs Jakimovs, Andrejs Judins, Inese Laizāne, Inese Lībiņa-Egnere, Aleksejs Loskutovs, Ņikita Ņikiforovs, Klāvs Olšteins, Dana Reizniece-Ozola, Imants Parādnieks, Dzintars Rasnačs un Edvards Smiltēns. Juristi ir tiesību sistēmas pārstāvji, kam ir profesionāls pienākums rīkoties un iestāties par tiesību sistēmas pamatprincipiem – demokrātiju un tiesiskumu. Jurista profesija uzliek tiem īpašu atbildību pret demokrātiju, tāpēc "Jurista Vārds" lūdza deputātiem juristiem minēt trīs galvenos darbus, ko viņi plāno izdarīt, lai veicinātu demokrātiju un tiesiskumu Latvijā. Atbildi sniedza vairāk nekā puse – 13 deputātu (atbildes sakārtotas parlamentāriešu uzvārdu alfabētiskā secībā). ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Mantiskā atbildība privātajās un publiskajās tiesībās

15. Novembris 2011 /NR. 46 (693)

Ilgus gadu desmitus zaudējumu atlīdzība tika uztverta vienīgi kā civiltiesiskas atbildības veids un tika uzskatīts, ka atbildību tajā var uzlikt vai nu fiziskai, vai juridiskai personai. Taču šī gadsimta sākumā Latvijā pieņemti vairāki likumi, kas nosaka pienākumu atlīdzināt zaudējumus un kompensāciju par personisku (morālu) aizskārumu valsts pārvaldes jomā, kur atbildību var uzlikt valstij kopumā vai noteikta veida pārvaldes institūcijai. Turklāt jautājumi risināmi administratīvā procesa ietvaros, attiecīgos gadījumos iesaistot administratīvo tiesu. Šīs pārmaiņas ir radījušas neskaidrības par atbildības veidiem un atbildīgajiem subjektiem, kā arī "pārejas laika grūtības". Tās analizētas šajā rakstā. ...

Sandra Jakušenoka

žurnāls / Nedēļas jurists

Sandra Jakušenoka

15. Novembris 2011 /NR. 46 (693)

žurnāls / Informācija

Pirmā Disciplinārtiesas sēde

8. Novembris 2011 /NR. 45 (692)

3. novembrī Augstākajā tiesā uz pirmo sēdi tika sasaukta tiesnešu Disciplinārtiesa. Tā lēma, vai pieņemt izskatīšanai bijušā Administratīvās rajona tiesas tiesneša Māra Medņa sūdzību par Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas 2009. gada 9. janvāra lēmumu (atzinumu). Sūdzību izskatīšanai gan nepieņēma, jo tā iesniegta par lēmumu, kas pieņemts pirms 2011. gada 13. jūlija. Līdz šim laikam likums neparedzēja Disciplinārtiesas kontroli pār Tiesnešu ...

žurnāls / Redaktora sleja

Tiešajai demokrātijai ir sava vieta un laiks

8. Novembris 2011 /NR. 45 (692)

Demokrātiskā un tiesiskā valstī suverēnā vara pieder tautai, tomēr tās līdzdalība lēmumu pieņemšanā par ekonomiskās krīzes novēršanu netiek uztverti viennozīmīgi. Grieķijas valdības pieļautā iespēja rīkot referendumu par valsts finansiālās situācijas glābšanas plāniem bija nepatīkams un pat šokējošs precedents, kas vēl vairāk pasliktinātu situāciju visā eirozonā un nevienam nenāktu par labu. Arī Lielbritānijā par kaitniecisku tiek uzskatīts ...

žurnāls / Informācija

Prokuratūrai jaunas telpas

8. Novembris 2011 /NR. 45 (692)

Ģenerālprokuratūra informē, ka no šā gada 1. novembra Cēsu rajona prokuratūra ir mainījusi atrašanās vietu un pārvākusies uz jaunām telpām Bērzaines ielā 6. Lai arī prokuratūra neatrodas pilsētas centrā, tās pārstāvji pauž, ka problēmas tas neradīšot, jo arī jaunajā vietā iestāde ir ērti atrodama un pieejama. Turklāt tā atrodas iepretim Cēsu pilsētas domei. Iepriekšējās telpas neatbilda darba apstākļiem, bet šobrīd tās ir iekārtotas atbilstoši ...

žurnāls / Informācija

Vīksni tomēr apstiprina tiesneša amatā

8. Novembris 2011 /NR. 45 (692)

Ceturtdien, 3. novembrī, Saeimas sēdē tika pieņemts lēmums par četru kandidātu apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnešiem, un konkrēti likumdevējs lēma par Ivetu Stuberovsku, Lieni Harčenko, Gunāru Strucinski un Aldi Vīksni. Jāpiebilst, ka sakarā ar A. Vīksnes piemērotību jaunajam amatam izvērtās visnotaļ plašas deputātu debates, kuras, visticamāk, iniciēja iepriekš Saeimas Juridiskās komisijas pieņemtais negatīvais lēmums, ...

žurnāls / Informācija

Saeima nelems par Satversmes tiesneša imunitāti

8. Novembris 2011 /NR. 45 (692)

Saeima šā gada 3. novembrī apstiprināja Juridiskās komisijas sagatavoto lēmumu par to, ka lieta par piekrišanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Satversmes tiesas tiesnesi Vinetu Muižnieci pēc būtības nav apspriežama Saeimā. Lēmumā teikts: "Saeima, izskatījusi Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurores Ilzes Gailītes ierosinājumu apspriest jautājumu par piekrišanas došanu kriminālvajāšanas ...

žurnāls / Informācija

"Jurista Vārda" pārstāvis Valsts valodas komisijā

8. Novembris 2011 /NR. 45 (692)

Novembra pirmajā dienā Valsts prezidents Andris Bērziņš pieņēmis lēmumu atjaunot Valsts valodas komisijas darbību, lai tā vērtētu un apzinātu valsts valodas situāciju Latvijā un izstrādātu konkrētus ieteikumus latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas pozīciju nostiprināšanai, uzlabošanai un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai. Par komisijas priekšsēdētāju iecelts Latvijas Universitātes profesors, Tulkošanas katedras vadītājs Andrejs ...

žurnāls / Informācija

Apbalvojumi juristiem

8. Novembris 2011 /NR. 45 (692)

Oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicēti Ordeņu kapitula paziņojumi par šā gada 20. oktobrī pieņemtajiem lēmumiem, ar kuriem valsts augstākie apbalvojumi piešķirti arī vairākiem juristiem. Ordeņu kapituls pieņēmis lēmumu piešķirt Triju Zvaigžņu ordeni Augstākās tiesas pirmajam priekšsēdētājam, zvērinātam advokātam Gvido Zemrībo. Savukārt Atzinības krusta III šķira piešķirta zvērinātai advokātei Vijai Jākobsonei, bet ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

8. Novembris 2011 /NR. 45 (692)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija (atšķirībā no papīra laikraksta pagaidām tikai ar informatīvu raksturu) – bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par tiesībsarga atzinumu

8. Novembris 2011 /NR. 45 (692)

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – Komisija) atzinīgi vērtē tiesībsarga centienus izprast tiesību aktos noteikto sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas tiesisko regulējumu ar mērķi novērst trūkumus tiesību aktos un veicināt labas pārvaldības principa ievērošanu valsts pārvaldē. Tomēr turpmāk minēto apsvērumu dēļ Komisija nevar piekrist tiesībsarga 2011. gada 27. oktobra atzinumā pārbaudes lietā Nr. 2011-289-27L (turpmāk – Atzinums) par AS "Latvenergo" elektroenerģijas tirdzniecības diferencētajiem tarifiem saistītajiem lietotājiem (turpmāk – tarifi saistītajiem lietotājiem) izteiktajam viedoklim. Izvērtējot tiesībsarga Atzinumu, var izdarīt šādus secinājumus: ...

žurnāls / Tiesību prakse

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija nedarbojas sabiedrības interesēs

8. Novembris 2011 /NR. 45 (692)

Tiesībsargs ir izskatījis Valsts prezidenta kancelejas 2011. gada 25. marta vēstuli Nr. 960 (2011. gada 31. martā reģistrēts ar Nr. 94), kurā lūgts iepazīties ar 2011. gada 24. marta protesta akcijas pret akciju sabiedrības "Latvenergo" paaugstinātajiem elektroenerģijas tarifiem organizatoru un dalībnieku paustajām prasībām un sniegt vērtējumu par elektroenerģijas tarifu noteikšanas procesa atbilstību labas pārvaldības principam. Valsts prezidenta kancelejas vēstulei pievienota Ivetas Rīderes parakstīta 2011. gada 24. marta akcijas Rezolūcija un 28 tautas sapulces dalībnieku parakstīta prasība Latvijas Valsts prezidentam. Tautas sapulces dalībnieki pieprasa Latvijas Valsts prezidentam nekavējoties apturēt jauno tarifu stāšanos spēkā, nepieļaut akciju sabiedrības "Latvenergo" un tā meitasuzņēmumu izsaimniekošanu un nodošanu privātā valdījumā un nodrošināt pilnīgu atklātību visos ar Latvijas enerģijas sektoru saistītajos jautājumos. Prasībā teikts, ka, pirms pieņemt svarīgus lēmumus, no kuriem atkarīga mūsu enerģētikas sektora nākotne, veicama kompleksa visu faktoru analīze, kā arī nepieciešama sabiedriska diskusija par visiem ar enerģētikas politiku saistītiem jautājumiem, līdz panākta nacionāla vienošanās vai tautas nobalsojums referendumā par valstij izdevīgāko politiku un konkrētu enerģētikas attīstības modeli. ...

Edgars Džeriņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vainīguma prezumpcija braukšanas ātruma režīma ievērošanas lietās

8. Novembris 2011 /NR. 45 (692)

Šajā rakstā, balstoties uz spēkā esošajiem tiesu spriedumiem, autors pierādīs, ka Ceļu policija (CP) lieto neatbilstošus radarus un nepiemērotās vietās, šo praksi masveidā piesedzot tikai ar vienu pierādījumu – administratīvā pārkāpuma protokoliem pievienotajiem ziņojumiem. Tāpat rakstā tiks apskatīts arī trūcīgais tiesiskais regulējums un tā tapšanas vēsture, vienlaikus piedāvājot autora ieteikumus situācijas uzlabošanai. ...

žurnāls / Informācija

Pētījums par valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu

8. Novembris 2011 /NR. 45 (692)

Ekonomiskās krīzes laikā pastiprināti tiek vētīti valsts pārvaldes uzdevumi. Diskutē gan par pienākumiem, kas valstij noteikti jāturpina izpildīt, gan arī par tādiem, kuru izpilde jānodod privātpersonām. Izvēloties konkrētajai situācijai atbilstošāko modeli, var samazināt uzdevuma īstenošanas izmaksas, uzlabot kvalitāti un celt procesu efektivitāti. Lai pilnveidotu tiesisko regulējumu, kas saistīts ar valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu, zvērinātu advokātu birojs "Eversheds Bitāns" pēc Valsts kancelejas pasūtījuma veica pētījumu "Valsts pārvaldes uzdevumu nodošanas analīze un rekomendācijas". ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Politiskās atbildības jēdziena tiesiskais regulējums

8. Novembris 2011 /NR. 45 (692)

Rakstā analizēts politiskās atbildības jēdziena tiesiskais regulējums Latvijas Republikā, īpašu uzmanību pievēršot tiem subjektiem, kuru politiskā atbildība ir tieši noteikta normatīvajos aktos. ...

Rasma Zvejniece

žurnāls / Notikums

Tieslietu ministra vizīte Augstākajā tiesā

8. Novembris 2011 /NR. 45 (692)

Novembra sākumā pēc stāšanās amatā Augstāko tiesu (AT) apmeklēja jaunais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Tikšanās ar AT priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču un struktūrvienību vadītājiem bija konstruktīva saruna par priekšlikumiem tiesu sistēmas pilnveidošanai un Augstākās tiesas darba efektivizēšanai. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Konstitucionālo vērtību aizsardzība Saeimas atlaišanas gadījumā

8. Novembris 2011 /NR. 45 (692)

Demokrātiskas valsts iekārtas pamats ir tautas vēlēts parlaments – institūcija, kas rīkojas suverēna pilnvarojumā. Parlaments ir tautas leģitimēts un tā lēmumi ir vispārsaistoši. Parlaments ir institūcija, kuras darbībai pēc definīcijas jābūt vērstai uz konstitucionālo vērtību nostiprināšanu un ievērošanu, pieņemot lēmumus tautas interesēs ilgtermiņā. Konstitucionālo tiesību teorija un prakse apzinās, ka parlaments ir vēlētāju savstarpēji nesaskaņota politiskā kompromisa rezultāts un institūcija, kura izveidota un darbojas pēc politiskajiem principiem. Lai arī pietiekams parlamenta pilnvaru termiņš ir būtisks priekšnoteikums efektīvai varas dalīšanas sistēmas funkcionēšanai, nereti parlaments ir darboties nespējīgs un vairs pareizi neizteic suverēna – tautas – gribu. Pastāvot šādiem apstākļiem, ir apšaubāms, vai šāds parlaments var pilnvērtīgi nodrošināt konstitucionālo vērtību aizsardzību. Tādēļ vairums konstitūciju paredz parlamenta atlaišanas iespēju. Latvijā šāda situācija bija iestājusies – Saeima tika atlaista, bet darbojās gandrīz trīs mēnešus. ...

žurnāls / Notikums

Notāri kopsapulcē atskatās uz paveikto un pārvēl vadību

8. Novembris 2011 /NR. 45 (692)

Pagājušajā piektdienā, 4. novembrī, notika Latvijas Zvērinātu notāru kopsapulce, kuras darba kārtību veidoja divas galvenās daļas: atskats uz paveikto trīs gadu griezumā (2008. gadā ievēlētā Zvērinātu notāru padomes sastāva pilnvaru laikā to vadījušas Ilze Pilsētniece un Sandra Jakušenoka), kā arī tika ievēlēts jauns padomes un revīzijas komisijas sastāvs, jo šo institūciju trīs gadu pilnvaru termiņš bija beidzies. ...

Jekaterina Kušakova

žurnāls / Nedēļas jurists

Jekaterina Kušakova

8. Novembris 2011 /NR. 45 (692)

žurnāls / Redaktora sleja

Tiesnešu valsts

1. Novembris 2011 /NR. 44 (691)

Sarežģītajos nacionālās identitātes, vēstures un citos politiski jutīgajos jautājumos ierasts atsaukties uz tiesu varas lemto. Tiesa jau attiecīgo jautājumu esot izlēmusi un sabiedrībai ir pieejama juridiski saistoša pareizā atbilde. Tas lielā mērā atvieglo politiķu un sabiedrības dzīvi – sarežģītās diskusijās panāktos kompromisus aizvieto tiesu lemtais. Šādā ziņā tiesnešu valsts piedāvā alternatīvu demokrātiskajiem procesiem, kad sabiedrībai ...

žurnāls / Informācija

Tradicionāla tikšanās Juristu biedrībā

1. Novembris 2011 /NR. 44 (691)

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš 26. oktobrī Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē tikās ar Juristu biedrību un tās prezidentu Aivaru Borovkovu un pārrunāja likumdošanas iniciatīvas, lai uzlabotu tiesisko regulējumu un paātrinātu tiesvedības procesa gaitu, informēja Tieslietu ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Brice. Tā ir tradicionāla tikšanās ar juristiem pēc tieslietu ministra stāšanās amatā. Tikšanās laikā G. Bērziņš ...

žurnāls / Informācija

Plāno atteikties no aizklātajiem balsojumiem

1. Novembris 2011 /NR. 44 (691)

Saeimas Juridiskā komisija 27. oktobrī vienbalsīgi atbalstīja likumprojektu, kas paredz atteikties no Saeimas kārtības rullī paredzētajiem aizklātajiem balsojumiem par amatpersonām, informēja Saeimas preses dienests. "Sabiedrības pieprasījums pēc atklātas amatpersonu ievēlēšanas kārtības ir tikpat augsts kā iepriekš. Ņemot vērā pēdējos aizklātos balsojumus Saeimā un arī Juridiskajā komisijā, sabiedrības uzmanība šajā jautājumā ir saasināta. ...

žurnāls / Informācija

Neatbalsta tiesneša apstiprināšanu amatā

1. Novembris 2011 /NR. 44 (691)

Saeimas Juridiskā komisija 26. oktobrī savā pirmajā sēdē aizklātā balsojumā neatbalstīja Alda Vīksnes apstiprināšanu rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā. Deputāts A. Judins uzskata, ka diemžēl 11. Saeima turpina 9. un 10. Saeimas sliktās tradīcijas, bez motivācijas aizklātā balsojumā noraidot tiesnešu kandidatūras. Pirms kāda laika A. Judinu piemeklēja līdzīgs liktenis – Saeima, aizklāti balsojot, viņam liedza ieņemt Augstākās tiesas ...

žurnāls / Informācija

Apspriež konstitucionālās kontroles praksi

1. Novembris 2011 /NR. 44 (691)

Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris 27. oktobrī Maskavā piedalījās Krievijas Konstitucionālās tiesas 20. gadadienai veltītā starptautiskā konferencē "Konstitucionālā kontrole: doktrīna un prakse", informēja Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze Līga Pauliņa. Par godu svinīgajam notikumam Kremlī notika svinīgā sēde, kurā piedalījās Krievijas augstāko valsts varas institūciju pārstāvji, ārvalstu konstitucionālo tiesu ...

žurnāls / Informācija

Tieslietu ministrs pārņem pilnvaras

1. Novembris 2011 /NR. 44 (691)

Tieslietu ministrijā 25. oktobrī pēc jaunās valdības apstiprināšanas notika svinīgā ministru maiņas ceremonija – līdzšinējā tieslietu ministra Aigara Štokenberga pilnvaras pārņēma jaunais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, informēja Tieslietu ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Brice. Svinīgajā pasākumā A. Štokenberga fotogrāfija tika pievienota iepriekšējo tieslietu ministru portretu galerijai. 25. oktobrī apstiprinātās ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

1. Novembris 2011 /NR. 44 (691)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija (atšķirībā no papīra laikraksta pagaidām tikai ar informatīvu raksturu) – bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Slimības pabalsta izmaksas pamats

1. Novembris 2011 /NR. 44 (691)

Likums "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" paredz, ka maternitātes un slimības apdrošināšanas veida apdrošināšanas gadījums ir sociālā riska gadījums, kas saistīts ar sociāli apdrošinātās personas darbspēju zudumu, ja tā rezultātā šī persona zaudē ienākumus (likuma 1. panta 1. punkts). Savukārt atbilstoši šā likuma 11. panta 1. punktam slimības pabalstu piešķir, ja persona neierodas darbā un tādējādi zaudē algotā darbā gūstamos ienākumus tādēļ, ka sakarā ar slimību zaudējusi darbspējas. Tādējādi sociālais risks, kas noteic nepieciešamību personai saņemt sociālās apdrošināšanas izmaksu – slimības pabalstu, ir personas slimība, kuras dēļ persona nevar strādāt un gūt darba ienākumus. ...

žurnāls / Informācija

Latvijas Zvērinātu advokātu padomē

1. Novembris 2011 /NR. 44 (691)

Sakarā ar zvērinātu advokātu darbības sākšanu pēc zvēresta došanas 2011. gada 18. oktobrī noteiktas praktizēšanas vietas. Individuāli praktizējošiem zvērinātiem advokātiem 1. Inesei Rancānei-Beinarovičai noteikta praktizēšanas vieta pie Zemgales apgabaltiesas, Jēkabpils rajona tiesas darbības teritorijā, adrese: Jēkabpils, Sūnu ielā 20, LV–5201, tālr. 28888149, e-pasts: rancane.beinarovica@gmail.com. 2. Sandim Sproģim noteikta praktizēšanas ...

Jekaterina Lapina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Mantas aresta pamats un apjoma noteikšanas kritēriji

1. Novembris 2011 /NR. 44 (691)

Rakstā izvērtēts jautājums gan par to, kas var būt par pamatu aresta uzlikšanai mantai, gan arī formulēti daži arestējamās mantas apjoma noteikšanas kritēriji pašlaik spēkā esošo normatīvo aktu kontekstā, sniedzot, iespējams, specifisku skatījumu. ...

Aleksandrs Berjozkins

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Neprivileģēto prasītāju tiesības apstrīdēt Eiropas Savienības tiesību aktus

1. Novembris 2011 /NR. 44 (691)

Jautājums par neprivileģēto prasītāju locus standi Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību aktu apstrīdēšanā tradicionāli ir bijis ļoti aktuāls kā viena no jomām, kur ES tiesām ir tikusi veltīta pamatīga kritika.1 Kopš diskusijas rašanās sešdesmitajos gados pēc Plaumann lietas,2 neskatoties uz zināmiem pavērsieniem Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (turpmāk – EKL) 230. panta ceturtās daļas interpretācijā, kopējā ES tiesu nostāja ir saglabājusies nemainīgi nelabvēlīga neprivileģētajiem prasītājiem. Tā kā Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) savos spriedumos ir norādījusi, ka nav kompetenta pati reformēt tiešās prasības institūtu, dalībvalstis ar Lisabonas līguma pieņemšanu ir grozījušas iepriekšējā EKL 230. panta ceturtās daļas redakciju (domājams), ar mērķi uzlabot neprivileģēto prasītāju stāvokli. Šā raksta mērķis ir apzināt lielākos šķēršļus neprivileģēto prasītāju locus standi īstenošanā līdzšinējā EKL 230. panta redakcijā un izpētīt, vai jaunais Līguma par ES darbību 263. pants uzlabo neprivileģēto prasītāju stāvokli. Lai varētu pilnvērtīgi izvērtēt tiešās prasības institūta darbības efektivitāti, vispirms īsumā aplūkosim pamattiesību vietu Eiropas Savienības tiesību sistēmā un to, vai Eiropas Savienībai ir pienākums nodrošināt efektīva tiešās prasības institūta darbību. ...

žurnāls / Informācija

Mediācija kā uzņēmējdarbības joma

1. Novembris 2011 /NR. 44 (691)

Mediācija kā strīdu risināšanas metode arī Latvijā kļūs pazīstamāka un arvien vairāk cilvēku izvēlēsies to kā alternatīvu tiesvedībai. Šādu prognozi ļauj izdarīt vismaz divi apstākļi. Pirmkārt, neesam tālu līdz brīdim, kad šīs metodes izmantošanai būs tiesisks pamats, jo Tieslietu ministrija ir izstrādājusi Mediācijas likumprojektu, un, otrkārt, arvien vairāk cilvēkiem interesē, kā mediācija izmantojama sadzīvisku un tiesisku strīdu risināšanā, par ko liecina kuplais apmeklētāju skaits šā gada 19. oktobra Latvijā jau zināmā mediācijas eksperta Artūra Trosena (Arthur Trossen) publiskajā lekcijā "Mediācija. Jauna konfliktu risinašānas kultūra?". A. Trosens ir bijušais tiesnesis, praktizējošs mediators, mediācijas instruktors un pasniedzējs, starptautiski pieprasīts alternatīvās konfliktu risināšanas un mediācijas eksperts. ...

Loreta Skaburska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Privātās dzīves neaizskaramības krimināltiesiskie aspekti

1. Novembris 2011 /NR. 44 (691)

Privātās dzīves neaizskaramība, personu privātums un tiesības mūsdienās kļūst arvien aktuālākas. Tiesību nezināšana un neievērošana rada situācijas, kad netiek nodrošinātas personas tiesības netraucēti un brīvi baudīt ikdienu ar pārliecību, ka neviens nepamatoti neiejauksies privātajā dzīvē un tā būs neaizskarama. Tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi ir aizsargātas gan Latvijas Republikas Satversmē, gan starptautiskos cilvēktiesību dokumentos. Tādējādi valstij ir pienākums ne vien pašai nepamatoti neiejaukties indivīdu privātajā dzīvē, bet arī pasargāt viņus no līdzpilsoņu un plašsaziņas lIdzekļu neadekvātiem aizskārumiem. Tādēļ svarīgi ir ne tikai noteikt tiesību robežas katrā konkrētā gadījumā, bet arī ieviest efektīvu aizsardzības mehānismu. ...

Dina Gailīte, Jānis Pleps

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Juristi piedalās Pasaules latviešu zinātnieku kongresā

1. Novembris 2011 /NR. 44 (691)

Pagājušajā nedēļā, no 24. līdz 27. oktobrim, Rīgā, Jelgavā, Daugavpilī un Liepājā noritēja Apvienotais pasaules latviešu zinātnieku III kongress un Letonikas IV kongress. Tā darbs ritēja paralēli 45 dažādu zinātņu sekcijās, un divās no tām piedalījās juristi. Abas šīs kongresa sekcijas notika 25. oktobrī. Pirmo – "Latvijas Tiesību pēctecības un identitātes meklējumi" – vadīja Latvijas Universitātes profesore Dr.iur. Sanita Osipova, otru – "tiesību un juridiskās prakses ilgtspējīga attīstība" – Latvijas Universitātes profesors un Latvijas Zinātņu akadēmijas loceklis Dr.habil.iur. Kalvis Torgāns. Savukārt ar priekšlasījumiem uzstājās gan jau atzīti, gan topoši Latvijas tiesību zinātnieki – doktoranti, kā arī daži citu zinātņu nozaru pārstāvji. Sadarbībā ar abu sekciju vadītājiem "Jurista Vārds" organizēs nolasīto referātu pakāpenisku publicēšanu žurnālā. Šoreiz – ieskats izskanējušo priekšlasījumu tēzēs. ...

žurnāls / Notikums

Darbu sākusi jaunā valdība

1. Novembris 2011 /NR. 44 (691)

Jaunā Ministru kabineta pilnvaru laiks ir trīs gadi, kas attiecīgi ir arī jaunā parlamenta mandāta laiks. V. Dombrovskis kā premjerministrs vada jau trešo valdību pēc kārtas. Ministru kabineta sastāvā ir aizsardzības ministrs Artis Pabriks, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, finanšu ministrs Andris Vilks, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, labklājības ministre Ilze Viņķele, satiksmes ministrs Aivis Ronis, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, veselības ministre Ingrīda Circene, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs un zemkopības ministre Laimdota Straujuma. ...

Filips Kļaviņš

žurnāls / Nedēļas jurists

Filips Kļaviņš

1. Novembris 2011 /NR. 44 (691)

žurnāls / Redaktora sleja

Neatkarīgais deputāts

25. Oktobris 2011 /NR. 43 (690)

Aizvadītajā nedēļā atkal kļuvis aktuāls jautājums par Saeimas deputāta partijiskās piederības maiņu. Proti, pēc sešu Saeimas deputātu, kas ievēlēti no Zatlera Reformu partijas saraksta, kļūšanas par neatkarīgajiem deputātiem, ticis debatēts gan par viņu iespējām piedalīties koalīcijas veidošanā, gan arī iespējamais pienākums šādā gadījumā arī nolikt Saeimas deputāta mandātu, ja ir pamesta partija. Jāsaka, ka atsevišķu deputātu politiskās ...

žurnāls / Informācija

Mainīsies noilguma aprēķināšanas principi

25. Oktobris 2011 /NR. 43 (690)

Ministru kabinets 19. oktobrī atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK), kas iezīmē pirmo posmu administratīvo sodu sistēmas reformā, kuras noslēgumā paredzēts pieņemt jaunu Administratīvo sodu procesa likumu, informēja Tieslietu ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Brice. Likuma grozījumi vēl jāpieņem Saeimā. Administratīvo lietu piekritības pāreja uz vispārējās ...

žurnāls / Informācija

Īstenos nozīmīgu krimināltiesību reformu

25. Oktobris 2011 /NR. 43 (690)

Ministru kabinets 19. oktobrī atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Krimināllikumā (KL), Kriminālprocesa likumā (KPL), Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK) un Latvijas Sodu izpildes kodeksā (LSIP). Likumprojekti īsteno otru nozīmīgāko krimināltiesību reformu pēc neatkarības atjaunošanas, kriminālsodu sistēmu tuvinot citu Eiropas Savienības valstu sodu sistēmai, informēja Tieslietu ministrijas sabiedrisko attiecību ...

žurnāls / Informācija

Astoņi advokāti dod zvērestu

25. Oktobris 2011 /NR. 43 (690)

Atšķirībā no jaunajiem 11. Saeimas deputātiem, kam zvēresta došanā Saeimā gadījās dažādi misēkļi, astoņi advokāti, kas 18. oktobrī deva advokāta zvērestu Augstākās tiesas priekšsēdētājam, to veica ar pārliecību un bez kļūdām, informēja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece. Jaunuzņemto advokātu vidū ir bijušais Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Rihards Hlevickis, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docente, ...

žurnāls / Informācija

Pretendē uz tiesneša amatu

25. Oktobris 2011 /NR. 43 (690)

Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļa 21. oktobrī informēja, ka ir saņemti astoņi pretendentu pieteikumi uz ad hoc tiesneša amatu Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Atlases komisijai no amata pretendentiem jāizveido saraksts ar ne mazāk kā trīs ad hoc tiesnešiem un līdz 1. novembrim jāiesniedz Ministru kabinetā. Pretendentu pieteikumus ir iesnieguši: Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senatore Jautrīte Briede, ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

25. Oktobris 2011 /NR. 43 (690)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija (atšķirībā no papīra laikraksta pagaidām tikai ar informatīvu raksturu) – bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesas nolēmumi vienošanās procesā

25. Oktobris 2011 /NR. 43 (690)

Kriminālprocesa likuma 542. panta pirmajā daļā minēti visi iespējamie pirmās instances tiesas nolēmumi, kurus tiesa var pieņemt vienošanās procesā. Likums neparedz tiesai, izskatot lietu par pirmstiesas procesā slēgtu vienošanos, attaisnot personu kādā apsūdzības daļā, jo iztiesāšanā netiek pārbaudīti un vērtēti pierādījumi. ...

žurnāls / Numura tēma

Par latgaliešu valodu: filologu skatupunkti

25. Oktobris 2011 /NR. 43 (690)

Dr.hab.philol. Ina Druviete LU profesore, sociolingviste un Saeimas deputāte Vai Saeimas deputātu svinīgā solījuma/ zvēresta došana latgaliski, valodnieku skatījumā, ir Satversmes 18. panta pārkāpums? Latvijas Republikas Satversmē un Valsts valodas likumā noteikts, ka valsts valoda ir latviešu valoda. Un latviešu valoda tāpat kā jebkuras citas valsts oficiālā vai valsts valoda eksistē daudzveidīgās formās – nacionālajos variantos, dialektos ...

Juris Rudevskis

žurnāls / Numura tēma

Vai Latgalei ir armija un flote

25. Oktobris 2011 /NR. 43 (690)

"A shprakh iz a dialekt mit an armey un flot" ("Valoda ir dialekts, kuram ir armija un flote" – jidiša val.) Šo spīdošo aforismu kādā no savām lekcijām Ņujorkā 1945. gadā izteica mūsu novadnieks, Kuldīgā dzimušais ebreju valodnieks Makss Vainraihs (Max Weinreich). Tā viņš atbildēja uz kāda klausītāja jautājumu, kur tad īsti meklējama robeža starp valodu un dialektu. Pavisam nesen šis jautājums atkal kļuva aktuāls. Šā gada 17. oktobrī, 11. Saeimas pirmajā sēdē, divi jaunievēlētie deputāti (G. Igaunis un J. Viļums; abi no Zatlera Reformu partijas) deva savu svinīgo solījumu latgaliski. Tomēr Saeimas priekšsēdētāja S. Āboltiņa to nepieņēma un lūdza viņus vēlreiz dot svinīgo solījumu vai zvērestu valsts valodā, ar to domājot literāro latviešu valodu. Vai un cik tas bija pamatoti? Vai S. Āboltiņa patiešām bija nolēmusi tieši piemērot M. Vainraiha tēzi un nospriedusi, ka atsevišķas Latgales armijas un flotes trūkums atņem latgaliešu mēlei pilntiesīgas valodas statusu? Kas vispār lika viņai uzskatīt, ka G. Igaunis un J. Viļums nerunāja valsts valodā? Pacentīsimies īsumā aplūkot šo interesanto jautājumu. ...

Dina Gailīte, Gunārs Kusiņš

žurnāls / Numura tēma

Oficiālajā saziņā, arī Saeimas debatēs, jālieto latviešu literārā valoda

25. Oktobris 2011 /NR. 43 (690)

Sabiedrībā lielu uzmanību guva 11. Saeimas pirmā sēde, deputātu došanas ceremonija, kurā vairāki deputāti bija spiesti atkārtot zvērestu jeb svinīgo solījumu vairākas reizes, līdz izdevās to norunāt atbilstoši Satversmes tekstam, savukārt vēl daži deputāti zvērestu deva latgaliski. Juristu vidē attīstījās, kā tas bieži notiek, visai provokatīvas diskusijas gan par zvēresta došanu latgaliski, gan par to, cik lielas atkāpes no teksta pieļaujamas, ...

žurnāls / Numura tēma

Zvērests ir sena tradīcija, kur jāievēro precīza forma

25. Oktobris 2011 /NR. 43 (690)

Cik lielas ir Saeimas deputātu tiesības mainīt svinīgā solījuma tekstu? Satversme runā par svinīgo solījumu, tomēr daudzi deputāti lietoja jēdzienu "zvēru", savukārt par citām neprecizitātēm deputātiem tika lūgts atkārtot solījumu/ zvērestu. Zvērests ir mūžsens modelis uzticības solīšanai. Vien mainījies ir tas, kam mēs zvēram: dieviem, Dievam, karalim, tautai… Jau pirmie juridiskie dokumenti, kuri ir atrasti un ir apmēram 5 ...

žurnāls / Numura tēma

Par latviešu valodu Satversmes 4. pantā nacionālas valsts kontekstā

25. Oktobris 2011 /NR. 43 (690)

I. Latvija kā nacionāla valsts [1] Latvija, kas dibināta latviešu nācijas pašnoteikšanās rezultātā, tāpat kā gandrīz visas citas Eiropas valstis, arī Igaunija un Lietuva (kur tas expressis verbis pateikts pēc neatkarības atjaunošanas 1992. gadā pieņemtajās konstitūcijās), ir nacionāla valsts. Izveidojot savu valsti, latviešu nācija no mazākumtautības Krievijā kļuva par valstsnāciju savā valstī – Latvijā. Nācija ir tauta, kam ir sava nacionāla ...

...

218

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

5. Novembris 2024

saturs abonēt

e-žurnāls