MEKLĒT ARHĪVĀ
ŽURNĀLS
VISS SATURS
ŽURNĀLS
BIBLIOTĒKA
DOMNĪCA
#TEIRDARBS
JAUNUMI
AFIŠA
FOTO & VIDEO
ATRASTI 0 REZULTĀTI
NO
LĪDZ
žurnāls / Diskusija
30. Marts 2021   •   NR. 13 (1175)
Šī publikācija ir veidota kā kompetento iestāžu pārstāvju un nozares speciālistu lietās par bērnu atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, domu apmaiņa par pēdējā laika tendencēm un aktualitātēm. Diskusijas mērķis ir dalīties ar ilgstošu pieredzi darbā ar konkrēto lietu kategorijām, pievēršot īpašu uzmanību gan lietu sagatavošanai iztiesāšanai, gan izskatīšanai tiesā, gan tiesu nolēmumu izpildei, savstarpēji sadarbojoties jomas profesionāļiem. Tāpat šīs publikācijas mērķis ir kopīgi izvirzīt priekšlikumus nepieciešamajiem uzlabojumiem, kas veicinātu pēc iespējas augstāku bērna interešu ievērošanu psiholoģiski smagajā procesā par bērna atgriešanu. Diskusiju organizēja un tajā paustos viedokļus šajā publikācijā apkopojusi Tieslietu ministrijas Starptautiskās sadarbības departamenta direktore Baiba Jugane-Lintere. Viedokļus diskusijā pauduši ar bērnu aizsardzību saistīti tiesību piemērotāji: Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Sanita Strakše, zvērināts advokāts ZAB "Eversheds Sutherland Bitāns" Māris Vainovskis, Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs, zvērināts tiesu izpildītājs Jānis Stepanovs, Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa priekšnieks Janeks Bahs un Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Talsu iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšniece Astra Krūmiņa. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Diskusija
24. Novembris 2015   •   NR. 46 (898)
Jautājums par politiska lēmuma izpratni Administratīvā procesa likumā ir aktualizējies saistībā ar Saeimas lēmumiem par Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa atbrīvošanu no amata. Publiskajā telpā uzvirmoja diskusija, vai šādā gadījumā Saeimas lēmums ir politisks lēmums vai administratīvs akts. Turklāt salīdzinājumam: Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums skaidri nenosaka lēmuma dabu un tiesību aizsardzības mehānismu, savukārt likumā "Par Latvijas Banku" noteikts, ka Latvijas Bankas prezidents Saeimas lēmumu par atbrīvošanu no amata var pārsūdzēt Statūtu 14.2 pantā noteiktajā kārtībā, savukārt Latvijas Bankas prezidenta vietnieks un padomes loceklis Saeimas lēmumu par atbrīvošanu no amata var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Politiska lēmuma dabu 2000. gadā analizēja Daimārs Škutāns žurnālā "Likums un Tiesības" publicētajā rakstā "Nepareizas likumu iztulkošanas sekas Salaspils domē" (Nr. 5 (9), 153.–156. lpp.) un 2003. gadā Jautrīte Briede grāmatā "Administratīvais akts" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 150.–154. lpp.). 2004. gada 12. un 19. oktobrī "Jurista Vārds" publicēja Jāņa Plepa rakstu "Politiska lēmuma jēdziens". Vairāk nekā pēc desmit gadiem šo tēmu "Jurista Vārdā" turpināja J. Briedes un Edvīna Danovska raksts "Politiska lēmuma nozīme administratīvajās tiesībās" (JV Nr. 31 (883), 11.08.2015.). Lai klātienē turpinātu šo domu apmaiņu, "Jurista Vārds" šoruden pulcēja vienkopus vairākus tiesību ekspertus – Publisko tiesību institūta direktoru Arvīdu Dravnieku, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docentu J. Plepu, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēju un zvērinātu advokātu Linardu Muciņu un zvērinātu advokātu biroja "Borenius" konsultantu Edgaru Pastaru. Vienlaikus piezīmes pie diskusijas tēzēm neklātienē izteica Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore J. Briede, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors E. Danovskis un zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis. Saruna par Saeimas lēmuma attiecībā uz funkcionāli patstāvīgo iestāžu amatpersonu atcelšanu pieņemšanas kārtību un dabu bija viena no tām retajām reizēm, kad domu apmaiņas gaitā tās dalībnieki nemitīgi papildināja cits cita teikto. Sarunu organizēja un atklāja "Jurista Vārda" tieslietu redaktors Gatis Litvins, sākumā dodot vārdu katram dalībniekam un ļaujot diskusijai tālāk veidoties pašai. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Diskusija
6. Oktobris 2015   •   NR. 39 (891)
Kriminālprocesa likums tiek piemērots praksē jau desmit gadus. Likums stājās spēkā 2005. gada 1. oktobrī, nomainot no padomju laikiem mantoto, 1961. gadā pieņemto Kriminālprocesa kodeksu. Kriminālprocesa likuma (KPL) tapšanas gaitā tika izstrādāti divi likuma projekti. Pirmā varianta izstrādi vadīja zvērināta advokāte Vija Jākobsone, savukārt otro projektu, kurš kļuva par pamatu pieņemtajam likumam, kopš 2001. gada sākuma izstrādāja darba grupa Gunāra Kūtra, tolaik Tieslietu ministrijas valsts sekretāra, vadībā. Darba grupu konsultēja Latvijas augstskolu mācībspēki, kas specializējušies kriminālprocesā, un ārvalstu eksperti. Valdība izstrādāto KPL projektu akceptēja 2003. gada maijā un Saeimā jaunā likuma pieņemšana ilga divus gadus. Kad Kriminālprocesa likums tika pieņemts Saeimā, likuma izstrādes darba grupas vadītājs G. Kūtris pauda gandarījumu un uzskaitīja būtiskākos jaunievedumus, kas padarīs procesu efektīvāku. • Likumā vairs nav formālu prasību, kuru mērķis un lietderība iepriekš nebija skaidra. Piemēram, turpmāk vairs nebūs nepieciešams atsevišķs dokuments ar lēmumu par izmeklēšanas sākšanu – atzīmi par šādu lēmumu varēs izdarīt uz cietušās personas iesnieguma. Ja ņem vērā, ka Latvijā gada laikā tiek ierosināti vairāki tūkstoši krimināllietu, šis un vairāki jaunievedumi nozīmēs būtisku naudas un cilvēku resursu ietaupījumu. • Vienošanās process – gadījumos, kad persona atzīst savu vainu un piekrīt izvirzītajam sodam, tiesa neveic izmeklēšanu, bet tikai apstiprina sodu, līdz ar to ātri pabeidzot lietu. • Izmeklēšanas tiesnešu uzdevums būs veikt tiesas kontroli pār cilvēktiesību ierobežojumiem pirmstiesas izmeklēšanas laikā: lemt par apcietinājumu un brīvības ierobežojumiem, mantas arestu, kratīšanu un speciālajām izmeklēšanas darbībām. • Tiks taupīts arī kriminālprocesā iesaistīto personu laiks. Piemēram, ja notikumu būs redzējuši vairāki cilvēki un viņu teiktais neatšķirsies, kopš KPL spēkā stāšanās katras personas stāstītais vairs nebūs jānoformē kā atsevišķa liecība. • Speciālās izmeklēšanas darbības, piemēram, personas video vai audio kontrole, kam turpmāk būs pierādījuma spēks, nevis tikai informācija, kas vēl jāapliecina lieciniekam, kā līdz šim. Šajā "Jurista Vārda" numurā publicējam Ārijas Meikališas un Kristīnes Stradas-Rozenbergas rakstu "Vai KPL jau gatavs" un aptauju, kurā vērtējumus un secinājumus par likumu darbību sniedz: Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesnese Ingrīda Labucka, Latvijas Republikas ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta prokurore Sandra Kerno, Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa, Augstākās tiesas Judikatūras nodaļas vadītājs Pāvels Gruziņš, Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas priekšsēdētāja Inese Laura Zemīte, Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājs Andris Strauts, Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieks Uldis Ķinis un 12. Saeimas deputāts, Kriminālprocesa likuma izstrādes darba grupas vadītājs Gunārs Kūtris. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Diskusija
17. Marts 2015   •   NR. 11 (863)
Šajā "Jurista Vārdā" tiek pētīta dzimumu līdztiesības principa īstenošana Latvijā – no sākotnējam idejām (Aspazijas cīņa par sieviešu tiesībām) līdz praktiskai realizācijai (Rozālija Purgale kā pirmā tiesnese Latvijā un statistisks pārskats par sievietēm mūsdienu Latvijas tieslietu sistēmā). Šī temata ietvaros "Jurista Vārds" aptaujāja arī deviņas sievietes juristes, kas īstenojušas ļoti veiksmīgu karjeru: EST tiesnesi Ingrīdu Labucku, AT Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāju Veroniku Krūmiņu, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāju Daigu Vilsoni, Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāju Ilzi Freimani, apgāda "Zvaigzne ABC" valdes priekšsēdētāju Viju Kilbloku, LU Juridiskās fakultātes dekāni Kristīni Stradu-Rozenbergu, LU Juridiskās fakultātes asociēto profesori Kristīni Dupati, JPA direktori Irinu Ļitvinovu un ZAB "Sorainen" Latvijas biroja vadošo partneri, zvērinātu advokāti Evu Berlaus. "Jurista Vārda" aptaujas jautājumi: 1. Vai sievietei ir grūtāk gūt panākumus karjerā nekā vīrietim? 2. Vai iespējams būt veiksmīgai juristei, ieņemt augstu amatu un vienlaikus neatstāt novārtā privāto dzīvi (ģimeni, bērnus, atvēlēt sev brīvo laiku)? 3. Vai darbinieks vīrietis būtiski atšķiras no darbinieces sievietes? ...
Pievienot mapei
žurnāls / Diskusija
27. Janvāris 2015   •   NR. 04 (856)
Daudzu gadu garumā ilgušās diskusijas par nepieciešamību Latvijas tiesu sistēmā ieviest tīro trīspakāpju tiesu instanču modeli (visas lietas pirmajā instancē skata pilsētu tiesas, apelācijas instancē – apgabaltiesas, kasācijas instancē – Augstākā tiesa) nepieciešamo politisko atbalstu guva vien 21. gadsimta pirmās desmitgades nogalē, kad gan pašai tiesu sistēmai, gan likumdevējam, gan sabiedrībai kopumā acīmredzot bija radusies pietiekama pārliecība, ka pilsētu tiesas spēs izskatīt jebkuras sarežģītības lietu un nav nepieciešamības saglabāt komplicēto sistēmu, kas tika izveidota pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas un saskaņā ar kuru "sarežģītās" krimināllietas un civillietas pirmajā instancē skatīja apgabaltiesas, bet apelācijas instancē – pie Augstākās tiesas šim nolūkam izveidotās Krimināllietu tiesu palāta un Civillietu tiesu palāta. Iespējams, par pamudinājumu virzībai uz tīro triju instanču sistēmu kalpoja arī pozitīvā administratīvo tiesu darbības pieredze, kas jau kopš izveidošanas 2004. gadā darbojas atbilstoši minētajam modelim. Sākot ar 2009. gadu, likumdevējs pakāpeniski nodeva aizvien vairāk lietu pilsētu tiesu kompetencē (skat. Krimināllietu tiesu palātas likvidācijas hronoloģiju), bet ar 2013. gada 13. jūnija grozījumiem likumā "Par tiesu varu" expressis verbis tika noteikta pāreja uz tīro trīspakāpju instanču sistēmu gan kriminālprocesā, gan civilprocesā, paredzot Augstākās tiesas tiesu palātu pakāpenisku likvidāciju: Krimināllietu tiesu palāta Augstākās tiesas sastāvā pastāvēja līdz 2014. gada 31. decembrim, bet par Civillietu tiesu palātas darbības beigu termiņu noteikts 2016. gada 31. decembris. Reformas līdzšinējās norises laikā vislielākās grūtības un skaļākās likumdevēja un tiesu varas domstarpības sagādājis jautājums par Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu tālākajām darba gaitām. Divus no likvidējamās Krimināllietu tiesu palātas tiesnešiem (Aiju Brantu un Anitu Poļakovu) ar departamenta tiesnešu lēmumu 2014. gada nogalē savā skaitā uzņēma Augstākās tiesas Krimināllietu departaments, vienlaikus noraidot šo iespēju attiecībā uz pārējiem trim palātas tiesnešiem (Ludmilu Poļakovu, Jāni Tiltiņu, Ervīnu Kušķi). Sekojot šim lēmumam un apsverot trīs tiesnešu tālāko karjeru, Tieslietu padome ieteica viņus pārcelt darbā uz Rīgas apgabaltiesu. Tomēr, uzklausot L. Poļakovas, J. Tiltiņa un E. Kušķa iebildumus, Saeimas Juridiskā komisija jau divas reizes (2014. gada 16. decembrī un 2015. gada 20. janvārī) ir apturējusi šī priekšlikuma tālāko virzību. Tādējādi kopš 2015. gada 1. janvāra likvidētās Krimināllietu tiesu palātas tiesneši L. Poļakova, J. Tiltiņš un E. Kušķis turpina būt Augstākās tiesas tiesneši, neietilpstot nevienā no Augstākās tiesas struktūrām un nepiedaloties lietu izskatīšanā. Kā varēja izveidoties šāda situācija un kāda būs izeja no juridiskā strupceļa – "Jurista Vārds" aptaujāja gan Augstākās tiesas vadību, Saeimas Juridisko komisiju un Tieslietu ministriju, gan šīs situācijas "ķīlniekus" – trīs tiesnešus. ...
Pievienot mapei
1 2 3 4 5 ... 9
10 20 50
REZULTĀTI LAPĀ
Rubrika
Akadēmiskā dzīve
Aptauja
Atsaucoties uz publicēto
Atskatā un darbībā
Citu pieredze
Diskusija
Domu mantojums
Eiropas telpā
In memoriam
Informācija
Intervija
Juridiskā literatūra
Juristu likteņi
Grāmatas
Īsziņas
Juridiskā darba tirgus
Jurista vizītkarte
Jurists un kultūra
Justīcija attīstībai
Lekcijas
Mūsu autors
Nedēļas jurists
No citas puses
Notikums
Numura tēma
Periodika
Prakses materiāli
Priekšvārds
Redaktora sleja
Skaidrojumi. Viedokļi
Sludinājumi. Reklāma
Tiesību prakse
Tiesību prakses komentāri
Tiesību politika
Vēstules
Viedoklis
2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā
Eseja
Mēneša hronika
Tiesību nozare
Administratīvā atbildība
Administratīvās tiesības un proces...
Apdrošināšanas tiesības
Bērna tiesības
Būvniecības tiesības
Cilvēktiesības
Civiltiesības un process
--- Darba tiesības
--- Komerctiesības
--- Konkurences tiesības
--- Patērētāju tiesības
--- Intelektuālā īpašuma tiesības
--- Īres tiesības
--- Medicīnas tiesības
--- Šķīrējtiesu process
--- Maksātnespējas process
Datu apstrāde
Dzīvnieku aizsardzība
Eiropas tiesības
E-lieta
Enerģētikas tiesības
ES fondi
Fintech
Interešu pārstāvība
Juridiskā tehnika un valoda
Konstitucionālās tiesības
Krimināltiesības un process
Militārās tiesības
Nolēmumu piespiedu izpilde
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legaliz...
Pacientu tiesības
Pašvaldību tiesības
Policijas tiesības
Profesionālā ētika
Publiskie iepirkumi
Sankcijas
Sociālās tiesības
Sports un tiesības
Starptautiskās privāttiesības
Starptautiskās tiesības
Tehnoloģijas un mākslīgais intelek...
--- Mākslīgais intelekts
Tiesību politika un prakse Covid-1...
Tiesību teorija, vēsture un filozo...
Tiesu darba organizācija
Tiesu vara
Trauksmes celšana
Tūrisma tiesības
Valsts pārvalde
Valsts un baznīca
Vides tiesības
Ilgtspēja
Sodu izpilde
Nodokļi
Valsts aizsardzība
Izglītība
Tiesību prakse
Atzinumi un viedokļi
--- Konstitucionālo tiesību komisi...
--- Tiesībsargs
--- Citas institūcijas
Eiropas Cilvēktiesību tiesas nol...
Eiropas Savienības Tiesas nolēmu...
Satversmes tiesas nolēmumi
Tiesu nolēmumi administratīvajās...
Tiesu nolēmumi civillietās
Tiesu nolēmumi krimināllietās
Valsts iestāžu lēmumi
--- Uzņēmumu reģistrs
--- Konkurences padome
--- Patērētāju tiesību aizsardzība...
--- Centrālā vēlēšanu komisija...
Numura tēma
2014. gads Latvijas tieslietu si…
Administratīvais process tiesā
Administratīvo tiesību aktualitā…
Administratīvā justīcija
Administratīvās atbildības refor…
Administratīvās tiesības un proc…
Advokatūra demokrātiskā tiesiskā…
Aktualitātes nacionālajā un pārr…
Apvienoto Nāciju Organizācijai –…
Ar ekonomiskām sankcijām pret ka…
Arodbiedrību tiesības
Atbildība dzīvojamo māju pārvald…
Atteikums ierosināt kasācijas ti…
Attālinātā darba tiesiskais regu…
Bērna tiesības, vecākiem šķiroti…
Bērnu tiesības
Bērnu tiesību aktualitātes
Būvniecības nozare
Būvniecības nozares regulējums p…
Būvniecības tiesības
CISG - 45
Ceļā uz lobēšanas regulējumu
Cietušo tiesību aizsardzības efe…
Cik skaidra ir civiltiesību un k…
Civilprocesa aktualitātes
Civilprocesa principi
Civiltiesību un civilprocesa akt…
Civiltiesību un civilprocesa akt…
Dabas resursu un enerģētikas tie…
Dati kā tehnoloģiju laikmeta res…
Demokrātija un tiesiskums krīzes…
Dezinformācija un demokrātiskie …
Digitālā laikmeta tiesiskie aspe…
Dzīvojamo telpu īre un saistītie…
E-lieta
ES fondu ieguldījumi
ES tiesību ietekme uz kriminālti…
EST tiesvedības aktualitātes
Eiropas Cilvēktiesību konvencija…
Eiropas Savienības tiesību piemē…
Eiropas vērtības administratīvaj…
Ekonomisko lietu tiesas process …
Enerģētika kā nacionālās drošība…
Enerģētikas nozares tiesībpoliti…
Grozījumi Civilprocesa likumā
Grozījumi Publisko iepirkumu lik…
Ieguldījumu aizsardzība
Ilgtspēja uzņēmējdarbībā
Izglītība mūsdienu skatījumā
Jaunais Pašvaldību likums
Jaunās datu regulas piemērošanas…
Judikatūra kā tiesību avots
Kas ir FinTech un kādi ir tā iz…
Ko gaidīt no mākslīgā intelekta
Ko nozīmē koptaisnība
Komerclikumam 20: aktuālie izaic…
Komercnoslēpuma tiesiskā aizsard…
Konkurences tiesības mūsdienu ti…
Konkurences tiesību izaicinājumi
Kopīpašuma aktualitātes
Kopīpašuma izbeigšanas reforma
Korupcijas novēršanas un apkaroš…
Krievijas agresija pret Ukrainu
Krimināllikumam - 25
Kā jaunais regulējums ietekmēs i…
Lai civilprocess būtu gan efektī…
Latvijas Republikas Satversmei –…
Latvijas Republikas Satversmes t…
Latvijas Republikas prokuratūrai…
Latvijas advokatūra
Latvijas advokatūra 2016. gadā
Latvijas notariāts
Latvijas pirmie 20 gadi ES tiesī…
Lemtspējā ierobežotu cilvēku aiz…
Lietas iztiesāšanas veida izvēle…
Lietuvas konstitucionālo tiesību…
Likuma vara pandēmijas apstākļos
Līdzdalības ekonomika
MI sistēmu regulējuma izaicināju…
Maksātnespējas tiesības
Maksātnespējas tiesību aktualitā…
Medicīna un tiesības
Medicīnas tiesības
Mediācijai Latvijā - 20
Māksla un tiesības
Mākslīgā intelekta akts
Mākslīgā intelekta un datu mijie…
Naida runa un noziegumi
Neliela apmēra zādzību dekrimina…
Nolēmumu izpildes aktualitātes
Noziedzīgi iegūtas mantas legali…
OCTA un kaitējuma kompensācijas …
Okupācijas sekas un to atlīdzinā…
Pagaidu aizsardzības pret vardar…
Par Eiropas un starptautiskajām …
Patvēruma tiesības
Pašvaldību tiesības
Pašvaldību tiesības (II)
Personas datu aizsardzība
Pierādījumu pārbaude kriminālpro…
Plaģiāts augstskolās
Privāttiesību un civilprocesa ak…
Process par noziedzīgi iegūtu ma…
Profesionālā ētika
Prokuratūra tiesiskajā sistēmā
Riski un labā prakse biznesā
Sabiedrība un tiesas: sarunāties…
Sankciju piemērošana
Satversme administratīvo tiesu p…
Satversmes efektivitāte ārkārtas…
Seju aizsedzošu galvassegu nēsā…
Sociālās un finanšu drošības tie…
Sports un tiesības
Starptautiskais preču pirkums - …
Tieslietas digitālajā laikmetā
Tiesu darba un tiesvedības organ…
Tiesu efektivitāte
Tiesu nolēmumu kvalitāte
Tiesu runa
Tiesības un diplomātija
Tiesību aizsardzības nozares izg…
Tiesību aktualitātes nodarbinātī…
Tiesību avoti - to pieeja un izm…
Tiesību prakse pandēmijas apstāk…
Tiesību teorija un juridiskās me…
Tūrisms un tiesības
Uzņēmumu padomes
Uzņēmumu pāreja reorganizācijas …
Vai Latvijai nepieciešama Stamb…
Valsts aizsardzība un tiesības
Valsts atbalsta tiesiskais regul…
Valsts kontrole tuvplānā
Valsts un baznīca
Valsts valoda
Valsts valoda Latvijas medijos
Vardarbība ģimenē, bērna tiesības
Veselības datu apstrāde
Vides aizsardzība un tiesas kont…
Vienošanās kriminālprocesā
Vispārējās tiesas kompetence un …
Zvērinātu advokātu biroju tiesis…
Ātrs un efektīvs kriminālprocess
Čekas maisi juristu skatījumā
Ģeopolitika un tieslietas
Šķīrējtiesu regulējuma reforma
“Rail baltica” – sabiedrības vaj…
Raksta formāts
Autors
Piesakies vēstkopai
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties