Rubriku katalogs: Diskusija – Jurista Vārds

Kitija Bite, Nikolajs Ozoliņš, Anda Fokrota, Agrita Vindača, Ilze Jankeviča, Andis Ozoliņš, Ivo Krievs, Māra Bērtaite

žurnāls / Diskusija

Rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu: ietekme uz darba tiesiskajām attiecībām

2. Novembris 2021 /NR. 44 (1206)

Ministru kabinets 2021. gada 9. oktobrī pieņēma rīkojumu Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" (turpmāk – Rīkojums Nr. 720), izsludinot visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju no 2021. gada 11. oktobra līdz 2022. gada 11. janvārim. "Jurista Vārds" 2021. gada 19. oktobra numurā jau publicēja vairāku ekspertu un institūciju viedokļus,1 savukārt šajā numurā lasītājiem piedāvājam iepazīties ar ekspertu viedokļiem saistībā ar Rīkojuma Nr. 720 ietekmi uz darba devēju un darba ņēmēju tiesībām un pienākumiem. ...

Jānis Pleps, Kristīne Līce, Dina Meistere

žurnāls / Diskusija

Vai Saeimas deputātiem un citu valsts konstitucionālo orgānu amatpersonām ir pienākums vakcinēties

2. Novembris 2021 /NR. 44 (1206)

Atsaucoties Saeimas Prezidija lūgumam, vairāki tiesību eksperti – LU Juridiskās fakultātes docents Dr. iur. Jānis Pleps, Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce un Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere – ir sagatavojuši savus atzinumus jeb atbildes uz konkrētiem jautājumiem, kas izriet no Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojuma Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" un prasa padziļinātu juridisko analīzi. Diskusiju par šo valdības rīkojumu, un konkrēti – par atsevišķu, ar vakcinācijas pienākumu saistītu normu izpratni, "Jurista Vārds" aizsāka jau šā gada 19. oktobra numurā,1 un to turpinām arī šajā izdevumā, tostarp publicējot ekspertu viedokļus, kas iesniegti Saeimas Prezidijam, kā arī pausti pēc redakcijas aicinājuma saistībā ar attiecīgā valdības rīkojuma ietekmi arī uz privāto sektoru. ...

Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupa, Tiesībsarga birojs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība

žurnāls / Diskusija

Rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu: atsevišķu, ar vakcinācijas pienākumu saistītu normu izpratne

19. Oktobris 2021 /NR. 42 (1204)

Dramatiski pieaugot pandēmijas kārtējam vilnim, 2021. gada 9. oktobrī Ministru kabinets pieņēma rīkojumu Nr. 720 (turpmāk – Rīkojums), ar ko visā valsts teritorijā izsludināja ārkārtējo situāciju no 2021. gada 11. oktobra līdz 2022. gada 11. janvārim. Rīkojuma mērķis – rīkoties, lai "apturētu straujo Covid-19 infekcijas izplatību un veselības nozares pārslodzi un mazinātu novēršamo mirstību, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību". 14. oktobrī Saeima ārkārtas sēdē valdības rīkojumu apstiprināja. Piedāvājam "Jurista Vārda" lasītājiem iepazīties ar ekspertu un institūciju izteiktajiem viedokļiem par Rīkojumu šajā žurnāla laidienā. Savukārt pēc divām nedēļām plānots apkopot vēl plašāku informāciju par Rīkojuma ietekmi uz darba tiesībām privātajā sektorā – darba devēju un darba ņēmēju tiesībām un pienākumiem. ...

Laila Medina, Līga Āboliņa, Jānis Ābele, Juris Stukāns

žurnāls / Diskusija

Bāriņtiesu reforma un atbildības sadrumstalotība: kā pilnveidot sistēmu

8. Jūnijs 2021 /NR. 23 (1185)

Speciālistu vidū pastāv viedoklis, ka bērnu tiesību aizsardzības sistēma Latvijā ir sadrumstalota, tai pietrūkst starpnozaru sadarbības, jo nav arī vienas centrālās iestādes, kas nodrošinātu savstarpējo koordināciju un visaptverošu bērnu tiesību aizsardzību. Līdztekus tam atzīts, ka ir nepieciešama arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas un bāriņtiesu funkcionālā reforma, kā arī apspriešanai tiek izvirzīta ideja par specializācijas ieviešanu ģimenes tiesībās, veidojot speciālas ģimenes tiesas vai stiprinot tiesnešu specializāciju ģimenes tiesībās. Tādēļ saistībā ar šiem jautājumiem Labklājības ministrija aicināja uz diskusiju vairākus ekspertus, jautājot viņu viedokli, un šajā domapmaiņā piedalās: Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Mg. iur. Laila Medina, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Dr. oec., Mg. iur. Līga Āboliņa, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšnieks Jānis Ābele un ģenerālprokurors Dr. iur. Juris Stukāns. ...

Irēna Kucina, Ilze Celmiņa, Mihails Papsujevičs

žurnāls / Diskusija

Institūciju un sabiedrības pienākumi bērnu tiesību aizsardzībā

8. Jūnijs 2021 /NR. 23 (1185)

Balstoties uz praksē pieredzēto, bērnu tiesību aizsardzības jomas eksperti ir formulējuši jautājumus lietpratējiem, tos aicinot uz plašāku domapmaiņu. Šajā diskusijā par bērnu likumpārkāpumu cēloņiem, to mazināšanas iespējām, bērniem piemērotāko soda veidu, kā arī iespējām vecākus motivēt rīkoties bērna interesēs un citiem jautājumiem viedokli pauž LU Juridiskās fakultātes asociētā profesore, Valsts prezidenta padomnieku biroja vadītāja, padomniece tiesiskuma un Eiropas Savienības tiesību jautājumos Dr. iur. Irēna Kucina, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese Ilze Celmiņa un Valsts probācijas dienesta vadītājs Mihails Papsujevičs. ...

Jurista Vārds, Saeimas Juridiskais birojs

žurnāls / Diskusija

Saeimā aizsākta diskusija par Satversmes 29. panta piemērošanas aspektiem

13. Aprīlis 2021 /NR. 15 (1177)

Atsaucoties Tiesību zinātņu pētniecības institūta rosinājumam, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija sadarbībā ar Juridisko komisiju ir aizsākusi ekspertu diskusiju par Satversmes 29. panta piemērošanas aspektiem. Potenciāli plašākas diskusijas ietvaros videokonferences formātā 12. martā jau aizritēja pirmā domapmaiņa saistībā ar Saeimas deputātu kriminālprocesuālās imunitātes saturu un robežām, taču, kā secināja klātesošie, tēma ir ļoti daudzšķautņaina un padziļināti izpētāma, tādēļ vienā reizē to izdiskutēt nav iespējams un šim jautājumam būs jāpievēršas atkārtoti. Apkopojot šajā pirmajā domapmaiņā izskanējušo, piedāvājam ieskatu tajā paustajos viedokļos. ...

Baiba Jugane-Lintere, Sanita Strakše, Māris Vainovskis, Aivars Krasnogolovs, Jānis Stepanovs, Janeks Bahs, Astra Krūmiņa

žurnāls / Diskusija

Bērnu nolaupīšanas civiltiesiskie aspekti: tiesību piemērošanas izaicinājumi

30. Marts 2021 /NR. 13 (1175)

Šī publikācija ir veidota kā kompetento iestāžu pārstāvju un nozares speciālistu lietās par bērnu atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, domu apmaiņa par pēdējā laika tendencēm un aktualitātēm. Diskusijas mērķis ir dalīties ar ilgstošu pieredzi darbā ar konkrēto lietu kategorijām, pievēršot īpašu uzmanību gan lietu sagatavošanai iztiesāšanai, gan izskatīšanai tiesā, gan tiesu nolēmumu izpildei, savstarpēji sadarbojoties jomas profesionāļiem. Tāpat šīs publikācijas mērķis ir kopīgi izvirzīt priekšlikumus nepieciešamajiem uzlabojumiem, kas veicinātu pēc iespējas augstāku bērna interešu ievērošanu psiholoģiski smagajā procesā par bērna atgriešanu. Diskusiju organizēja un tajā paustos viedokļus šajā publikācijā apkopojusi Tieslietu ministrijas Starptautiskās sadarbības departamenta direktore Baiba Jugane-Lintere. Viedokļus diskusijā pauduši ar bērnu aizsardzību saistīti tiesību piemērotāji: Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Sanita Strakše, zvērināts advokāts ZAB "Eversheds Sutherland Bitāns" Māris Vainovskis, Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs, zvērināts tiesu izpildītājs Jānis Stepanovs, Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa priekšnieks Janeks Bahs un Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Talsu iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšniece Astra Krūmiņa. ...

Dina Gailīte, Inese Helmane

žurnāls / Diskusija

Kā žurnālisti un sabiedrība lai uzzina, kas savākts krimināllietu materiālos

3. Jūlijs 2018 /NR. 27 (1033)

Šī gada 12. jūnijā "Jurista Vārda" redakcijā tika apspriesti iespējamie grozījumi Kriminālprocesa likumā un Krimināllikumā, kā arī likumā "Par tiesu varu", kuru mērķis būtu nodrošināt žurnālistu piekļuvi daļai no pabeigto krimināllietu materiāliem (papildināt KPL ar jaunu 375.1 pantu "Žurnālistu tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem") un saistībā ar to noteikt arī atbildību par situācijām, kad žurnālists, kam būtu nodrošināta šāda piekļuve, pārkāptu krimināllietu materiālu satura izpaušanas aizliegumu (papildināt KL ar jaunu 307.1 pantu "Krimināllietas materiālu satura izpaušanas aizlieguma nepildīšana"). ...

žurnāls / Diskusija

Ceļā uz Satversmes ideālo Latviju

14. Februāris 2017 /NR. 7 (961)

Šogad Latvijas Republikas Satversmei aprit 95 gadi. 1922. gada 15. februārī Latvijas Satversmes sapulce pēc nepilnu divu gadu darba – debatēm par Latvijas valsts iekārtu un turpmāko attīstību – pieņēma Latvijas Republikas Satversmi, 30. jūnijā tā tika oficiāli izsludināta, bet 7. novembrī stājās spēkā. Tā ir vienīgā Latvijas valsts konstitūcija līdz pat šim brīdim, turklāt viena no vecākajām spēkā esošajām konstitūcijām Eiropā. ...

Satversmes tiesa, Latvijas Republikas prokuratūra, Tieslietu ministrija, Labklājības ministrija

žurnāls / Diskusija

Tiesībsarga institūts citu vērtējumā – plusi un mīnusi

7. Februāris 2017 /NR. 6 (960)

Lai novērtētu tiesībsarga institūta līdzšinējo darbību un arī sadarbību ar citām institūcijām, "Jurista Vārds" lūdza viedokli tiem, kuri ikdienā profesionālajā līmenī saskaras ar ombuda darbu. Tādējādi apkopotie komentāri sniedz ieskatu gan tiesībsarga un tā biroja līdzšinējā veikumā, gan institūcijas attīstības perspektīvā un vēl neizmantotajās iespējās. ...

Santa Slokenberga

žurnāls / Diskusija

Valsts prezidenta veselība: divas slimnīcas un divas atšķirīgas reakcijas

26. Janvāris 2016 /NR. 4 (907)

Pagājušās nedēļas ziņu aktualitāte: prezidenta Raimonda Vējoņa veselības stāvoklis. Ārstniecībā iesaistītas divas ārstniecības iestādes, bet seko krasi atšķirīga rīcība. Ja Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca apstiprināja faktu par prezidenta stacionēšanu,1 bet atteicās sniegt detalizētu informāciju par prezidenta veselības stāvokli, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas personāls sniedz detalizētas ziņas. Visi esam informēti par sirds vārstuļa problēmām, operācijas specifikām un darbībām tās ietvaros, kā arī aprūpi pēc tam.2 Kādēļ tā? Ar tālāk izklāstītajām pārdomām netiek noliegta sabiedrības interese par šādām ziņām vai vajadzība zināt, kā arī nepieciešamība pēc jautājuma reglamentēšanas nacionālajā tiesiskajā regulējumā, bet gan pārdomāts informācijas izpaušanas tiesiskais pamats atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam. ...

žurnāls / Diskusija

Valsts prezidenta vietas izpildīšana un informācija par viņa veselības stāvokli: tiesiskie aspekti

26. Janvāris 2016 /NR. 4 (907)

No Valsts prezidenta kancelejas 21. janvāra preses relīzes "Valsts prezidenta veselība uzlabojas; valstij būtiski darbi netiek kavēti": "[..] Kā zināms, pamatojoties uz Valsts prezidenta 2016. gada 19. janvāra paziņojumu Nr 2 par Valsts prezidenta vietas izpildīšanu, no 2016. gada 20. janvāra Valsts prezidenta vietu viņa slimības laikā līdz turpmākam Valsts prezidenta paziņojumam izpilda Saeimas priekšsēdētāja. ...

žurnāls / Diskusija

Kad tiesu varai jākontrolē Saeimas lēmumi

24. Novembris 2015 /NR. 46 (898)

Jautājums par politiska lēmuma izpratni Administratīvā procesa likumā ir aktualizējies saistībā ar Saeimas lēmumiem par Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa atbrīvošanu no amata. Publiskajā telpā uzvirmoja diskusija, vai šādā gadījumā Saeimas lēmums ir politisks lēmums vai administratīvs akts. Turklāt salīdzinājumam: Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums skaidri nenosaka lēmuma dabu un tiesību aizsardzības mehānismu, savukārt likumā "Par Latvijas Banku" noteikts, ka Latvijas Bankas prezidents Saeimas lēmumu par atbrīvošanu no amata var pārsūdzēt Statūtu 14.2 pantā noteiktajā kārtībā, savukārt Latvijas Bankas prezidenta vietnieks un padomes loceklis Saeimas lēmumu par atbrīvošanu no amata var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Politiska lēmuma dabu 2000. gadā analizēja Daimārs Škutāns žurnālā "Likums un Tiesības" publicētajā rakstā "Nepareizas likumu iztulkošanas sekas Salaspils domē" (Nr. 5 (9), 153.–156. lpp.) un 2003. gadā Jautrīte Briede grāmatā "Administratīvais akts" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 150.–154. lpp.). 2004. gada 12. un 19. oktobrī "Jurista Vārds" publicēja Jāņa Plepa rakstu "Politiska lēmuma jēdziens". Vairāk nekā pēc desmit gadiem šo tēmu "Jurista Vārdā" turpināja J. Briedes un Edvīna Danovska raksts "Politiska lēmuma nozīme administratīvajās tiesībās" (JV Nr. 31 (883), 11.08.2015.). Lai klātienē turpinātu šo domu apmaiņu, "Jurista Vārds" šoruden pulcēja vienkopus vairākus tiesību ekspertus – Publisko tiesību institūta direktoru Arvīdu Dravnieku, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docentu J. Plepu, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēju un zvērinātu advokātu Linardu Muciņu un zvērinātu advokātu biroja "Borenius" konsultantu Edgaru Pastaru. Vienlaikus piezīmes pie diskusijas tēzēm neklātienē izteica Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore J. Briede, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors E. Danovskis un zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis. Saruna par Saeimas lēmuma attiecībā uz funkcionāli patstāvīgo iestāžu amatpersonu atcelšanu pieņemšanas kārtību un dabu bija viena no tām retajām reizēm, kad domu apmaiņas gaitā tās dalībnieki nemitīgi papildināja cits cita teikto. Sarunu organizēja un atklāja "Jurista Vārda" tieslietu redaktors Gatis Litvins, sākumā dodot vārdu katram dalībniekam un ļaujot diskusijai tālāk veidoties pašai. ...

žurnāls / Diskusija

Kriminālprocesa likums darbībā: vērtējumi un secinājumi

6. Oktobris 2015 /NR. 39 (891)

Kriminālprocesa likums tiek piemērots praksē jau desmit gadus. Likums stājās spēkā 2005. gada 1. oktobrī, nomainot no padomju laikiem mantoto, 1961. gadā pieņemto Kriminālprocesa kodeksu. Kriminālprocesa likuma (KPL) tapšanas gaitā tika izstrādāti divi likuma projekti. Pirmā varianta izstrādi vadīja zvērināta advokāte Vija Jākobsone, savukārt otro projektu, kurš kļuva par pamatu pieņemtajam likumam, kopš 2001. gada sākuma izstrādāja darba grupa Gunāra Kūtra, tolaik Tieslietu ministrijas valsts sekretāra, vadībā. Darba grupu konsultēja Latvijas augstskolu mācībspēki, kas specializējušies kriminālprocesā, un ārvalstu eksperti. Valdība izstrādāto KPL projektu akceptēja 2003. gada maijā un Saeimā jaunā likuma pieņemšana ilga divus gadus. Kad Kriminālprocesa likums tika pieņemts Saeimā, likuma izstrādes darba grupas vadītājs G. Kūtris pauda gandarījumu un uzskaitīja būtiskākos jaunievedumus, kas padarīs procesu efektīvāku. • Likumā vairs nav formālu prasību, kuru mērķis un lietderība iepriekš nebija skaidra. Piemēram, turpmāk vairs nebūs nepieciešams atsevišķs dokuments ar lēmumu par izmeklēšanas sākšanu – atzīmi par šādu lēmumu varēs izdarīt uz cietušās personas iesnieguma. Ja ņem vērā, ka Latvijā gada laikā tiek ierosināti vairāki tūkstoši krimināllietu, šis un vairāki jaunievedumi nozīmēs būtisku naudas un cilvēku resursu ietaupījumu. • Vienošanās process – gadījumos, kad persona atzīst savu vainu un piekrīt izvirzītajam sodam, tiesa neveic izmeklēšanu, bet tikai apstiprina sodu, līdz ar to ātri pabeidzot lietu. • Izmeklēšanas tiesnešu uzdevums būs veikt tiesas kontroli pār cilvēktiesību ierobežojumiem pirmstiesas izmeklēšanas laikā: lemt par apcietinājumu un brīvības ierobežojumiem, mantas arestu, kratīšanu un speciālajām izmeklēšanas darbībām. • Tiks taupīts arī kriminālprocesā iesaistīto personu laiks. Piemēram, ja notikumu būs redzējuši vairāki cilvēki un viņu teiktais neatšķirsies, kopš KPL spēkā stāšanās katras personas stāstītais vairs nebūs jānoformē kā atsevišķa liecība. • Speciālās izmeklēšanas darbības, piemēram, personas video vai audio kontrole, kam turpmāk būs pierādījuma spēks, nevis tikai informācija, kas vēl jāapliecina lieciniekam, kā līdz šim. Šajā "Jurista Vārda" numurā publicējam Ārijas Meikališas un Kristīnes Stradas-Rozenbergas rakstu "Vai KPL jau gatavs" un aptauju, kurā vērtējumus un secinājumus par likumu darbību sniedz: Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesnese Ingrīda Labucka, Latvijas Republikas ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta prokurore Sandra Kerno, Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa, Augstākās tiesas Judikatūras nodaļas vadītājs Pāvels Gruziņš, Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas priekšsēdētāja Inese Laura Zemīte, Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājs Andris Strauts, Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieks Uldis Ķinis un 12. Saeimas deputāts, Kriminālprocesa likuma izstrādes darba grupas vadītājs Gunārs Kūtris. ...

žurnāls / Diskusija

Pagaidu aizsardzība pret vardarbību

18. Augusts 2015 /NR. 32 (884)

Kopš tiesību normu, kas noteic pagaidu aizsardzības pret vardarbību (PAPV) regulējumu, iekļaušanas Civilprocesa likumā (CPL), proti, CPL 30.5 nodaļas, ir pagājis vairāk nekā gads. Šis laiks ir pietiekams, lai varētu izdarīt atsevišķus secinājumus. Pirmais, ko vēlētos norādīt, nebija pareizākais variants iekļaut PAPV Civilprocesa likumā. Uzskatu, ka vajadzēja iet citu ceļu un PAPV regulējumu ietvert administratīvajā procesā. ...

žurnāls / Diskusija

Augstskolas ir gatavas idejai, bet ne nepārdomātiem eksperimentiem

21. Jūlijs 2015 /NR. 28 (880)

Par šajā numurā publicētās koncepcijas "Par valsts vienotā jurista kvalifikācijas eksāmena ieviešanu" saturu un piedāvātajiem risinājumiem "Jurista Vārds" lūdza izteikties izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili un sešas Latvijas augstskolas, kas piedāvā apgūt tiesību zinātņu programmu. Lai gan augstskolu atbildēs kopumā ir rodams "jā" idejai par vienotu kvalifikācijas eksāmenu, vienlaikus tām ir daudzi pamatoti jautājumi un neskaidrības, rodoties šaubām, vai koncepcija izstrādāta gana pamatoti (piemēram, apgalvojums "Latvijā ir salīdzinoši zema juridiskās izglītības kvalitāte" ir kategorisks un bez konkrētiem salīdzinājumiem vai pētījumu avotiem) un pārdomāti (piemēram, jautājumos par eksaminācijas komisijas finansēšanu un juridisko profesiju reglamentāciju Profesiju klasifikatorā). Pagaidām ir daudz neatbildētu jautājumu par Izglītības un zinātnes ministrijas regulāri veikto studiju virzienu akreditāciju, kas acīmredzot nav daudzu gadu garumā spējusi atsijāt nekvalitatīvas mācību iestādes. Jebkurā gadījumā visas augstskolas ir ieinteresētas, lai vienota kvalifikācijas eksāmena ieviešana notiktu nevis sasteigti, centralizēti un formāli, bet sadarbojoties ar pašām augstskolām. ...

žurnāls / Diskusija

Pie rakstāmgalda atšķirības starp darbinieci sievieti un darbinieku vīrieti nav saskatāmas

17. Marts 2015 /NR. 11 (863)

Šajā "Jurista Vārdā" tiek pētīta dzimumu līdztiesības principa īstenošana Latvijā – no sākotnējam idejām (Aspazijas cīņa par sieviešu tiesībām) līdz praktiskai realizācijai (Rozālija Purgale kā pirmā tiesnese Latvijā un statistisks pārskats par sievietēm mūsdienu Latvijas tieslietu sistēmā). Šī temata ietvaros "Jurista Vārds" aptaujāja arī deviņas sievietes juristes, kas īstenojušas ļoti veiksmīgu karjeru: EST tiesnesi Ingrīdu Labucku, AT Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāju Veroniku Krūmiņu, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāju Daigu Vilsoni, Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāju Ilzi Freimani, apgāda "Zvaigzne ABC" valdes priekšsēdētāju Viju Kilbloku, LU Juridiskās fakultātes dekāni Kristīni Stradu-Rozenbergu, LU Juridiskās fakultātes asociēto profesori Kristīni Dupati, JPA direktori Irinu Ļitvinovu un ZAB "Sorainen" Latvijas biroja vadošo partneri, zvērinātu advokāti Evu Berlaus. "Jurista Vārda" aptaujas jautājumi: 1. Vai sievietei ir grūtāk gūt panākumus karjerā nekā vīrietim? 2. Vai iespējams būt veiksmīgai juristei, ieņemt augstu amatu un vienlaikus neatstāt novārtā privāto dzīvi (ģimeni, bērnus, atvēlēt sev brīvo laiku)? 3. Vai darbinieks vīrietis būtiski atšķiras no darbinieces sievietes? ...

Tieslietu ministrija

žurnāls / Diskusija

Krimināllietu tiesu palāta likvidēta, trīs tiesneši palikuši

27. Janvāris 2015 /NR. 04 (856)

Daudzu gadu garumā ilgušās diskusijas par nepieciešamību Latvijas tiesu sistēmā ieviest tīro trīspakāpju tiesu instanču modeli (visas lietas pirmajā instancē skata pilsētu tiesas, apelācijas instancē – apgabaltiesas, kasācijas instancē – Augstākā tiesa) nepieciešamo politisko atbalstu guva vien 21. gadsimta pirmās desmitgades nogalē, kad gan pašai tiesu sistēmai, gan likumdevējam, gan sabiedrībai kopumā acīmredzot bija radusies pietiekama pārliecība, ka pilsētu tiesas spēs izskatīt jebkuras sarežģītības lietu un nav nepieciešamības saglabāt komplicēto sistēmu, kas tika izveidota pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas un saskaņā ar kuru "sarežģītās" krimināllietas un civillietas pirmajā instancē skatīja apgabaltiesas, bet apelācijas instancē – pie Augstākās tiesas šim nolūkam izveidotās Krimināllietu tiesu palāta un Civillietu tiesu palāta. Iespējams, par pamudinājumu virzībai uz tīro triju instanču sistēmu kalpoja arī pozitīvā administratīvo tiesu darbības pieredze, kas jau kopš izveidošanas 2004. gadā darbojas atbilstoši minētajam modelim. Sākot ar 2009. gadu, likumdevējs pakāpeniski nodeva aizvien vairāk lietu pilsētu tiesu kompetencē (skat. Krimināllietu tiesu palātas likvidācijas hronoloģiju), bet ar 2013. gada 13. jūnija grozījumiem likumā "Par tiesu varu" expressis verbis tika noteikta pāreja uz tīro trīspakāpju instanču sistēmu gan kriminālprocesā, gan civilprocesā, paredzot Augstākās tiesas tiesu palātu pakāpenisku likvidāciju: Krimināllietu tiesu palāta Augstākās tiesas sastāvā pastāvēja līdz 2014. gada 31. decembrim, bet par Civillietu tiesu palātas darbības beigu termiņu noteikts 2016. gada 31. decembris. Reformas līdzšinējās norises laikā vislielākās grūtības un skaļākās likumdevēja un tiesu varas domstarpības sagādājis jautājums par Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu tālākajām darba gaitām. Divus no likvidējamās Krimināllietu tiesu palātas tiesnešiem (Aiju Brantu un Anitu Poļakovu) ar departamenta tiesnešu lēmumu 2014. gada nogalē savā skaitā uzņēma Augstākās tiesas Krimināllietu departaments, vienlaikus noraidot šo iespēju attiecībā uz pārējiem trim palātas tiesnešiem (Ludmilu Poļakovu, Jāni Tiltiņu, Ervīnu Kušķi). Sekojot šim lēmumam un apsverot trīs tiesnešu tālāko karjeru, Tieslietu padome ieteica viņus pārcelt darbā uz Rīgas apgabaltiesu. Tomēr, uzklausot L. Poļakovas, J. Tiltiņa un E. Kušķa iebildumus, Saeimas Juridiskā komisija jau divas reizes (2014. gada 16. decembrī un 2015. gada 20. janvārī) ir apturējusi šī priekšlikuma tālāko virzību. Tādējādi kopš 2015. gada 1. janvāra likvidētās Krimināllietu tiesu palātas tiesneši L. Poļakova, J. Tiltiņš un E. Kušķis turpina būt Augstākās tiesas tiesneši, neietilpstot nevienā no Augstākās tiesas struktūrām un nepiedaloties lietu izskatīšanā. Kā varēja izveidoties šāda situācija un kāda būs izeja no juridiskā strupceļa – "Jurista Vārds" aptaujāja gan Augstākās tiesas vadību, Saeimas Juridisko komisiju un Tieslietu ministriju, gan šīs situācijas "ķīlniekus" – trīs tiesnešus. ...

Latvijas Zvērinātu advokātu padome

žurnāls / Diskusija

Maksātnespējas likuma grozījumi būtiski ietekmēs zvērinātu advokātu darbību

28. Oktobris 2014 /NR. 42 (844)

Latvijas Zvērinātu advokātu padomes viedoklis saistībā ar nesenajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā. ...

Tieslietu ministrija

žurnāls / Diskusija

Jaunā norma bez pārejas perioda rada nopietnus Satversmes pamatprincipu aizskāruma riskus

28. Oktobris 2014 /NR. 42 (844)

Tieslietu ministrijas viedoklis saistībā ar grozījumiem, kas izriet no 15. oktobrī izsludinātajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā, tostarp papildinot 9. panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā: "Amata darbībā maksātnespējas procesa administratori ir pielīdzināti valsts amatpersonām." ...

1

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Ilgtspēja

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

17. Decembris 2024

Nr 51/52 (1369/1370)

saturs abonēt

e-žurnāls