Darbinieka tiesības, kad darbu uzsaka darba devējs

Edgars Atlācis, Rīgas domes Finanšu departamenta Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes Piedziņas nodaļas jurists

Foto: no personiskā arhīva

Augstākās tiesas veiktais tiesu prakses apkopojums “Par likumu piemērošanu, izšķirot tiesās darba strīdus”, kurš gada sākumā tika publicēts nedēļrakstā “Jurista vārds” (“JV”, Nr.7, 22.02.2005.), par laimi, ir radījis diskusijas juristu aprindās. Par to var spriest gan pēc lasītāju komentāriem pie publikācijas laikraksta mājas lapā (komentārus skat. www.vestnesis.lv – pie konkrētās “Jurista Vārda” publikācijas), gan arī pēc plašā apmeklētāju loka semināros, kuros tiek skaidrota Darba likuma normu piemērošana. Par laimi – tādēļ, ka kāds publiski pausts viedoklis, kaut arī tas ir pausts oficiālā veidā, šajā gadījumā Augstākās tiesas Senāta spriedumos, netiek uztverts kā absolūta patiesība. Par to tiek diskutēts, meklējot, vai nav iespējami labāki konkrētās situācijas risinājumi. Kā teikusi mūsu Valsts prezidente: “Strīdos dzimst patiesība, strīdi nozīmē iespēju brīvi paust savu viedokli un nonākt pie vairākuma noteikta kopīga risinājuma, kas ļoti bieži ir daudz labāks par jebkuru no sākotnējiem izejas punktiem.”¹ Pievienojoties šai atziņai, raksta autors vēlas paust savu personisko viedokli par atsevišķiem Augstākās tiesas Senāta sniegtajiem skaidrojumiem saistībā ar Darba likuma normu piemērošanu.