Pasākumā Latvijas Universitātē 22. aprīlī kā referenti un diskusijas dalībnieki uzstājās Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Broka, Augstākās tiesas senators Kalvis Torgāns, zvērināti advokāti Jānis Loze un Lauris Liepa,
Satversmes tiesas tiesnesis Kaspars Balodis, Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvis Vitālijs Rutkovskis, kā arī Latvijas Zvērinātu Notāru padomes priekšsēdētāja Ilze Pilsētniece u. c.

Atklājot diskusiju, Juristu biedrības priekšsēdētājs Aivars Borovkovs uzsvēra, ka Civillikuma modernizācija ir ļoti aktuāls jautājums, par kuru gan izskan dažādi un nebūt ne viennozīmīgi viedokļi. Tādēļ dažādo uzskatu izzināšana un izvērtēšana ir viens no šādu diskusiju galvenajiem ieguvumiem.

Līdzīgu viedokli savā uzrunā pauda arī B. Broka, norādot, ka jau aizvadītā gada Juristu dienās notika ekspertu domu apmaiņa, kurā tika secināts: Civillikumā ir nepieciešami grozījumi. Tāpēc arī B. Broka atzinīgi vērtēja diskusijā gūtās atziņas un secinājumus, jo, "uzklausot viedokļus, mēs varam gūt praktisku rezultātu".

Tāpat viņa vēl akcentēja: "Mēs ļoti lepojamies ar savu Civillikumu, kuru ir izdevies saglabāt vēl no 1937. gada. Tomēr, ņemot vērā pastāvošās tendences gan ekonomikā, gan ārpolitikā, būtu jādomā par minētā likuma modernizāciju, un tāda ir arī Tieslietu ministrijas nostāja." Viņasprāt, Civillikuma grozījumu mērķis nenoliedzami būtu radīt tādu tiesisko modeli, kas saprotams arī ārvalstu investoriem. Tomēr šobrīd viedokļi par grozījumu saturu un nepieciešamību dalās, kas izskaidrojams ar objektīvas informācijas trūkumu sabiedrībā.

Tieši atzīmējot informācijas trūkumu sabiedrībā, Latvijas Ko­merc­banku asociācijas pārstāvis V. Rutkovskis akcentēja to, ka šobrīd ir ļoti neskaidra Civillikuma grozīšanas procedūra kā tāda. "Efektīvai likumdošanai jābalstās uz sociālo pieprasījumu, diemžēl daudzi no plānotajiem Civillikuma grozījumiem raisa neizpratni, īpaši uzsverot motīvu trūkumu izmaiņu veikšanai, kas regulētu atkāpšanos no pacta sunt servanda principa," pauda V. Rutkovksis, turklāt piebilstot, ka šobrīd likumā paredzētie grozījumi, iespējams, nav paši aktuālākie.

Tādēļ, pēc viņa domām, apsverot Civillikuma grozīšanu, lielāka uzmanība būtu jāpievērš tieši sociālajam pieprasījumam un nāktos veikt padziļinātus pētījumus par to, kādas izmaiņas ir nepieciešamas saskaņā ar sabiedrības reālajām vajadzībām.

Nākamais diskusijas dalībnieks – prof. K. Torgāns savu runu sāka tieši ar atskatīšanos uz pētījumu, kas jau veikts pēc Tieslietu ministrijas pieprasījuma un kurā analizētas Civillikumā nepieciešamās izmaiņas. Kā norādīja profesors, "saistību tiesību daļā būtu grozāmi 20 – 30 jautājumi, bet, analizējot visu likumu kopumā, tai skaitā tajā ietvertos arhaismus, izmaiņas būtu nepieciešamas apmēram simts jautājumos". Piemēram, norādot uz galvenajiem problēmjautājumiem, K. Torgāns īpaši vērsa uzmanību uz praksē esošajiem un iespējamiem pārmērīgiem līgumsodiem. Tāpēc iecerētie grozījumi paredz piešķirt tiesām kompetenci samazināt šādus pārmērīgus līgumsodus. Tomēr joprojām turpinās diskusijas par paredzēto grozījumu redakciju un to, vai pārmērīga līgumsoda samazināšanas funkcija būtu likumā jānosaka arī šķīrējtiesām.

Profesors plašāk analizēja arī jautājumu par nepārvaramās varas definīciju un saistību ar Eiropas Savienības tiesību aktos lietoto terminu "ārkārtas apstākļi". Viņaprāt, ir būtiski apzināties, ka paredzētās izmaiņas Civillikumā nedos iespēju vienkārši atkāpties no pacta sunt servanda principa, norādot uz ārkārtas apstākļiem. Turklāt līdz šim tiesas ir veiksmīgi risinājušas līdzīga rakstura precedentus, un nav pamata apšaubīt spēju to darīt arī turpmāk, t.i., pēc izmaiņu ieviešanas.

Uzklausot kolēģu viedokļus un argumentus, atšķirīgu viedokli pauda zvērināts advokāts Jānis Loze, uzsverot, ka "plānotie grozījumi dos iespēju lauzt praktiski jebkuru līgumu, līdz ar to nebūtu saprātīgi grozīt pacta sunt servanda principu šā brīža ekonomiskajā situācijā".

Kā izskanēja diskusijā, pārdomas vērti ir jautājumi par to, kādēļ, pirmkārt, šie grozījumi tiek izskatīti un aktualizēti tieši šobrīd, pie salīdzinoši nestabiliem ekonomiskiem apstākļiem, bet, otrkārt, kāpēc par pirmajiem septiņiem grozījumiem ir izvēlēti tieši konkrētie panti.

Zvērināts advokāts Lau­ris Liepa pauda, ka Civillikuma grozījumi ir analizējami tikai kontekstā ar ekonomisko situāciju un tiesisko tradīciju telpu. "Civillikuma grozījumi var tikt interpretēti kā signāls, ka Latvija ir sasniegusi labklājības valsts standartu, maksimāli atvieglojot dzīvi uzņēmējiem un ļaujot tiem atkāpties no līgumsaistībām pie salīdzinoši nelielām izpildes grūtībām." Attiecībā uz tiesiskās telpas analīzi ir svarīgi apzināties: nevaram uzskatīt, ka pēc iestāšanās Eiropas Savienībā automātiski atrodamies arī tās tiesiskajā vidē. Līdz ar to, kā uzsver juristi, būtu izvērtējams arī laiks, kad sākt Civillikuma grozījumus un ar ko tos sākt. Atbilde uz šo jautājumu meklējama kopsakarībās ar kopējo ekonomisko situāciju.

Paužot savu viedokli par iepriekš aprakstītajiem strīdus jautājumiem, Satversmes tiesas tiesneša K. Baloža pozīcija ir skaidra. Pirmkārt, Civillikumam ir nepieciešami grozījumi, un tie ir gan īstajā laikā, gan arī samērā nekaitīgi. Otrkārt, Civillikuma grozījumi varētu būt nozīmīgs tiesisks aspekts ekonomiskās stabilitātes veicināšanai.

Treškārt, piemēram, "līgumsoda samazināšanas funkcija būtu tiešā tekstā likuma ietvaros jādeleģē tiesai, jo, lai gan tiesu prakse ir pierādījusi, ka arī šobrīd ir iespēja panākt pārmērīga līgumsoda samazinājumu, pamatojoties, piemēram, uz Civillikuma 1. pantu, tomēr bieži vien šī argumentācijas ķēde ir ļoti gara un sarežģīta". Tādēļ šo pilnvarojumu tiesai vajadzētu skaidri ierakstīt jau pašā likumā.

Paužot viedokli no notāru skatu punkta, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja I. Pilsētniece uzsvēra, ka notariāts atbalsta Civillikuma grozījumus un ka par to galveno mērķi būtu uzskatāma tiesiskās apziņas attīstība.

Arī Latvijas Juristu biedrības viceprezidents Gvido Zemribo uzskata, ka izmaiņas Civillikumā nenoliedzami ir nepieciešamas, taču, izstrādājot šo grozījumu projektu, ir svarīgi ņemt vērā, kas pildīs šī likuma priekšrakstus. Tādēļ likumam jābūt izteiktam nevainojamā valodā, loģiskam, skaidri formulētam un visiem saprotamam. Tostarp tajā varētu arī ietvert dažādu jēdzienu definīcijas, tā izskaidrojot arī nepārvaramās varas saturu, kas palīdzētu precīzāk interpretēt šī jēdziena nozīmi konkrētās situācijās.

Savukārt zvērināts advokāts Aivars Lošmanis, atskatoties uz pērn notikušo diskusiju, norādīja, ka aizvadītā gada laikā jau ir panākts ievērojams progress. Tomēr joprojām ir nepieciešams gan skaidri formulēt likumdevēja mērķi šādiem grozījumiem, gan arī tajos veikt redakcionālas izmaiņas, jo šā brīža Civillikuma grozījumu projekts satur daudzus nenoteiktus jēdzienus.

Mārtiņš Dambergs