Administratīvais process savā būtībā ir attiecības valsts pārvaldes jomā starp valsti, no vienas puses, un privātpersonu, no otras puses. Tādējādi administratīvo tiesu kontrolei ir pakļautas iestādes darbības valsts pārvaldes jomā. Nav nozīmes tam, vai konkrētā institūcija, kuras darbība tiek pārsūdzēta, institucionāli iekļaujas valsts pārvaldē. Administratīvā procesa likuma izpratnē iestādes jēdziens piemērojams, ievērojot tā funkcionālo aspektu. Citiem vārdiem, ir būtiski, vai saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem tiesību subjekts konkrētajā gadījumā ir apveltīts ar varu valsts pārvaldes jomā.
No Tiesībsarga likuma normām izriet, ka tiesībsarga pamatfunkcijas ir valsts varas īstenošanas uzraudzība un cilvēktiesību aizsardzība. Cilvēktiesību aizsardzība un valsts pārvaldes darbības izvērtēšana ir arī administratīvo tiesu uzdevums. Tādējādi gan tiesībsargs, gan administratīvās tiesas nodrošina privātpersonu tiesību aizsardzību personas attiecībās ar valsti.
Tiesībsarga īstenotā tiesību aizsardzības mehānisma pamatā ir tiesībsarga kā personas autoritāte. Tiesībsarga secinājumi par konkrēto jautājumu tiek ietverti atzinuma un ieteikuma formā. Savukārt tiesa savu viedokli izsaka administratīvā procesa dalībniekiem saistošā nolēmumā. Abi šie tiesību aizsardzības mehānismi – tiesībsargs un tiesa – var papildināt viens otru, jo vēršanās tiesā nav šķērslis vaicāt viedokli tiesībsargam un otrādi.