5. Augusts 2008 /NR. 29 (534)
Skaidrojumi. Viedokļi
Kriminālistikas izzināšanas priekšmeta īpatnības
Dr.iur.
Vladimirs Terehovičs
Baltijas Starptautiskās akadēmijas asociētais profesors 
Dr.iur.
Elita Nīmande
LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras lektore 

Šajā rakstā kritiski analizētas dažādas pieejas kriminālistikas izzināšanas priekšmeta noteikšanā, kā arī atbilstoši mūsdienu krimināltiesību piemērošanas pamatnostādnēm izvērsti formulēta kriminālistikas priekšmeta definīcija.

Kriminālistikai kā objektīvu zināšanu sistēmai attīstoties paredzēts sasniegt zinātniskas teorijas stadiju. 20. gadsimta beigās daži padomju kriminālisti paziņoja par kriminālistikas vispārējās teorijas izveidi. Šīs "kriminālistikas vispārējās teorijas" pamatā tika likta neapstrīdamā "ļeņiniskās atspoguļošanās teorijas" dogma kā K. Marksa idejas par darbības pieejas izzināšanā brīvas interpretācijas rezultāts. Padomju kriminālistu piedāvātajā zināšanu sistēmā atrodamas vairākas loģiskas pretrunas, kā arī pamatapgalvojumu nepietiekams teorētiskais pamatojums. Šis apstāklis vispirms ir apliecinājums tam, ka apgalvojumi par zinātniskas teorijas izveidi bijuši tikai deklarācija. Mūsdienu kriminālistikas stāvoklis norāda, ka kriminālistikas teorijas pamatu, kriminālistiskās izzināšanas procesa pamatelementu formulēšana nav pabeigta.

Nevarētu piekrist A. Eksarhopulo1 apgalvojumam, ka H. Grosa veiktais pirmais sistematizētais kriminālistisko zināšanu izklāsts ieguvis tiesības saukties par zinātni. Jau H. Grosa darba nosaukums "Handbuch für Untersuchungsrichter" norāda uz izklāstītā raksturu – tas ir noteiktu zināšanu utilitāra izmantošana. Viena no zināšanu zinātniskuma obligātām prasībām ir zināšanu teoretizācija. Zinātne ir zinātniskas teorijas augstākā attīstības pakāpe, taču H. Grosa darba saturs norāda tikai uz empīriskā materiāla (kas saistīts ar tiesu izmeklētāja darba praktiskajiem aspektiem) sākotnēju vispārināšanu un klasifikāciju.

Kādu zināšanu iekļaušana zinātnisku zināšanu sistēmā raksturīga ar to, ka nepieciešams ne tikai precīzi noteikt šo zināšanu vietu zinātnisku teoriju sistēmā, bet arī skaidri noteikt tā zinātniskās izzināšanas procesa pamatelementus, kurā šīs zināšanas tiks izmantotas.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties