Pasākumā pulcējās gandrīz visi Senāta trīs departamentu un divu tiesas palātu tiesneši, un viņu uzdevums bija pārspriest 2008. gada darba rezultātus un analizēt konstatētās problēmas.

Visu AT struktūru vadītāji – Valerijans Jonikāns, Pāvels Gruziņš, Veronika Krūmiņa, Gunārs Aigars, Ervīns Kušķis – ziņoja par tiesas spriešanu – apjomu un galvenajām lietu kategorijām (lietu atlikumus un ienākošo lietu skaitu sk. grafikos). Kopējais secinājums bija – tiesa ir pārāk noslogota, tiesnešu ikdiena ir saspringts darbs nolēmumu rakstīšanā, tādēļ grūti atrast laiku dziļākai tiesu prakses analīzei, judikatūras apkopošanai, pašizglītošanās darbam, zinātniskajām publikācijām – pasākumiem, kas varētu gan kvalitatīvi uzlabot pašas AT darbu, gan veicināt vienotas tiesu prakses izveidi kopumā.

Tomēr plēnumā izskanēja pamatotas cerības, ka sakarā ar pieņemtajiem vai topošajiem grozījumiem procesuālajos likumos tiesas darbs varētu kļūt mazāk saspringts. Tā, piemēram, Saeimā pieņemtie Kriminālprocesa likuma grozījumi, kas stāsies spēkā šī gada 1. jūlijā, Krimināllietu tiesu palātas darba apjomu varētu samazināt pat par 70% (taču, mainoties piekritībai, daudz lielāka slodze gulsies uz zemāku instanču tiesām).

Plēnumā viesojās ģenerālprokurors Jānis Maizītis, kurš šī paša iemesla dēļ pieļāva iespēju lemt par tiesu apgabalu prokuratūru reorganizāciju, jo to līdzšinējās lietas nonāks rajonu prokuroru pārziņā. Viņš arī uzsvēra, ka jaunās valdības deklarācijā parādās dekriminalizācijas tendence, un izteica cerību, ka varētu tikt grozīts Krimināllikuma 180. pants, atbilstoši kuram šobrīd ir jāierosina krimināllieta par zādzību kaut nepilna lata apmērā. Tā kā krīzes apstākļos tiek prognozēts noziedzības pieaugums, gan tiesu, gan prokuratūras darbs tiktu būtiski atvieglots, ja šādas "nenozīmīgas" lietas vispār netiktu ierosinātas.

Diemžēl diskusijām un jautājumiem atvēlētajā laikā plēnuma dalībnieki ar saviem priekšlikumiem tiesas darba efektivizēšanā klajā nenāca. Vienīgi senators Jānis Neimanis raisīja kolēģu domu apmaiņu: viņš apšaubīja šāda plēnuma jēgu principā, jo, viņaprāt, nav nozīmes ik gadu pulcēties, ja tiek apkopota tikai statistika, bet trūkst problēmu analīzes un risinājumu.

Tomēr vislielāko plēnuma dalībnieku interesi raisīja AT administrācijas vadītājas Sandras Lapiņas un AT priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča ziņojumi saistībā ar darbu samazināta budžeta apstākļos. Visus pēdējos gadus AT finansējums no valsts budžeta ir pakāpeniski palielināts (2005. g. – 1,72 milj. latu, 2006. g. – 2,49 milj., 2007.g. – 3,72 milj., 2008. g. – 3,78 milj.), bet 2008. gada nogalē tas pirmo reizi samazināts un šobrīd paredzēts 3,15 miljonu latu apmērā. Vairāk nekā 90% no AT budžeta veido finansējums senatoru, tiesnešu un tiesas darbinieku atlīdzībai (atalgojumam, pabalstiem, darba devēja sociālajam nodoklim) – šogad pēc "apcirpšanas" tie ir 2,92 miljoni latu (pērn – 3,44).

Tieši tādēļ acīmredzami pamatots ir tiesas vadības satraukums par turpmāk paredzamo vēl lielāko budžeta samazinājumu. Kā atzina I. Bičkovičs, atšķirībā no daudzām citām valsts iestādēm tiesai nav lielu "manevra iespēju" – nesāpīgu pozīciju, kuras būtu iespējams apcirpt. Ja budžets tiešām tiks samazināts par 20%, to tiešā veidā nāksies attiecināt uz darbinieku atalgojumu. Šeit arī jāņem vērā tiesiskie apstākļi – tiesnešu algas aprēķina pēc likumā noteiktas formulas. Tādējādi, ja Saeima to nemainīs, tiesas vadība būs vēl lielākā strupceļā: kopējo 20% samazinājumu nāktos "paņemt" no algu fonda 40% procentiem (ko saņem tiesas darbinieki), jo 60% (tiesnešu algas) ir aprēķināti pēc likuma un ir neaizskarami. Arī tiesnešu skaita samazināšana būtu sarežģīta, jo viņus Saeima iecēlusi amatā uz mūžu. Turklāt tas neapšaubāmi palēninātu tiesas spriešanu un neadekvāti paaugstinātu atlikušo tiesnešu slodzi. Savukārt tiesas darbinieku atlaišana nozīmētu apgrūtinātu tiesnešu darbu.

Tomēr, neraugoties uz sarežģīto situāciju, AT vadība, tiekoties ar žurnālistiem, apliecināja, ka pat gadījumā, ja iestādes budžets dramatiski saruks, no tā necietīs darba kvalitāte: visi tiesneši ir devuši zvērestu spriest taisnīgu tiesu.

Dažas dienas pēc plēnuma kļuva zināms, ka tieslietu ministrs Mareks Segliņš, AT priekšsēdētājs I. Bičkovičs un ģenerālprokurors J. Maizītis nolēmuši par savām bažām sakarā ar gaidāmo budžeta samazinājumu un tā iespaidu uz tieslietu sistēmu un valsts drošību personiski informēt valdības vadītāju Valdi Dombrovski.

Dina Gailīte