21. Aprīlis 2009 /NR. 16 (559)
Diskusija
Oficiālās informācijas izziņošana ir un paliks valsts funkcija
Aigars Strupišs
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors

1. Domāju, ka ar jēdzienu "oficiālā informācija" ir jāsaprot informācija un dokumenti, kuru publiskošanu kā obligātu nosaka likums. Ir ziņas un dokumenti, kuru publicēšanu likums nosaka kā obligātu priekšnoteikumu, lai rastos tiesiskas sekas. Piemēram, lai stātos spēkā normatīvais akts, tas ir jāpublicē; lai komercreģistra ziņas iegūtu saistošu raksturu, tās jāpublicē.

Citos gadījumos tiesiskas sekas iestājas bez publicēšanas, tomēr, ņemot vērā vispārējos tiesību principus, likums vienalga nosaka obligātu publicēšanu (piemēram, Satversmes tiesas spriedums stājas spēkā ar pasludināšanu, tomēr likums nosaka obligātu publicēšanu, jo spriedumam ir vispārsaistošs spēks, tādēļ visiem jādod iespēja ar to iepazīties).

2. Uzskatu, ka ideālā variantā oficiālajai informācijai ir jābūt pieejamai bez maksas. Internets, protams, ir optimāls variants no ērtības viedokļa (meklēšanas iespējas u. tml.). Tomēr jādomā arī par pieejamību. Publiskās bibliotēkas ir visiem pieejamas, bet internets diez vai.

3. No lietotāja viedokļa, ja oficiālā publikācija tiek veikta elektroniskā vidē, tai, vēlams, jābūt pieejamai vienā interneta adresē. Iespējams, ka tehniski tas var atrasties arī dažādās vietnēs, taču ir jābūt vienai centralizētai mājaslapai, kurā būtu pārskatāma visa sistēma un no kuras ērti varētu nokļūt visās pārējās.

4. Lai gan es personiski neesmu liels pārvaldes uzdevumu nodošanas piekritējs, tomēr domāju, ka oficiālo ziņu publiskošana ir tā sfēra, kur šāda nodošana varētu notikt, jo šī joma neskar nekādu piespiedu līdzekļu piemērošanu u. tml.

Oficiālās informācijas izziņošana ir un jebkurā gadījumā arī paliek valsts funkcija. Par valsts funkciju izpildi atbild tikai valsts, pat tad, ja tā ir nodevusi attiecīgos pārvaldes uzdevumus privātajam partnerim. Valsts savu atbildību nevar nodot. Ja kādam rodas zaudējumi no nepienācīgas pārvaldes uzdevumu izpildes, par tiem primāri atbildēs valsts. Tālāk valsts var šos zaudējumus piedzīt no privātā partnera, ja tas pārkāpis likumu vai līgumu.

 

patīk
nepatīk
drukāt
VISI RAKSTI 21. Aprīlis 2009 /NR. 16 (559)
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties