1. Par oficiālo informāciju noteikti uzskatāmas visas vispārobligātas tiesību normas, jo bez izsludināšanas tās nevar stāties spēkā. Steidzami jāatjauno pašvaldību saistošo noteikumu izsludināšana.

Būtu vēlams šajā vienā oficiālajā avotā publicēt visu informāciju par tiesību avotiem, it īpaši par to spēku laikā un telpā. Pie tiem pieder arī vispārēji tiesību principi un parašas. Satversmes tiesas nolēmumi ir saistoši. Interpretācijai nozīmīga ir tiesu judikatūra. Šajā vienā oficiālajā avotā paziņojami vispārīgi administratīvie akti un publicējami iekšēji normatīvi tiesību akti par tiesību avotu piemērošanu (juridiskas instrukcijas).

Likumdevējs var noteikt arī citas oficiālās informācijas grupas, kurām jābūt pieejamām tieši šajā vienā oficiālajā avotā:

a) valsts pārvaldes izdoti iekšēji normatīvi tiesību akti, it īpaši par rīcības brīvības izmantošanu (ieteikumi jeb vadlīnijas);

b) informācija par valsts pārvaldes iestādēm un amatpersonām;

c) juridisko statusu iegūšana, zaudēšana un pilnvarojumi;

d) komersantiem būtiska informācija, kas domāta trešās personas tiesību aizsardzībai;

e) valsts iepirkumi un piešķīrumi;

f) tiesu, notāru un citu valsts iestāžu paziņojumi;

g) jebkura cita informācija par valsts pārvaldi, it īpaši, ja tās publiskošana veicina labu pārvaldību.

Iespējams, ka informācija, kas nav nepieciešama jebkurai personai, var tikt publiskota citādi.

2. Par informācijas saņemšanu lietotājam ērtā formā varētu prasīt mērenu samaksu. Par oficiālo informāciju nebūtu prasāma maksa. Saprātīgam lietotājam būtu jāmāk to atrast bibliotēkā vai tīmeklī bez īpašas piepūles.

Datubāzes veidošana un publiskošana jāfinansē no valsts budžeta.

Papīra formāts jāsaglabā. Vismaz katrā bibliotēkā un tiesā. Kamēr to prasa kaut viens procents pilsoņu. Drošībai ir ne tikai tehniska, bet arī psiholoģiska dimensija.

Ērtāk strādāt ar digitalizētu informāciju. Jautājums tikai, cik maksā drošība. Praksē derētu gan jaunas kolīziju normas, gan ērtas autentifikācijas procedūras.

3. Globālajā tīmeklī datu glabātāja vietai nav nozīmes. Vietnes iekārtojumam ir divi kritēriji – informācijas drošība un lietotāja ērtība.

4. Vispārobligātas tiesību normas izsludināšana ir klasisks valsts uzdevums. Kārtībai jābūt ilglaicīgai un jāraisa uzticība. Par deleģēšanu var lemt tikai Saeima. Cita oficiālā informācija varētu tikt publicēta speciālajos izdevumos, ja tas lietotājam ir ērtāk. Deleģēšanas kritēriji, kārtība un atbildība regulēti Valsts pārvaldes iekārtas likumā. Mantiskus zaudējumus un personisko kaitējumu atlīdzina no valsts budžeta. Ja nevar nodrošināt pienācīgu padotību, deleģēšana nav iespējama. Piemērotāka juridiskā forma izsludinātājam/publicētājam būtu aģentūra.