Apkopojumā analizēti Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedumi lietās, kas izskatītas kasācijas kārtībā Civilprocesa likuma 485. panta kārtībā laika posmā no 2006. gada sākuma līdz 2008. gada jūlijam (ieskaitot).

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments minētā panta kārtībā 2006. gadā izskatījis astoņas lietas (SPC-2, 13, 19, 20, 35, 38, 41, 46), 2007. gadā izskatījis 15 lietas (SPC-1, 7, 12, 13, 18, 21, 25, 28, 30, 31, 34, 35, 39, 43, 53), 2008. gadā (līdz 31. jūlijam) izskatījis 13 lietas (SPC-1, 4, 10, 13, 19, 20, 21, 27, 28, 37, 39, 41, 43).

Statistikas dati arī liecina, ka strīdu skaits, kas saistīti ar izpildu rakstu izsniegšanu pēc šķīrējtiesu nolēmumiem tiesās, to vidū Senāta Civillietu departamentā, turpina pieaugt.

Senāta Civillietu departaments (turpmāk – Senāts) lietas par izpildu rakstu izsniegšanu pēc šķīrējtiesu nolēmumiem izskata tikai Civilprocesa likuma 483.–485. pantā paredzētajos gadījumos, t. i., pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja vai ģenerālprokurora iesniegtajiem protestiem, un protesti tiek izskatīti Civilprocesa likuma 464.–477. pantā norādītajā kārtībā. Jāatzīmē, ka protesti tiek iesniegti par spēkā stājušos tiesas nolēmumu, kuros ir būtiski materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpumi, kas konstatēti lietās, kuras ir izskatītas tikai pirmās instances tiesā, ja tiesas nolēmums nav pārsūdzēts likumā noteiktajā kārtībā no lietas dalībniekiem neatkarīgu iemeslu dēļ vai ar tiesas nolēmumu ir aizskartas valsts vai pašvaldību iestāžu tiesības vai to personu tiesības, kuras nav bijušas lietas dalībnieki.

Līdz ar to Senāts izskata tikai tās lietas, kurās pirmās instances tiesa ir apmierinājusi pieteikumu par pastāvīgās šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildi (šāds rajona (pilsētas) tiesas nolēmums saskaņā ar Civilprocesa likuma 535. pantu stājas spēkā nekavējoties un nav pārsūdzams). Senāts neizskata tās lietas, kurās pieteikums ir noraidīts un pieteicēja blakus sūdzība tiek izskatīta apelācijas instances tiesā. Tādējādi apgabaltiesa ir galīgā tiesu instance jautājumu par šķīrējtiesas nolēmumu izpildi izlemšanā, un apgabaltiesas lēmumi, kas stājušies spēkā, ir uzskatāmi par judikatūras sastāvdaļu, kas arī būtu jāņem vērā.

Analizējot Senātā izskatītās šo kategoriju lietas, konstatētie pārkāpumi ir jādala divās kategorijās: a) šķīrējtiesu pieļautie pārkāpumi un no tiem izrietošie rajona (pilsētas) tiesu pārkāpumi un b) rajona (pilsētas) tiesu pieļautie pārkāpumi izpildu rakstu izsniegšanas procesā.

1. Procesuālie pārkāpumi pieteikuma par pastāvīgās šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildi pieņemšanā

Vairākos spriedumos Senāts konstatējis procesuālos pārkāpumus pieteikumu par pastāvīgās šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildi pieņemšanā – pieteikumam netiek pievienoti dokumenti, kas norādīti Civilprocesa likuma 534. pantā.

1) Sprieduma nepievienošana

Izskatot lietu Nr. SPC-2/2006 pēc Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja protesta par Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2005. gada 5. augusta lēmumu, Senāts konstatējis, ka tiesa izsniegusi izpildu rakstu, lai izpildītu Baltijas Reģionālās šķīrējtiesas spriedumu, kurš nav pievienots lietai. Šāds pārkāpums uzskatāms par rupju pārkāpumu, jo Civilprocesa likuma 534. panta pirmās daļas 1. punkts kā obligātu noteikumu paredz pastāvīgās šķīrējtiesas nolēmuma pievienošanu pieteikumam par pastāvīgās šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildi. Šajā gadījumā rajona (pilsētas) tiesai pieteikums bija jāatstāj bez virzības un jānosaka termiņš trūkumu novēršanai.

2) Izziņas par fiziskās personas deklarēto dzīvesvietu nepievienošana

Lietā Nr. SPC-38/2006, izskatot Latvijas Republikas ģenerālprokurora protestu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2006. gada 1. jūnija lēmumu par izpildu raksta izsniegšanu Rīgas šķīrējtiesas 2006. gada 23. februāra sprieduma piespiedu izpildei, Senāts konstatēja, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 534. panta pirmās daļas 5. punkta prasībām pieteikumam rajona (pilsētas) tiesai par izpildu raksta izsniegšanu nav pievienota izziņa, kas apliecina fiziskās personas deklarēto dzīvesvietu. Tādējādi šis pārkāpums novedis pie tā, ka K.R. tikusi liegta iespēja izmantot šā likuma 534.¹ panta otrajā daļā garantētās tiesības iesniegt savus paskaidrojumus, jo deklarētā dzīvesvieta nav bijusi šīs personas dzīvesvieta.

3) Vienošanās par strīda nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā nepievienošana

Izskatot lietu Nr. SPC-1/2007 sakarā ar Latvijas Republikas ģenerālprokurora protestu par Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2004. gada 29. septembra lēmumu SIA “Tele 2” pieteikuma lietā par izpildu raksta izsniegšanu Telekomunikāciju šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildei, Senāts konstatējis, ka tiesa izsniegusi izpildu rakstu, nepārliecinājusies, vai pieteikumam pievienots dokuments, kas apliecina pušu rakstveida vienošanos par strīda nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā, vai notariāli apliecinātu tā norakstu. Arī šajā gadījumā rajona (pilsētas) tiesai pieteikums bija jāatstāj bez virzības un jānosaka termiņš trūkumu novēršanai.

4) Pierādījumu, ka pusei, pret kuru tiek prasīta šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpilde, par to ir paziņots, nepievienošana

Lai arī izskatītā lieta Nr. SPC-13/2006 attiecas uz Civilprocesa likuma 534. panta redakciju, kas ir grozīta (nav vairs spēkā), Senāts uzskata, ka minētais gadījums ietver vairākus problēmjautājumus, kas bez šīs nodaļas norādītā pārkāpuma tiks apskatīti tālāk apkopojumā.

Senāts konstatēja, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 534. panta pirmajai daļai (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2005. gada 17. februārī pieņemtajiem grozījumiem) puse, kura lūdz izsniegt izpildu rakstu, paziņo par to šā likuma 519. pantā noteiktajā kārtībā pusei, pret kuru tiek prasīta šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpilde, un saskaņā ar šīs normas otrās daļas 3. punktu pieteikumam par izpildu raksta izsniegšanu pievieno pierādījumu, ka pusei, pret kuru tiek prasīta šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpilde, par to ir paziņots. Par apliecinājumu kalpo pasta kvītis par sūtījumu nosūtīšanu. Senāts uzskatīja, ka šādi pierādījumi nav uzskatāmi par pievienotiem nevis tādēļ, ka tādu nebūtu (tad runa būtu par tiesas pieļautajiem procesuālajiem pārkāpumiem pieteikuma pieņemšanā par pastāvīgās šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildi), bet likums pārkāpts, jo līgumā norādītā atbildētāja adrese atšķiras no deklarētās.¹ Tādēļ lēmums par izpildu raksta izsniegšanu tika atcelts.

5) Piekritības noteikšana

Lietā Nr. SPC-13/2006 kā viens no pārkāpumiem, kāpēc lēmums par izpildu raksta izsniegšanu tika atcelts, norādīts, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, pieņemdama SIA “Tele 2” pieteikumu, pārkāpusi Civilprocesa likuma 533. panta otrās daļas noteikumus, jo, ņemot vērā Telekomunikāciju šķīrējtiesas atrašanos Rīgā, 11. novembra krastmalā 29, pieteikuma izskatīšana ir piekritīga Rīgas pilsētas Centra rajona tiesai. Analoga situācija ir lietā Nr. SPC-1/2007.

Jāievēro, ka ne vienmēr šķīrējtiesas atrašanās vieta sakrīt ar strīda izskatīšanas vietu. Interpretējot sistēmiski un pēc analoģijas ar Civilprocesa likuma 26. panta otrās daļas noteikumiem, par šķīrējtiesas atrašanās vietu jāuzskata tās juridiskā adrese, nevis strīda izšķiršanas vieta. Šāds secinājums pilnībā atbilst Civilprocesa likuma 508. panta noteikumiem, ka pusēm ir tiesības brīvi noteikt strīda izšķiršanas vietu, bet, ja puses par to nav vienojušās, strīda izšķiršanas vietu nosaka šķīrējtiesa.

2. Šķīrējtiesas sprieduma grozīšanas nepieļaujamība

Senāts, izskatot lietu Nr. SPC-28/2008 sakarā ar Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja protestu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2003. gada 15. novembra lēmumu par izpildu raksta izsniegšanu SIA “INT Latvija” Rīgas Starptautiskās šķīrējtiesas 2003. gada 24. septembra sprieduma piespiedu izpildei, konstatēja, ka ar Rīgas Starptautiskās šķīrējtiesas 2003. gada 24. septembra spriedumu no AS “SPRAISO OY”, J.M. un G.C. par labu SIA “INT Latvija” solidāri piedzīti Ls 110 274,19 un šķīrējtiesas izdevumi Ls 2413,91, savukārt ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2003. gada 15. novembra lēmumu izsniegts izpildu raksts šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei daļā, ar kuru nospriests piedzīt solidāri no J.M. un G.C. par labu “INT Latvija” parādu Ls 110 274,19 un tiesas izdevumus Ls 2413,91, piedziņu vēršot uz atbildētāju naudas līdzekļiem, kustamo un nekustamo īpašumu.

Līdz ar to Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa ar savu 2003. gada 15. novembra lēmumu par izpildu raksta izsniegšanu šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei pēc būtības grozījusi šķīrējtiesas 2003. gada 24.septembra spriedumu, t. i., saistības izpildes pienākumu pārlikusi tikai uz galviniekiem, bet pašu parādnieku atbrīvojusi no sprieduma izpildes, lai gan šķīrējtiesā spriedums taisīts par solidāru parāda piedziņu kā no parādnieka, tā galviniekiem. Tādējādi tiesa ir pārkāpusi Civilprocesa likuma 528. panta otrajā daļā noteikto, ka spēkā stājies šķīrējtiesas spriedumus kļūst galīgs, neapstrīdams un izpildāms. Centra rajona tiesas lēmums ir atcelts, lieta nodota jaunai izskatīšanai tai pašai tiesai.

3. Adreses (atbildētāja – fiziskas personas – sasniedzamības) jautājumi

Vairākās lietās par vienu no lēmuma atcelšanas pamatiem ir norādīts apstāklis, ka atbildētājam (fiziskai personai) nav norādīta pareiza adrese un tādēļ nav bijis iespējams paziņot par šķīrējtiesas procesu vai pieteikuma par pastāvīgās šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildi iesniegšanu un izskatīšanu tiesā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 534. panta pirmās daļas 5. punkta noteikumiem pieteikumam par izpildu raksta izsniegšanu jāpievieno izziņa, kas apliecina fiziskās personas deklarēto dzīvesvietu. Šī ir vienīgā obligātā norma, un šī izziņa ir nepieciešama tikai šajā procesa stadijā. Aktuāls paliek jautājums, vai nepieciešamība pēc informācijas par fiziskās personas deklarēto dzīvesvietu nav arī kreditoram (pieteicējam), nosūtot pretenzijas, iesniedzot prasības pieteikumu šķīrējtiesā, kā arī pašai šķīrējtiesai, izšķirot strīdu. Respektīvi, cik liela atbildība gulstas uz kreditoru un šķīrējtiesu (attiecīgi arī uz rajona (pilsētas) tiesu), informējot parādnieku (atbildētāju) par radušos strīdu, lai viņš varētu izmantot savas tiesības.

Lietu apkopojums

1) Lietā Nr. SPC-13/2006 protestu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2005. gada 13. janvāra lēmumu, ar kuru izsniegts izpildu raksts Telekomunikāciju šķīrējtiesas 2004. gada 20. oktobra sprieduma piespiedu izpildei, iesniedzis Latvijas Republikas ģenerālprokurors. Protestā norādīts, ka gan SIA “Tele 2”, gan tiesas paziņojumi atbildētājai sūtīti pēc adreses Rīgā, [..] ielā 405–26, lai gan no pases kopijas un Iedzīvotāju reģistra datubāzes redzams, ka viņa no minētās dzīvesvietas izrakstījusies 1999. gada 10. martā. Protesta autors norādījis, ka, liedzot Ž.D. iesniegt paskaidrojumus šķīrējtiesas procesā, kā arī celt savus iebildumus pret pieteikuma iesniegšanu šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildei, tiesa būtiski pārkāpusi procesuālo tiesību normas, kas varēja novest pie jautājuma nepareizas izlemšanas.

Tāpat tiesa atstājusi bez ievērības, ka 1998. gada 14. oktobra līgumā par telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanu, kuram atbilstoši rēķinu nosūtīšanas adrese norādīta Rīgā, [..] gatvē 4–45, Ž.D. nekad nav dzīvojusi. Tā kā juridiskajām personām saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 13. pantu ir garantētas tiesības saņemt informāciju par personas deklarēto dzīvesvietu, ko konkrētajā gadījumā SIA “Tele 2” nav izmantojusi, protesta autora ieskatā, prasītāja nav pienācīgi paziņojusi parādniecei par šķīrējtiesas procesa norisi.

Senāts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2005. gada 13. janvāra lēmumu atcēlis, norādīdams, ka no lietas materiāliem redzams, ka SIA “Tele 2”, Telekomunikāciju šķīrējtiesas un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas paziņojumi Ž.D. sūtīti uz adresi Rīga, [..] iela 405–26, taču no protestam pievienotajiem dokumentiem izriet, ka jau no 2002. gada 21. jūnija viņa deklarējusi savu dzīvesvietu Rīgā, [..] ielā 41–15. Pastāvot šādiem apstākļiem, Senāts secinājis, ka SIA “Tele 2”, iesniegdama pieteikumu par šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildi, nav ievērojusi Civilprocesa likuma 534. panta otrās daļas 3. punkta prasības. Savukārt šāda pieteicējas rīcība novedusi pie minētā likuma 536. panta pirmajā daļā garantēto Ž.D. tiesību pārkāpuma, tādēļ tiesas lēmumu nevar atzīt par likumīgu un pamatotu.

2) Lietā Nr. SPC-38/2006 Latvijas Republikas ģenerālprokurora protests apmierināts tādēļ, ka nav pievienota izziņa, kas apliecina fiziskās personas deklarēto dzīvesvietu (sk. arī apkopojuma 1. punkta 2. apakšpunktu). No lietas materiāliem izriet, ka saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra sniegto informāciju K.R. deklarētā dzīvesvieta kopš 1994. gada 7. oktobra ir [..] iela 21, Kuldīgā, savukārt atbildētājam gan prasības pieteikums, gan pieteikums par izpildu raksta izsniegšanu sūtīti uz [..] ielu 3–12, Rīgā.

3) Lietā Nr. SPC-1/2007 norādīts – tiesa nav ņēmusi vērā, ka SIA “Tele 2” nepareizi norādījusi A.K. dzīvesvietas adresi, tādējādi persona nevarēja saņemt pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu un iesniegt tiesā paskaidrojumus un pierādījumus.

4) Lietā Nr. SPC-7/2007, Senāts secinājis, ka Telekomunikāciju šķīrējtiesa SIA “Tele 2” prasību apmierinājusi, pamatodamās uz 2004. gada 10. februārī noslēgto līgumu ar D.L., kurā lietotāja adrese norādīta Cēsīs. Taču D.L. deklarētā dzīvesvieta ir Rīgā. Tiesnese, izskatot pieteikumu par izpildu raksta izdošanu, nav apsvērusi, vai D.L. par šķīrējtiesas procesu, kā to nosaka Civilprocesa likuma 536. panta pirmās daļas 4. punkts, pienācīgā veidā tika paziņots, kas būtiski varēja ietekmēt šo procesu,

5) Lietā Nr. SPC-25/2007 pēc Latvijas Republikas ģenerālprokurora protesta norādīts, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, izsniegdama izpildu rakstu, nav vērtējusi, vai G.B. pienācīgā veidā paziņots par šķīrējtiesas procesu. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa lēmumā konstatējusi, ka paziņojums par šķīrējtiesas procesu G.B. nosūtīts uz viņa deklarēto dzīvesvietu [..] rajona [..] pagasta “Zaļozolos”, ko apliecina pieteikumam par izpildu raksta izsniegšanu pievienotā [.