Augstākās tiesas priekšsēdētājs norāda, ka noteicošie kritēriji kandidāta izvēlei ir Ē. Kalnmeiera profesionalitāte un bagātā darba pieredze prokuratūrā, kā arī nepieciešamība nodrošināt prokuratūras darba pēctecību, jo izvirzītais kandidāts pilnībā pārzina prokuratūras sistēmu, tās darbības mehānismu, kā arī problēmas, kuras jārisina prokuratūras darba pilnveidošanai. Virsprokurors Ē. Kalnmeiers ir cienīts profesionālis prokuratūras un citu ar tiesu sistēmu saistītu darbinieku vidū, uzskata Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

Pēc lēmuma paziņošanas I. Bičkovičs uzsvēra, ka pirms Ē. Kalnmeiera izvirzīšanas ģenerālprokurora amatam ne ar vienu politisko partiju nav runājis par iespējamiem ģenerālprokurora amata kandidātiem. Jautājums par nākamā ģenerālprokurora kandidāta kvalitāti vai personāliju nekādā gadījumā nekur nav saskaņots, uzsvēra Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

Arī Ē. Kalnmeiers apgalvoja, ka nav ticies ne ar vienu politiķi vai politisko spēku pārstāvi un arī ar viņu neviens no politiķiem neesot pārrunājis iespēju kandidēt ģenerālprokurora amatam.

Ģenerālprokurora amata kandidāts pieļauj, ka izmeklēšana no ģenerālprokuratūras būtu jāatdala. Ģenerālprokuratūrai pašai kā iestādei nevajadzētu veikt izmeklēšanu un pašiem sevi arī uzraudzīt, uzskata Ē. Kalnmeiers, uzsverot, ka šī ideja neesot nekas jauns, jo tā tikusi apspriesta arī ģenerālprokurora Jāņa Maizīša laikā.

Ē. Kalnmeiers uzsvēra, ka pašlaik nesaskata iemeslu mainīt prokuratūras darbu, jo ikvienas izmaiņas ir rūpīgi jāapsver. Turklāt par viņa plāniem attiecībā uz prokuratūras darbu esot pāragri runāt, jo neesot zināms, vai Saeimas balsojums būs viņam labvēlīgs.

Ģenerālprokurora amata kandidāts norādīja, ka prokuroriem nav savas mācību sistēmas un tā ir viena no problēmām. Viņš atzina, ka jūtams prokuroru zināšanu trūkums, kas atstāj iespaidu uz tiesu nolēmumu kvalitāti. Viens no uzdevumiem ir nepieciešamība samazināt izmeklējamo lietu skaitu un izmeklēšanas termiņus. Tāpat jautājums, par ko pašlaik netiekot runāts, esot apsūdzību noturība: ir problēma, ka smagas apsūdzības vēlāk tiekot pārkvalificētas par vieglākām.

Ē. Kalnmeiers atzīmēja, ka amats un atalgojums nav bijuši noteicošie apsvērumi, kāpēc viņš piekritis pretendēt uz ģenerālprokurora amatu. Šo amatu viņš raksturoja kā smagu un ļoti atbildīgu darbu, savukārt atalgojuma starpība neesot pārāk liela.

Viņš ir pārliecināts, ka Ģenerālprokuratūra ir jāvada kādam, kurš tās sistēmu un darbības veidu labi pārzina. Ē. Kalnmeiers nav apmierināts ar pašreizējo ģenerālprokurora kandidāta izvirzīšanas kārtību, jo, viņaprāt, kandidatūra būtu jāapspriež prokuroru vidū, pašreiz prokuroriem nav iespējas oficiāli paust savu viedokli par pretendentu.

Ē. Kalnmeiers dzimis 1960. gadā. 1987. gadā absolvējis Latvijas Universitāti tiesību zinātņu specialitātē, 2004. gadā ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnē Latvijas Universitātē.

Darbu prokuratūrā Ē. Kalnmeiers sācis 1987. gadā toreizējā Rīgas pilsētas Kirova rajona prokuratūrā. No 1988. līdz 1993. gadam strādājis Latvijas Republikas prokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas pārvaldē, sākot no izmeklētāja līdz pārvaldes priekšnieka amatam. Tad vairākus gadus praktizējis kā zvērināts advokāts. 2000. gadā atgriezies Ģenerālprokuratūrā un kopš tā laika ir Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurors.

Ē. Kalnmeiers atzina, ka ir saņēmis bijušā ģenerālprokurora J. Maizīša atbalstu kandidēšanai uz šo amatu, viņš bijušo ģenerālprokuroru J. Maizīti vērtē kā augsta līmeņa profesionāli. Savukārt par apstiprināšanu Saeimā amata kandidātam neesot simtprocentīgas pārliecības.

Saeimas Juridiskā komisija ar ģenerālprokurora amata kandidātu plāno tikties jūnija beigās. Saeimas Juridiskā komisija ir par jautājuma virzību atbildīgā komisija, un tai jāsagatavo nepieciešamais lēmumprojekts.

JV informācija