Valsts prezidents Valdis Zatlers savā šā gada uzrunā parlamentā prezentēja vīziju par nepieciešamo konstitucionālo reformu. Līdztekus jautājumiem, kas saistīti ar Valsts prezidenta pilnvaru paplašināšanu, V. Zatlers rosināja debates par Valsts prezidenta ievēlēšanas modeļa maiņu, proti, pāreju uz visas tautas tieši vēlētu prezidentu.

Aizvadītajā nedēļā Valsts prezidents tikās ar savu Konstitucionālo tiesību komisiju, lai turpinātu darbu pie šīs vīzijas konkretizācijas. Jāuzsver, ka V. Zatlers rāda ļoti atzīstamu praksi Satversmes grozīšanā. Vispirms ir ideja, kas tiek nodota plašākam sabiedrības lokam apspriešanai. Tad tai seko autoritatīvās Konstitucionālo tiesību komisijas plaši izvērsts un pamatots atzinums, kurā attiecīgā ideja vērtēta gan Satversmes sistēmas, gan arī citu valstu konstitucionālo tiesību teorijas atziņu gaismā, piedāvājot iespējamos idejas īstenošanas ceļus. Un tikai kā beidzamās parādās konkrētu pantu redakcijas, kad jau ir pilnīgi skaidrs gan grozījumu mērķis, gan arī šā mērķa īstenošanai veicamais.

Ja iepriekšējā Valsts prezidenta iniciatīva par Saeimas atlaišanas mehānisma pilnveidošanu izpelnījās plašu sabiedrības uzmanību un aktīvu politisko partiju diskusiju, tad jaunākie ierosinājumi tiek sagaidīti ar diezgan vienmuļu klusumu. Ja vēl šādu atturību varētu mēģināt saprast, runājot par Valsts prezidenta pilnvaru paplašināšanu, tad pavisam dīvaina tā šķiet tautas vēlēta prezidenta ieviešanā.

Vēl pavisam nesen tautas vēlēts prezidents bija aktuālās sabiedrības diskusijas krustugunīs. Sabiedriskās aptaujas nepārprotami rādīja, ka pilsoņu kopums lielā vairumā pats vēlas vēlēt sev prezidentu, politiskās partijas steidza šo prasību rakstīt savās programmās un pat piedāvāt konkrētus Satversmes grozījumus. Realitātē laikam ir izrādījies, ka vēlme pēc tautas vēlēta prezidenta nemaz nav tik liela.

Politiskās partijas ar prasību par Satversmes grozīšanu nekādas lielās dividendes nav guvušas. Satversmes grozījumu projekti, kas dažādos laikos virzīti, lai panāktu tautas vēlētu prezidentu, ar lielāku vai mazāku troksni ir izgāzušies. Par pēdējo – “Visu Latvijai” vadībā sagatavoto projektu, kuru konsultēja nopietni konstitucionālo tiesību eksperti, neparakstījās pat daži simti vēlētāju.

Izrādās, ka Latvijas pilsoņu kopums nemaz tik ļoti tautas vēlētu prezidentu nekāro. Laikam jau šī jaunās demokrātijas slimība – priekšstats, ka viens “laimes lācis” sakārtos visu sūnu ciemu, – ir izslimota. Savukārt tas liecina par visiem priekšnoteikumiem racionālai diskusijai par konstitucionālās sistēmas uzlabošanu.