28. Decembris 2010 /NR. 52 (647)
Diskusija
Tiesnešu pamatprincipi
Eiropas Tiesnešu konsultatīvās padomes secinājumi

Eiropas Tiesnešu konsultatīvās padomes mājaslapā varam lasīt: "Tiesiskums ir viena no Eiropas Padomes atbalstītajām pamatvērtībām, un tiesu vara ir tiesiskuma stūrakmens." Lai stiprinātu tiesnešu lomu Eiropā, Ministru komiteja ir izveidojusi Eiropas Tiesnešu konsultatīvo padomi.

Eiropas Tiesnešu konsultatīvā padome ir padomdevēja institūcija tajos jautājumos, kas skar tiesu neatkarību, objektivitāti un darbību. Starptautisko institūciju vidū tā ir pirmā, kuras sastāvā ir vienīgi tiesneši, un šajā sakarā tā ir unikāla Eiropā.

Izveidojot Eiropas Tiesnešu konsultatīvo padomi, Eiropas Padome ir uzsvērusi to nozīmīgo lomu, kāda ir tiesu varai, atklājot demokrātijas jēdzienu un noteikumus, atbilstoši kuriem demokrātija eksistē.

Tiesnešu pamatprincipi uzsver to, kas attiecas uz tiesnešiem un tiesu sistēmām. Tā inter alia atkārtoti uzsver tiesiskuma un tiesnešu neatkarības pamatprincipus, kā arī ētikas un atbildības principus nacionālajā un starptautiskajā līmenī.

10. gadadienas svinību ietvaros Eiropas Tiesnešu konsultatīvā padome savā 11. plenārsēdē, kas notika Strasbūrā 2010. gada 17.–19. novembrī, pieņēma Tiesnešu pamatprincipus (Magna Carta), kur apkopoti un kodificēti svarīgākie iepriekšējos viedokļos izteiktie secinājumi.

Tiesiskums un tiesu vara

1. Ikvienā demokrātiskā valstī tiesu vara ir viens no trim valsts varas atzariem. Tās pamatuzdevums ir garantēt tiesiskumu, tādējādi nodrošinot atbilstošu likumu piemērošanu neatkarīgā, taisnīgā un efektīvā veidā.

 

Tiesas neatkarība

2. Tiesas neatkarība un objektivitāte ir tiesas darbības priekšnoteikums.

3. Tiesu neatkarībai ir jābūt noteiktai ar likumu, funkcionālai un finansiālai. Tā ir jāgarantē visaugstākā līmeņa nacionālajos likumos kā attiecībā pret citiem valsts varas atzariem, tā arī attiecībā pret tiem, kas meklē taisnīgumu, un attiecībā pret citiem tiesnešiem un sabiedrību kopumā. Valsts un ikviena tiesneša pienākums ir veicināt un aizsargāt tiesu neatkarību.

4. Attiecībā uz tiesas darbību jāgarantē tiesu neatkarība, it īpaši tas saistīts ar tiesnešu izraudzīšanos, iecelšanu līdz pensijas vecuma sasniegšanai, paaugstināšanu, neatceļamību, apmācību, neaizskaramību, disciplināro atbildību, darba samaksu un tiesu varas finansiālo nodrošinājumu.

 

Neatkarības garantijas

5. Lēmumiem par tiesnešu izraudzīšanos, apstiprināšanu un karjeru ir jābalstās uz objektīviem kritērijiem, un šie lēmumi ir jāpieņem institūcijai, kuras pienākums ir nodrošināt tiesnešu neatkarību.

6. Disciplinārlietas pret tiesnešiem ir jāizskata neatkarīgā institūcijā, un tiesnešiem ir jābūt iespējai tos pārsūdzēt tiesā.

7. Pēc konsultācijām ar tiesu varu valstij ir jānodrošina cilvēkresursi, materiālie un finanšu resursi, kādi nepieciešami pienācīgai tiesu sistēmas darbībai. Lai izvairītos no nepamatotas ietekmes, tiesnešiem ir jāsaņem atbilstoša darba samaksa, tāpat likumā jābūt noteiktai atbilstošai tiesnešu pensionēšanās sistēmai.

8. Piedalīties sākotnējā un turpmākā apmācībā ir gan tiesnešu tiesības, gan pienākums. Apmācība ir jāorganizē tiesu varas pārraudzībā. Apmācība ir tiesnešu neatkarības garantijas, kā arī būtisks tiesu sistēmas kvalitātes un efektivitātes elements.

9. Tiesneši jāiesaista visu to lēmumu pieņemšanā, kas ietekmē tiesu sistēmas darbību (tiesu organizācija, procesi, citu likumu pieņemšana).

10. Spriežot tiesu, tiesneši ir pakļauti tikai likumam. Nav pieļaujama nekāda tiesnešu ietekmēšana ar pavēlēm vai instrukcijām, ne arī pakļaušana tiesu sistēmas hierarhijas spiedienam.

11. Tiesnešiem ir jānodrošina apsūdzības un aizstāvības procesuālo tiesību vienlīdzība. Prokurora neatkarība ir tiesiskuma pamatprasība.

12. Tiesnešiem ir tiesības būt biedriem nacionālajās vai starptautiskajās tiesnešu biedrībās, kuru uzdevums ir tiesu varas misijas aizstāvēšana sabiedrībā.

 

Institūcija, kas garantē tiesnešu neatkarību

13. Lai nodrošinātu tiesu varas neatkarību, katrai valstij ir jāizveido tieslietu padome vai cita, no likumdevēja un izpildvaras neatkarīga, institūcija ar plašām pilnvarām visos jautājumos, kas attiecas uz tiesnešu statūtiem, kā arī uz tiesu institūciju organizāciju, darbību un tiesas tēla veidošanu. Padomes sastāvā vai nu visiem, vai lielākajai daļai locekļu jābūt tiesnešiem, kas ievēlēti no pašu tiesnešu vidus. Padomei ir jāatskaitās par savu darbību un pieņemtajiem lēmumiem.

 

Piekļuve tiesai un caurskatāmība

14. Tiesu sistēmai ir jābūt caurskatāmai. Informācija par tiesu sistēmas darbību ir jāpublicē.

15. Tiesnešiem ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu pieeju ātrai, efektīvai un finansiāli pieejamai strīdu atrisināšanas kārtībai; pašiem tiesnešiem jādod ieguldījums alternatīvu strīdu risināšanas metožu attīstībā.

16. Tiesas dokumentiem un tiesneša lēmumiem jābūt uzrakstītiem pieejamā, vienkāršā un skaidrā valodā. Tiesnešiem ir jāpieņem motivēti nolēmumi, balstīti uz objektīvu lietas iztiesāšanu un saprātīgā termiņā pasludināti publiski. Tiesnešiem ir jāizmanto atbilstošas lietu organizācijas metodes.

17. Tiesas nolēmumu izpilde ir tiesību uz taisnīgu tiesu būtisks elements, kā arī tiesu efektivitātes garantija.

 

Ētika un atbildība

18. Tiesnešu rīcībai ir jābalstās uz profesionālās ētikas (deontoloģijas) principiem, kas nošķirti no disciplinārās atbildības noteikumiem. Šie noteikumi ir jāizveido pašiem tiesnešiem, un tiem ir jābūt iekļautiem tiesnešu apmācībā.

19. Katrā valstī likumā vai pamatdokumentā, kas attiecas uz tiesnešiem, ir jābūt noteiktiem amata pārkāpumiem, kuru rezultātā pret tiesnesi var tikt ierosināta disciplinārlieta un piemērotas disciplinārās sankcijas.

20. Tiesnešus var saukt pie kriminālatbildības atbilstoši likumiem par noziedzīgiem nodarījumiem par tām darbībām, kas izdarītas ārpus tiesneša amata pienākumu veikšanas. Tiesnešus nedrīkst saukt pie kriminālatbildības par netīšiem pārkāpumiem, kas pieļauti, pildot savus amata pienākumus.

21. Lai labotu tiesas kļūdas, ir jābūt izveidotai atbilstošai apelācijas sistēmai. Jebkurš prasījums par tiesas spriešanā pieļautajām kļūdām ir jāvērš pret valsti.

22. Tiesnesi nedrīkst pakļaut personīgai atbildībai par pieļautajām kļūdām amata pienākumu pildīšanā (pat tad, ja valsts ir uzņēmusies šo atbildību, izmaksājot kompensāciju), izņemot par tīšu pienākumu nepildīšanu.

 

Starptautiskās tiesas

23. Šie principi mutatis mutandis ir piemērojami arī visiem Eiropas un starptautisko tiesu tiesnešiem.

patīk
drukāt
VISI RAKSTI 28. Decembris 2010 /NR. 52 (647)
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties