Vai jūs svinat 8. martu? Ko jums šī diena nozīmē? Un ko svin Rīgas pašvaldība ar puķainajiem apsveikuma plakātiem galvaspilsētas ielās?

Starp citu, šogad Starptautiskajai sieviešu dienai aprit 100 gadu jubileja: 1911. gada 19. martā, atsaucoties uz vācu sociālistes Klāras Cetkinas ierosināto un Sociālistiskās internacionāles akceptēto ideju par Starptautisko (strādājošo) sieviešu dienu, vairāk nekā miljons cilvēku izgāja demonstrācijās Austrijā, Dānijā, Vācijā un Šveicē. Šo demonstrāciju mērķis bija atbalstīt sieviešu vēlēšanu tiesības, tiesības ieņemt valsts amatus, strādāt un netikt diskriminētām – vārdu sakot, sievietes dažādās valstīs vienojās cīņā, lai izkļūtu no otrās šķiras cilvēka statusa.

Protesti un demonstrācijas turpinājās arī nākamajos gados, aizvien paplašinoties un sasniedzot arī Krievijas impēriju, kuras sastāvā tolaik ietilpa Latvija. Sākoties Pirmajam pasaules karam, sieviešu līdztiesības tēmai pievienojās vispārcilvēciska prasība pēc “maizes un miera”. Tieši Starptautiskās sieviešu dienas demonstrācija 1917. gada februāra nogalē Pēterburgā (pēc Gregora kalendāra – 8. martā) bija izšķirošs revolūcijas posms Krievijā.

Valsts svētku statusu Starptautiskā sieviešu diena (kopš 1965. gada – oficiāla brīvdiena PSRS), protams, ieguva sociālisma valstīs, kas taču bija pirmā sieviešu pilnīgas līdztiesības sistēma: izrāvušās no virtuves un bērnistabas, sievietes nu varēja netraucēti būvēt ceļus, vadīt buldozerus, bet nopelniem bagātākās – arī piedalīties partijas kongresos (tiesa, galvenokārt tikai klausītāju, ne prezidija rindās).

Paralēli tam 8. marta tradīcijas attīstījās arī citur pasaulē: 1977. gadā ANO Ģenerālā asambleja aicināja dalībvalstis noteikt šo datumu par sieviešu tiesību dienu (tieši ANO 1945. gada statūti ir pirmais starptautiskais līgums, kurā minēts sieviešu un vīriešu līdztiesības princips) – oficiāli šo dienu mūsdienās svin aptuveni 70 pasaules valstīs.

Tomēr laika gaitā 8. marta politiskais sieviešu tiesību elements ir pabalējis, šim datumam pamazām pārvēršoties par “māmiņu” svētkiem un dienu, kad vīriešiem it kā būtu pienākums sumināt kolēģes darbavietās, bet vakarā aicināt dzīvesbiedres uz kino tikai tādēļ, ka viņas ir sievietes (tātad faktiski pēc diskriminējošās – dzimuma – pazīmes). Kopš Latvijā ir atjaunotas Mātes dienas tradīcijas un aizvien vairāk iespiežas Valentīna dienas komercsvētki, situācija kļūst ar katru gadu samudžinātāka un atbildēt uz jautājumu, ko svinēt Starptautiskajā sieviešu dienā, ir aizvien grūtāk.

Protams, Latvija, salīdzinot ar 1911. gadu, sieviešu līdztiesības ziņā ir ļoti progresējusi. Tomēr līdz pilnībai vēl tālu. Neskatoties uz augstāku vidējo izglītības līmeni, sievietes mūsu valstī joprojām pelna mazāk nekā vīrieši. Ceļā uz vadošiem amatiem sievietes bieži vien atduras pret “stikla griestiem”, kuriem grūti izlauzties cauri, – palūkojieties uz lielāko uzņēmumu, pašvaldību un valsts iestāžu, politisko partiju vadību (ir, protams, spilgti izņēmumi – Valsts prezidente, Saeimas priekšsēdētāja, valsts kontroliere)...

Tādēļ lietderīgāk par lēmumu iegādāties tulpes šajā dienā vīriešiem būtu padomāt, vai viņi ikdienā respektē apkārt esošo sieviešu līdztiesību. Piemēram, vai katrā darbavietā sievietes un vīrieši saņem vienādu atalgojumu par vienādu darbu; vai vīrietis vienlīdzīgi piedalās mājsaimniecības darbos un bērnu audzināšanā, neliekot sievietei vienai pašai strādāt tradicionālo “otro” maiņu mājās, utt.

Sveiciens Starptautiskajā sieviešu dienā!