Esmu advokatūras vēstures liecinieks abos šajos posmos. Šā gada 14. aprīlī apritēs 33 gadi, kopš esmu mūsu Advokātu kolēģijas loceklis. Turklāt 24 gadus (12 gadus padomju laikā un tikpat daudz neatkarības laikā) biju Latvijas Advokātu kolēģijas priekšsēdētājs. Arī tagad cenšos aktīvi piedalīties kolēģijas dzīvē. Protams, mans ieskats par Latvijas advokatūru ir lielā mērā subjektīvs, taču zināmu tās raksturojumu var dot.

Advokatūra padomju laikā

Kāds bija advokatūras tiesiskais statuss padomju laikā?

Nav pamata uzskatīt, ka padomju varas gados Latvijas Advokātu kolēģija bija neatkarīga advokātu profesionāla korporācija. Par advokātiem kā neatkarīgas profesijas pārstāvjiem mēs uzzinājām tikai padomju varas sabrukuma laikā, iepazīstoties ar 1990. gada ANO Pamatprincipiem par advokātu lomu. Šī Pamatprincipu tēze civilizētajai pasaulei nebija nekāds jaunatklājums, taču mums gan.

Advokatūras neatkarība padomju laika normatīvajos aktos nebija pat minēta. PSRS un Latvijas PSR konstitūcijās advokatūra gan tika nosaukta, taču ne atzīta par svarīgu institūciju, jo tās darbību regulēja nevis likums, bet likumdevēja apstiprināts nolikums. Latvijā šajos gados tika nomainīti vairāki advokatūras nolikumi. Sākotnēji Latvijas PSR advokatūras darbību regulēja 1939. gada 16. augusta PSR Nolikums par advokatūru. 1958. gada 25. decembrī pieņemtais PSRS likums par tiesu iekārtu noteica, ka advokātu kolēģijām jādarbojas uz republikānisku advokatūras nolikumu pamata. Latvijas PSR Augstākā padome šādu nolikumu apstiprināja 1960.