7. Jūnijs 2011 /NR. 23 (670)
Diskusija
Rīkojuma Nr. 2 iespējamā neatbilstība Satversmei
7
Reinis Bērziņš
tieslietu ministra padomnieks sadarbībai ar parlamentu

Valsts prezidenta Valda Zatlera 2011. gada 28. maijā pieņemtā rīkojuma Nr. 2 (turpmāk – Rīkojums Nr. 2) atbilstība Satversmei ir diskutabla. No vienas puses, Satversmes spēkā esošā redakcija neparedz formālus ierobežojumus Valsts prezidentam izmantot tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu. Tādējādi, interpretējot šā lēmuma atbilstību konstitūcijai gramatiski, varētu šķist, ka nepastāv juridiski šķēršļi Valsts prezidentam izmantot šīs tiesības (pat tajā gadījumā, ja piecas dienas vēlāk Saeima balso par viņa otrreizēju ievēlēšanu amatā). Tomēr, analizējot Rīkojuma Nr. 2 atbilstību Satversmes garam, kļūst skaidrs, ka situācija ir sarežģīta un neviennozīmīga.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
ATVĒRT AR KODU
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
PIRKT 1 RAKSTU
apmaksas veids
mobilly
seb banka
swedbank
sms
 /  5 RAKSTUS
apmaksas veids
mobilly
seb banka
swedbank
piekļuves kods
ABONĒ 2020.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
7 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
BB
10. Jūnijs 2011 / 09:44
0
ATBILDĒT
... ja rīkojums iespējams neatbilst Satversmei, tad kāpēc gudrinieks autors nav vērsies Satversmes tiesā?
Kritiķis
8. Jūnijs 2011 / 13:13
0
ATBILDĒT
Latvijas Republikas Satversmes 48.panta piemērošana parāda, ka diemžēl arī Satversme ir tapusi milzīgu kompromisu rezultātā Satversmes sapulcē. Tas nozīmē, ka Satversme nebūt nav tik ideāla, kā to, piemēram, cildina konstitucionālo tiesību eksperts J.Pleps. Tāpēc pamatoti daudzi var uzskatīt, ka “Satversme neiet”. Kā liecina Satversmes sapulces stenogrammas, valsts prezidenta tiesības rosināt Saeimas atlaišanu, Saeimas vēlēts valsts prezidents, kura pilnvaru termiņš ir tāds pats kā Saeimai (trīs gadi), ir parādījušies pēdējā brīdi, aizvietojot tautas vēlēta valsts prezidenta institūtu, tostarp valsts prezidenta tiesības atlaist Saeimu. Jau tad Satversmes sapulce lielā steigā mēģināja šo valsts prezidenta institūta modeli saskaņot ar citiem Satversmes pantiem, kas bija rakstīti tautas vēlētam valsts prezidentam. Arī nesen izdarītie grozījumi Satversmes 14. un 49.pantā ir izrādījušies klupšanas akmens. Saprātīgi un atbilstoši Satversmes garam būtu bijis, ja kārtējās vēlēšanās ievēlētā Saeima ievēl valsts prezidentu savā pirmajā sēdē, saskaņojot tādā veidā (bez laika nobīdes) valsts prezidenta pilnvaru laiku ar savu pilnvaru laiku. Esošajā situācijā Saeimai, kas nav atlaista, principā nebija tiesību vēlēt jaunu valsts prezidentu vismaz līdz tautas nobalsošanas rezultātu paziņošanas, kad formāli tiks izteikts atbalsts vai nu Saeimai, vai nu valsts prezidentam, kurš ir rosinājis Saeimas atlaišanu, nevis jaunievēlētajam valsts prezidentam. Saeimai ir jānes pilna atbildība, ka valsts prezidenta pilnvaru laiks un Saeimas pilnvaru laiks ir savstarpēji nobīdīti.
?
8. Jūnijs 2011 / 11:22
0
ATBILDĒT
Vai risks netikt pārvēlētam amatā nav risks zaudēt amatu?!

Jo risks - pēc būtības, tā jau ir varbūtība, iespējamība.. Un, manuprāt, tā varbūtība, ka tieši šādas rīcības dēļ netiks pārvēlēts, tāpat nav izslēdzama.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 4
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
2
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties