31. Janvāris 2012 /NR. 5 (704)
Diskusija
Par un pret tiesu iekārtas reformām Latvijā
2

Lai izzinātu dažādu speciālistu attieksmi un domas par iespējamu tiesu iekārtas maiņu Latvijā, "Jurista Vārds" apkopojis viedokļus par šādiem jautājumiem:

1. Kādai, jūsuprāt, ir jābūt tiesu iekārtai Latvijā:

a) pašreizējā kārtība nav jāmaina;

b) ir nepieciešama reorganizācija, likvidējot Augstākās tiesas Tiesu palātas, proti, visas lietas kā pirmās instances tiesa skatītu rajona (pilsētas) tiesa. Apelācijas kārtībā visas lietas skatītu apgabaltiesa, bet kasācijas kārtībā – Augstākās tiesas Senāts;

c) jālikvidē rajona (pilsētas) tiesas, visu lietu izskatīšanu pirmajā instancē nododot apgabaltiesu, bet apelācijas instancē – Augstākās tiesas kompetencē;

d) citas iespējas.

2. Vai rajona (pilsētu) tiesu tiesnešu kvalifikācija ir pietiekama, lai skatītu visas lietas kā pirmās instances tiesas tiesneši?

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers

Runājot par pirmo jautājumu, jāatzīst – situācija attiecībā uz Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātu patiesi ir nobriedusi bezierunu kārtībā, kas prasa risinājumu. Šo jomu labi pārzinu, jo iepriekš desmit gadus biju Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurors, un tās prokurori visciešākajā veidā bija saistīti ar apsūdzību uzturēšanu tiesā. Līdz ar to zinu reālo stāvokli, arī to, ka laika gaitā Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā ir izveidojies milzīgs lietu uzkrājums un lietu izskatīšanas temps nav apmierinošs. Tādējādi ilgstoši un lielā skaitā tiek pārkāptas personu tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā. Un šajā aspektā nav nozīmes tam, ka jau ir pasludināts pirmās instances tiesas spriedums, jo pozitīvi nevar vērtēt faktu, kas mums jau ir izveidojies par normu, – lietas iztiesāšanas uzsākšana apelācijas instancē vairāk nekā pēc gada, bet pati lietu izskatīšana ilgst divus, trīs un pat sešus gadus vai ilgāk.

Tātad, kā redzams, šī situācija prasa risinājumu. Ja valsts neuzskata par iespējamu palielināt attiecīgās tiesas struktūras resursus, ir jāmeklē citi varianti, kā novērst samilzušās problēmas. Šobrīd arī ir nonākts līdz šādam citam risinājumam, proti, iecere veikt lietu piekritības pārdali un pāriet uz klasisko tiesu trīspakāpju sistēmu. Tas nozīmē, ka visus kriminālprocesus pirmajā instancē izskata rajona (pilsētas) līmeņa tiesas, apelācija norit apgabaltiesā, bet kasācija – Augstākās tiesas Senātā.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
dr.
1. Februāris 2012 / 13:15
0
ATBILDĒT
Kārtība, kad noteiktu sarežģītāku un svārīgāku (atbildīgāku, smagāku) lietu kategorijas kā pirmās instances tiesas skata uzreiz apgbaltiesas nebūt nav Latvijas specifika, bet pasaulē visai izplatīta prakse. Nav jābūt Orākulam, lai saprastu, ka ār lietu izskatīšanas termiņiem iecerētajām reformām ir visai mazs sakars. Protams, ka visi apgbaltiesu priekšsēdētāji būs par šādām reformām. Uz to pašu apgbaltiesu tiesnešu skaitu reālais darba apjoms agabaltiesām samazināsies un viņi pilnīgi visās lietās tad būs pēdējā pierādījumus vērtējošā instance. Bet ģenerālprokuroram droši vien nepatīk AT palātas tiesnšu neatkarība un neietekmējamība.
Proficius Aliri
31. Janvāris 2012 / 09:58
0
ATBILDĒT
Ģenerālprokurora viedoklis ir visnotaļ patīkams, jo, šķiet, termiņu reālā problēma ir viņam labi zināma. Nav brīnums, ka AT tiesneši tik noraidoši. Atrast ieganstus, kāpēc neko darīt nevajag, ja vēl tas skar viņus pašus, nav nekāda lielā māka. Par kvalifikācijas problemātiku pamatā visu skaidri pasaka Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājs – „pilsētu un rajonu tiesu tiesnešu kvalifikācija ir pietiekama, lai pirmās instances tiesas skatītu visas tiesām piekritīgās lietas. Tieši pilsētu un rajonu tiesu tiesneši ir tie, kuri izskata pamatlietas vai pamatsastāvu lietas. Apgabaltiesu līmenī tiek skatītas kvalificētākās lietas, bet būtība no tā nemainās.” Tā tas arī ir. Nezin vai šie paši tiesneši kļūst īpaši gudrāki vai centīgāki, vai spējīgāki t.s. „ar iesēdējumu”. Protams, apgūs dažādas birokrātiskas un organizatoriskas prasmes gan. To noliegt nevar.
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties