Pagājušajā nedēļā līdzās visu zināmajam referendumam par otru valsts valodu nozīmīgu sabiedrības uzmanību guva pēc skaita jau trešās “tiesnešu algu” lietas izskatīšana Satversmes tiesā. Diemžēl lielākajai daļai sabiedrībai ar tiesnešu un Saeimas argumentiem bija iespēja iepazīties tikai netieši (plašsaziņas līdzekļu sižetos, intervijās un rakstos).

Atklātība ir viena no demokrātiskas un tiesiskas valsts principiem un tai jābūt reālai un funkcionējošai, nevis šķietamai un formālai. Tā ļauj pilsonim būt informētam, līdz ar to domāt un vērtēt. Atklātības princips ir arī pamats, lai persona varētu realizēt savas pamattiesības, piemēram, vārda un pulcēšanās brīvību, un stimuls, lai valsts institūcijas turpinātu progresēt.

Atvērtās pārvaldības doktrīnu galvenokārt piedēvē valsts pārvaldes procedūrām un likumdošanai, tomēr tā ir attiecināma arī uz tiesvedību – cik tālu sabiedrības intereses ir lielākas par indivīda tiesību aizskārumu. Atklātības līmenis Satversmes tiesas kā negatīvā likumdevēja procesā ir starp tradicionālo tiesvedību un likumdošanu.

Konstitucionālajai tiesai jābūt modernai un jājūt sabiedrības gara attīstība – gan tiesību atziņās, gan arī funkcionāli organizatoriski. Analizējot tikai otro aspektu, Satversmes tiesa par tādu gandrīz ir uzskatāma. Interneta mājaslapa ir pietiekami ērta, informācija tajā regulāri tiek atjaunināta, arī tiesas darbinieku atsaucība ir uzteicama. Tomēr Satversmes tiesai ir iespējas būtiski vairot atklātību. Jau šobrīd visus tiesas procesus filmē un rāda tiesas sēžu zāles monitorā. Satversmes tiesai tikai atliek video signālu savienot ar tīmekli, kā to dara, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesa un pat dažas ASV vispārīgās jurisdikcijas tiesas.

Tiesas lēmums un spriedums ir tiesvedības rezultāts, turklāt Satversmes tiesas gadījumā nepārsūdzams, tādēļ sabiedrības kontrolei jābūt ne tikai pār to, bet arī pašu procesu, uz ko tieši neattiecas Satversmes 92. pants un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pants, tomēr, neraugoties uz to, arī konstitucionālās tiesas procesos jābūt taisnīgumam.

Līdz ar to vēl lielāka Satversmes tiesas procesu atklātība efektīvāk veicinātu aktīvākas sabiedrības un kvalitatīvākas tiesvedības veidošanos un tā sasniegšanai nepieciešama tikai griba. Sabiedrībai būtu iespēja gūt labāku priekšstatu par konstitucionālo tiesvedību un konkrētām tiesību problēmām.