Mūsdienu cilvēks un valsts pārvaldes iestādes šobrīd dzīvo jau divās pasaulēs – reālajā un virtuālajā. Revolucionārā informācijas tehnoloģiju attīstība ļāvusi radīt cilvēka reālās dzīves alternatīvas, piemēram, Second Life, kuras lietotāji norāda, ka salīdzinājumā ar šo vietu nekur nevarot justies tik brīvi, nekur neesot tik daudz iespēju un nekur neesot tik daudz patiesas draudzības. Arī valsts iestādēm ir interneta mājaslapas, dažās pat piedāvāta iespēja doties virtuālā pastaigā pa iestādes gaiteņiem un kabinetiem.

Atzīstot interneta būtisko lomu cilvēka un valsts dzīvē, ANO pasludinājusi, ka brīva piekļuve internetam ir viena no neatņemamām cilvēka pamattiesībām. Ikviena rīcība pret brīvu pieeju internetam uzskatāma par cilvēktiesību pārkāpumu.

Reālā un virtuālā dzīve arvien vairāk mijiedarbojas, un to robežas kļūst gaisīgākas. Piemēram, interneta platformas – sociālie tīkli – nodrošina ērtākas un daudzveidīgākas komunikācijas formas, kuras izmanto gandrīz visi – privātpersonas, valsts iestādes, likumdevēji, tiesas un pat tiesneši –, un tas tiek darīts privātās dzīves ietvaros, revolūcijas organizēšanā, sabiedrības līdzdalības nodrošināšanā utt.

Šīs mijiedarbības sekas neizbēgami rada arī juridiskus jautājumus. Pirms kāda laika Vācijā kā pierādījumu tiesa nolēma konfiscēt kādu sociālā tīkla Facebook profilu. Citā lietā Vācijas tiesa aizliedza tiesas sēdes laikā veikt ierakstus Twitter profilā. Abi gadījumi Vācijā tika vērtēti neviennozīmīgi un pat kā sensacionāli. Arī Latvijā nereti lasāmas Twitter tiešraides no tiesu namiem. Šādas iespējas ļauj būt klāt notikumam, reāli tajā nepiedaloties.

Tiesību un informācijas tehnoloģiju attīstība notiek dažādos ātrumos. Reālajā pasaulē radītais tiesiskais regulējums neregulē visu internetā notiekošo. Ne viss, kas dzīvē ir ļauts, internetā ir aizliegts, lai gan katrā gadījumā ir dažādas sekas. Tādēļ parādās idejas ne tikai par to, kā ar reālās dzīves tiesību normām regulēt internetā notiekošo, bet arī par virtuālās pasaules "īpašajām" tiesībām un tiesām. Iespējams, utopija šodien var pārvērsties par realitāti rīt.

Interneta plašās iespējas liek arī vairāk domāt ne tikai par tiesībām uz informāciju, bet arī par tiesībām uz aizmiršanu. Šobrīd internets var nodrošināt cilvēka "mūžīgumu". Varbūt internets ir alķīmijā meklētais mūžības eliksīrs?

Kopumā virtuālās pasaules sniegtās iespējas vērtējamas pozitīvi, jo ļauj efektīvāk realizēt pašreizējās tiesības, piemēram, pilsoniskās tiesības vēlēt parlamenta vai pašvaldību vēlēšanās. Tomēr būtu nepieciešams definēt arī reālās un virtuālās pasaules robežprincipus.