26. Jūnijs 2012 /NR. 26 (725)
Skaidrojumi. Viedokļi
Par diviem Augstākās tiesas Senāta spriedumiem
7
Dr.iur.
Aldis Pundurs
Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors 

Ir jāpieņem, ka lex semper intendit quod convenit rationi1 (likums vienmēr paredz to, kas ir saprātīgs), taču, lasot atsevišķus Latvijas tiesu spriedumus, rodas iespaids, ka vai nu Latvijas likumi ir nesaprātīgi, vai arī šo likumu piemērotāji nemāk vai negrib atrast šo likumu jēgu un tā rezultātā: gribējām kā labāk, bet sanāca kā vienmēr2.

1. Krimināllikums un konvencija

2012. gada 31. janvārī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts taisīja lēmumu krimināllietā Nr. 15830102209 (SKK-43/12), ar kuru atstāja spēkā attaisnojošu spriedumu personai apsūdzībā pēc Krimināllikuma 326.1panta pirmās daļas. Šajā lietā pirms tam ar 2010. gada 16. novembra Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas spriedumu persona bija atzīta par vainīgu Krimināllikuma 326.1panta pirmajā daļā (2004. gada 12. februāra likuma redakcijā) paredzētā noziedzīgā nodarījuma "Tirgošanās ar ietekmi" izdarīšanā, taču vēlāk tika taisīts attaisnojošs spiedums.

Senāts norādīja:

1. Būtiski atšķiras Krimināllikuma 326.1 panta pirmās daļas redakcijas 2004. gada 12. februāra likuma redakcijā un 2009. gada 19. novembra likuma redakcijā.

2. Saskaņā ar Eiropas Padomes 1999. gada 27. janvāra Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju 2002. gadā Krimināllikumā tika iekļauts 326.1pants "Tirgošanās ar ietekmi". Salīdzinot Krimināllikuma 326.1pantā (2004. gada 12. februāra likuma redakcijā) un Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijā minētos ietekmes un materiālā labuma raksturojumu veidus, konstatējams, ka Krimināllikums šos veidus definējis ievērojami plašāk nekā Konvencija.

3. Šobrīd spēkā esošā Krimināllikuma 326.1panta pirmās daļas dispozīcija (2009. gada 19. novembra likuma redakcijā) ir apsūdzētajam labvēlīgāka par ar 2004. gada 12. februāra likumā izteikto šī panta dispozīciju, kura bija plašāka. Likumdevējs ir sašaurinājis to darbību saturu, par kurām paredzēta atbildība pēc Krimināllikuma 326.1panta pirmās daļas. Tirgošanās ar ietekmi aizliegums attiecas uz tāda veida valsts amatpersonas darbību ietekmēšanu, kas notiek nelikumīgā viedā.

Nav nekas neparasts, ka likumdevējs, pieņemot kārtējos grozījumus Krimināllikumā, maina darbību saturu, par kurām ir paredzēta kriminālatbildība, taču šādi Senāta lēmuma motīvi autoru mudināja papētīt, vai tiešām tā ir, kā raksta Senāts?

Ar 2002. gada 25. aprīļa likuma "Grozījumi Krimināllikumā"3 37. punktu Krimināllikums tika papildināts ar 326.1 pantu "Tirgošanās ar ietekmi", kura pirmajā daļā tika noteikts, ka tirgošanās ar ietekmi ir materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu piedāvāšana vai nodošana jebkurai personai, lai tā, izmantojot savu dienesta, profesionālo vai sociālo stāvokli, personiski ietekmētu valsts amatpersonas darbību vai lēmuma pieņemšanu, ja nav kukuļdošanas nozieguma pazīmju.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
7 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Matīsa 45
5. Jūlijs 2012 / 20:08
0
ATBILDĒT
AT Senāts (Jonikāns) , atsaucoties uz \"labticību\". akceptēja krāpnieciskas darbības, kuru rezultātā testamentārās mantinieces zaudēja nekustamo īpašumu. Senāts rupji pārkāpa CL normas, savu nolēmumu pamatojot ar \"koncepciju\", kas Senātā vēl nemaz nav iesniegta!! Senāts CL pasvieda zem galda (samina kājām), kāda vairs runa tiesu zālēs par likuma jēgu un garu ...
Māris Leja
4. Jūlijs 2012 / 10:39
0
ATBILDĒT
Pilnībā pievienojos kolēģa viedoklim jautājumā par to, vai apsūdzībā pieļaujama tabulu un grafiku iekļaušana – no KPL 405.panta izriet, ka apsūdzībai jābūt formulētai rakstiskā veidā. KPL 405.pantā ir uzskaitīts, kādas ziņas apsūdzībā norādāmas, taču minētais pants sīkāk nepaskaidro, kādā veidā šīs ziņas izklāstāmas konkrētā situācijā. Rakstiski, tas nozīmē “tāds, kura saturs ir pausts, fiksēts ar rakstības līdzekļiem” (sk. tezaurs.lv). Arī tabulā vai grafikā iekļautā informācija ir fiksēta rakstības līdzekļiem. Bez tam tabulu un grafiku iekļaušana apsūdzībā var atvieglot apsūdzības uztveršanu, resp., tas var būt lietderīgi, lai nodrošinātu to, ka apsūdzība pilda informatīvo funkciju. Līdz ar to Senāta secinājums, ka KPL 405.pants nepieļauj tabulu vai grafiku iekļaušanu apsūdzībā, neatbilst nedz likuma burtiskajam tekstam, nedz tā jēgai. Jautājums var būt tikai par to, vai tabulā vai grafikā iekļautās informācijas veids ir saprotams. Ja tas ir saprotams, apsūdzība pilda informatīvo funkciju un apsūdzība atbilst KPL 405.pantam. Tikai tad, ja tabulas vai grafika saturs padara apsūdzību par nesaprotamu, pieļauts ir KPL 405.panta pārkāpums.
mazgudrais
29. Jūnijs 2012 / 20:52
0
ATBILDĒT
kā tad nu nav iespējams, piem., adm. tiesu spriedumos lielos apjomos tiek mainītas tiesību normas, viņi paši gan sauc to laikam par interpretāciju, bet faktiski tā ir jaunrade
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 4
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties