2. Aprīlis 2013 /NR. 13 (764)
Vēstules
Sanhosē panti nav tiesību avots
16

Jau kopš pagājušās vasaras sākuma Latvijas medijos, Saeimā un valsts iestādēs, sabiedrisko organizāciju birojos un arī politikā ieinteresētu cilvēku mājās tiek diskutēts jautājums par abortiem plašākā un šaurākā kontekstā. Šis jautājums ir dienas kārtībā arī Latvijas likumdevējam – Saeimai, kuras Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisija tuvākajā laikā plāno skatīt likumdošanas priekšlikumus Seksuālas un reproduktīvās ...

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
ATVĒRT AR KODU
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
PIRKT 1 RAKSTU  /  5 RAKSTUS
piekļuves kods
ABONĒ 2021.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
16 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Garāmgājējs
3. Aprīlis 2013 / 23:06
0
ATBILDĒT
Iespējams, ka tas ir pārāk pedantisks komentārs, bet Sanhosē panti izsaka apgalvojumu par starptautisko tiesību normu saturu, tādēļ to pārliecinošais spēks varētu tikt vērtēts to autoru/parakstītāju starptautisko tiesību zinātības gaismā. Vismaz pirmšķietamā acu uzmetienā neviens no šīm personām nav starptautisko tiesību guru: no atpazīstamākajiem vārdiem ir vairāki vadoši t.s. \'jauno dabisko tiesību\' tiesību filozofijas skolas pārstāvji, kas starptautisko tiesību un to interpretācijas jautājumos, šķiet, nav guvuši īpašu slavu. Protams, varbūt, ka šī tēze ir pārāk snobiska, un apstākļi, ka parakstītāji nav specializējušies parakstītā dokumenta tēmā vai ka viņu pozīcija diezgan precīzi sakrīt ar noteiktām reliģiski filozofiskām pozīcijām, nebūt neizslēdz iespēju aplūkot pantus kā vienu no pieejamās literatūras avotiem šajā jomā, kalpojot vienas, radikālākās pozīcijas ilustrēšanai.
Proficius Aliri
3. Aprīlis 2013 / 22:42
0
ATBILDĒT
Vai Sanhosē panti (SP) ir tiesību avots? Skaidrs, ka SP nav patstāvīgie tiesību avoti, jo nesastāv no tiesību normām. Tomēr kālab tos nevarētu iekļaut tiesību palīgavotu lokā? D.Rezevska raksta, ka „materiālajā nozīmē ar tiesību avotu saprotam jebkuru un visus faktorus, kas jāņem vērā tiesību normu pielietošanā” (sk. Judikatūra kā tiesību avots: izpratne un pielietošana. AT Biļetens, nr.1, 2010, 28.lpp.). Apskatoties SP un it īpaši to piezīmes būtu grūti pamatot, kāpēc tie neietilpst palīgavotu grupā, ko mēdz apzīmēt ar jēdzienu „tiesību doktrīna” (protams, ciktāl tie attiecas uz tiesību jautājumiem, piem., 4.-8.p.). Vismaz šeit komentāros minētie argumenti nav pārliecinoši – „nesatur nekādu būtiski jaunu pozitīvu apgalvojumu, uz kuru būtu īpaši jāatsaucas” (cik vispār ir tādu LR tiesās izmantoto avotu, kas saturētu principiāli jaunus apgalvojumus; vai apkopojošs avots nav „palīgavots”), „pseidojuridiskā valodā pausta šo cilvēku kopīgā personīgā pārliecība” (jā, sava veida pasaules skatījums, bet argumentēts, gluži kā jebkura cita [tiesīb]zinātnes atziņa), „nav nekāds tiesību avots, ne arī palīgavots” un „nav TIESĪBzinātnieku viedoklis un nav arī doktrīna; [d]oktrīna ir doktrīna, nevis viedoklis” (tiesībzinātnieki SP un to komentāru autoru vidū ir; un kas gan ir doktrīna tad, ja ne „pienācīgi argumentēts” viedoklis?).
Magone
3. Aprīlis 2013 / 17:29
0
ATBILDĒT
Piedodiet, bet man liekas, ka jums būtu jāapmeklē psihologs vai pat psihiatrs.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 13
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties