[1] Kasācijas instances tiesa civillietās ir Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments (turpmāk – Senāts), kas izskata tikai tiesību jautājumus par materiālo un procesuālo tiesību normu piemērošanas pareizību. Šādu kompetenci pamato kasācijas instances tiesai noteiktās īpašās funkcijas – izlemt principiālus tiesību normu piemērošanas jautājumus un nodrošināt vienveidīgu to iztulkošanu un piemērošanu visā valstī.

Skaidrojot kasācijas instances būtību, tiesību doktrīnā norādīts, ka tiesvedība kasācijas instancē paredzēta ne tik daudz, lai aizsargātu prāvnieku intereses, cik ar mērķi nodrošināt likuma spēku, tā pareizu iztulkošanu un piemērošanu.¹ Tāpēc kasācijas instancē izšķirošā nozīme ir nevis pušu interesēm, kas pietiekami aizsargātas, lietu pēc būtības izskatot pirmajās divās instancēs, bet gan publiski tiesiskām interesēm, proti, likumu pareizai iztulkošanai un stabilas Senāta judikatūras izveidošanai.²

Jāuzsver, ka stabila, saprotama un pieejama Senāta judikatūra rada tiesisko noteiktību un veicina tiesību attīstību, tāpēc tā ir milzīga vērtība, kuru nedrīkst nenovērtēt. Lai izveidotu judikatūru kādā tiesību problēmjautājumā, ir jāizanalizē liels informācijas apjoms un rūpīgi jāsastāda spriedums, precīzi formulējot atziņas, kas paskaidro likuma tekstu, kā arī atsevišķos gadījumos aizpilda likuma robus. Jāpiebilst, ka reizēm Senāta nolēmumos paustās atziņas ir pamats, lai kompetentās institūcijas precizētu likumu.

[2] Statistikas dati par Senātā saņemtajām un izskatītajām lietām ir šādi:

Arī 2013. gadā turpinās tendence pieaugt saņemto lietu skaitam, proti, ja 2012. gada janvārī tika saņemtas 92 lietas, tad šā gada pirmajā mēnesī saņemtas jau 167 lietas. Skaitļi rāda, ka pieaug gan ienākušo, gan izskatīto, gan arī neizskatīto lietu skaits.

Ievērojot normatīvajos aktos ietvertos noteikumus, ka lietas par bērnu tiesību aizsardzību, kā arī darba strīdi ir izskatāmi pēc iespējas īsākos termiņos, Senāts nodrošina minēto lietu izskatīšanu prioritārā kārtībā. Šādas lietas tiek izskatītas trīs līdz sešu mēnešu laikā. Turpretī pārējās lietas (piemēram, par parāda piedziņu, par lietu tiesībām u.c.) tiek izskatītas apmēram 18 mēnešu laikā (lieta, kas saņemta 2011. gada oktobrī, tiek nodota izskatīšanai 2013. gada martā).

Norādītie apstākļi par Senāta noslodzi un lietu izskatīšanas termiņiem nopietni sarežģī kasācijas instances funkciju kvalitatīvu izpildīšanu, tāpēc ir jārod risinājumi, kas vērsti uz Senāta darbības efektivitātes palielināšanu un noslodzes mazināšanu. Vairāki Civilprocesa likumā izdarītie grozījumi liecina, ka risinājumi tiek meklēti.

[3] 2008. gada 22. maijā Civilprocesa likums tika papildināts ar 464.¹ pantu, paredzot tajā noteikumus, ka senatoru kolēģijai ir tiesības atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību ne vien gadījumos, kad kasācijas sūdzība neatbilst likumā paredzētajām formālajām prasībām, bet arī gadījumos: 1) kad kasācijas sūdzības iesniedzēja viedoklis par tiesību normu piemērošanu un interpretāciju ir pretrunā ar Senāta judikatūru, kurai atbilst apstrīdētais spriedums; 2) kad nerodas šaubas par apelācijas instances tiesas sprieduma tiesiskumu un izskatāmajai lietas nav nozīmes judikatūras veidošanā.³

[3.1] Noskaidrojot normas mērķi, jāņem vērā, ka Senāts rīkojas publiski tiesisko interešu labā, tas ir, tiesību sistēmas attīstības nolūkā nodrošina likumu pareizu iztulkošanu un veido judikatūru, tāpēc kasācijas tiesvedības ierosināšana var tikt saistīta tikai ar tādām kasācijas sūdzībām, kuras vērstas uz minēto interešu apmierināšanu. Tam atbilst, pirmkārt, kasācijas sūdzības, kurās norādītie argumenti pārliecina, ka tiesa nepareizi piemērojusi materiālo tiesību normas vai pārkāpusi procesuālo tiesību normas, un tas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas. Šādos gadījumos, atceļot vai grozot pārsūdzētos tiesas spriedumus, Senāta uzdevums ir labot tiesību normu piemērošanas kļūdas un vienlaikus paskaidrot, kā attiecīgās tiesību normas ir interpretējamas. Otrkārt, kasācijas sūdzības, kurās ir norādīti argumenti par nozīmīgiem tiesību piemērošanas jautājumiem. Šādās situācijās Senātam neatkarīgi no attieksmes pret pārsūdzēto spriedumu, lai panāktu vienveidīgu attiecīgās tiesību normas piemērošanu visā valstī, ir lietderīgi paskaidrot tās saturu. Kā pirmajā, tā otrajā gadījumā kasācijas sūdzības izskatīšana apmierina publiski tiesisko interesi, jo caur Senāta spriedumā ietvertajām atziņām par tiesību normu interpretāciju tiek bagātināta un attīstīta tiesību sistēma. Tajos gadījumos, kuros šāds mērķis nevar tikt sasniegts, kasācijas tiesvedībai nevajadzētu tikt ierosinātai.

[3.2] Apsvērumi par kasācijas institūta būtību atklāj Civilprocesa likuma 464.¹ panta mērķi – atteikt kasācijas tiesvedības ierosināšanu gadījumos, kad tā neatbilst kasācijas pamatprincipiem. Atbilstoši minētajam mērķim Civilprocesa likuma 464.