28. Maijs 2013 /NR. 21 (772)
Skaidrojumi. Viedokļi
Kriminālatbildība par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu
3
Mg.iur.
Māris Leja
Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors

Rakstā apskatīti galvenie jautājumi par 319. pantā paredzētā nozieguma objektīvās puses pazīmi "neizdara darbības, kuras valsts amatpersonai pēc likuma vai uzlikta uzdevuma jāizdara". Rakstā arī pamatots, kāpēc uzskats, ka šis noziegums var izpausties tikai bezdarbības formā, ir kļūdains. Lai pamatotu šo viedokli, rakstā analizēti: krimināli sodāmas darbības un bezdarbības norobežošanas kritēriji un nozīme; vairākas krimināllietas, secinot, ka biežāk pēc Krimināllikuma (turpmāk – KL) 319. panta kvalificētais nodarījums izpaudies darbības formā; pārbaudīts, vai KL 319. panta formulējums pieļauj pēc šī panta kvalificēt nodarījumu darbības formā.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
ATVĒRT AR KODU
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
PIRKT 1 RAKSTU
apmaksas veids
mobilly
seb banka
swedbank
sms
 /  5 RAKSTUS
apmaksas veids
mobilly
seb banka
swedbank
piekļuves kods
ABONĒ 2020.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Autors
29. Maijs 2013 / 08:19
0
ATBILDĒT
Bez tam zīmīgi ir tas, ka šie vispārējie principi krimināltiesībās „darbojas” ievērojami šaurākā apjomā, nekā citās tiesību nozarēs.

Piemēram, krāpšanas sastāva kontekstā, vērtējot, vai viltus (maldināšana) izpaudies bezdarbības formā, respektīvi, vai pastāvēja pienākums atklāt kādus nozīmīgus faktus, Vācijā, Austrijā un Šveicē ļoti ierobežotā apjomā piemēro arī civiltiesībās atzīto labas ticības principu, pie tam joprojām pastāv tendence šo principu arvien vairāk ierobežot.

Lai gan sākotnēji tiesu praksē krimināllietās labas ticības princips izmantots visai plaši. Tomēr šāda pieeja kritizēta juridiskajā literatūrā. Respektējot to, tiesas šo praksi arvien vairāk ierobežoja, atzīstot, ka pat klusēšanas piedauzīgums pats par sevi nav pietiekošs, lai konstatētu šādu krimināltiesiski nozīmīgu pienākumu. Tāpēc vēlāk tiesu praksē krimināllietās labas ticības princips izmantots krietni ierobežotākā apjomā, nekā civiltiesībās. Nostiprinājās divi galvenie kritēriji, kad ar labas ticības principu pamatojams krimināltiesiski nozīmīgs pienākums atklāt noteiktus faktus:

• Nozīmības faktors – pienākums vērst uzmanību uz faktiem, kas īpaši nozīmīgi otrai pusei. Izskaidrošanas pienākums par noteiktu faktu pastāv, ja personai vajadzēja pieņemt, ka tas ir būtisks (izšķirošs) līdzēja gribas veidošanās procesā.

• Pieredzes trūkuma faktors – izskaidrošanas pienākums pastāv, ja otra puse nav spējīga novērtēt būtiskus apstākļus pieredzes trūkuma dēļ (piemēram, vecuma, fizisko trūkumu dēļ u.tml.).

Pēdējā laikā tiesas labas ticības principa izmantošanu vēl vairāk ierobežojušas. Vienā no 2010.gada nolēmumiem pausts viedoklis, ka pienākums var pastāvēt tikai tad, ja līgumisko attiecību ietvaros starp līdzējiem kā fiziskām personām izveidojušās īpašas uzticēšanās attiecības, bet ne zaudējumu apmēru vai upura īpašu aizsardzības nepieciešamību.

Ņemot vērā šādu pieeju, likumsakarīgs ir jautājums, pēc kādiem principiem tiek atlasīti tie principi, kuri jāņem vērā krimināltiesībās? Savukārt pēc tam, kad šis principu loks noteikts, kā noteikt, cik plašā apjomā attiecīgais princips „darbojas” krimināltiesībās? Atbildes uz šiem jautājumiem vēl pats tikai meklēju.
Autors
29. Maijs 2013 / 08:18
0
ATBILDĒT
Piekrītu, ka „likumu” plašākā nozīmē parasti attiecina uz normatīvajiem aktiem, nevis tiesību principiem. Tomēr dažos avotos atradu, ka to attiecina arī uz tiesību principiem. Tā kā KL 319.pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums var izpausties arī bezdarbības formā un saskaņā ar valdošo viedokli noziedzīgi nodarījumi bezdarbības formā iespējami arī tad, ja persona nav veikusi pienākumu, kas izriet no dažiem vispārējiem tiesību principiem, raksta pamatojumā iekļāvu tieši šo pēdējo (visplašāko) termina „likums” skaidrojumu, lai neveidotos situācija, kad dažādu bezdarbības formā iespējamu noziedzīgu nodarījumu kontekstā, vērtējot, kad pastāvējis juridisks pienākums novērst kaitīgās sekas, tiktu piemēroti atšķirīgi kritēriji.

Kas attiecas uz iespēju izmantot vispārējos tiesību principus krimināltiesībās, lai noteiktu, vai konkrētā situācijā bija pienākums rīkoties, tas ir ļoti komplicēts arī man līdz galam neskaidrs jautājums. Rakstā šo juridiskā pienākuma avotu iezīmēju ļoti konspektīvi, pamatojoties uz valdošo viedokli.

Cik esmu pētījis jautājumu par vispārējiem principiem kā juridiska pienākuma avotu krimināltiesībās, zīmīgi ir tas, ka nozīme piešķirta ļoti ierobežotam principu lokam. Rakstā ir minēti divi galvenie – 1) personas iepriekš izdarītas darbības un 2) pienākums veikt drošības pasākumus, lai novērstu apdraudējumu, ko rada apdraudējuma avots, pār kuru personai pieder faktiskā vara. Bez tam šāds pienākums novērst kaitīgās sekas atzīts arī ciešu savstarpējo attiecību (natürliche Verbundenheit – vācu val.) ietvaros.

Piemēram, jautājumā par dēla pienākumu novērst tēva dzīvības apdraudējumu Vācijas Federālā Augstākā tiesa paudusi šādu viedokli: dēlam ir pienākums novērst tēva dzīvības apdraudējumu, neatkarīgi no tā vai viņi dzīvo vienā ģimenē. Lai gan šāds pienākums nav radis atspoguļojumu likuma tiešā tekstā, tomēr pienākums novērst kaitīgās sekas ciešu kopības attiecību ietvaros var pastāvēt arī bez likuma noteikuma un izrietēt no tiesiskās kārtības pamatidejām (aus den Grundgedanken der Rechtsordnung – vācu val.). Tas, ka ciešas savienības ietvaros var pastāvēt pienākums novērst kaitīgās sekas, mūsdienās ir vispāratzīts. Strīdīgs ir vienīgi jautājums par to, kādas savienības ietvaros, pie kādiem nosacījumiem un kādā apjomā šāds pienākums rodas. Konkrētās lietas ietvaros nav nepieciešams tuvāk analizēt šos jautājumus, jo apsūdzētais kā miesīgais dēls dzīvoja tēva ģimenē – tātad, neskatoties uz visām ķildām, vienā no ciešākajām kopdzīves savienībām. Turklāt bija apdraudēta tēva dzīvība. Tas, ka ciešākajās savienībās, proti, ar asinsradniecību saistītā ģimenē katrā ziņā pastāv juridisks pienākums novērst smagāko apdraudējumu draudus, nevar tikt apšaubīts. Šis uzskats ir dzīvs vispārējā tiesiskajā apziņā (im allgemeinen Rechtsbewußtsein – vācu val.).
Proficius Aliri
28. Maijs 2013 / 23:23
0
ATBILDĒT
Pats pirmais jautājums, kas prasa atbildi – kāds ir jēdzienu „darbība” un „bezdarbība” saturs? Rakstā atrodams, ka bezdarbība „nav pasīva \"nekā nedarīšana\", bet gan konkrētas juridiski pieprasītas darbības neveikšana”. Tomēr pamati kāda pienākuma nepildīšanai var būt dažādi, t.sk. apzināti un neapzināti. Piemēram, vai apzināta atturēšanās veikt kādu juridiski pieprasītu aktivitāti ir bezdarbība vai darbība?

Visinteresantākais šķiet jautājums par tiesību principiem (VTP) kā pienākuma avotu krimināltiesībās. Pārsteidzīgs gan ir apgalvojums, ka „terminu \"likums\" materiālā nozīmē dažkārt apzīmē jebkuru tiesību avotu”. Pamatā terminu „likums” plašākā nozīmē attiecina uz normatīvajiem tiesību aktiem. Ja to attiecinātu uz pārējiem patstāvīgajiem tiesību avotiem – paražu tiesībām, vispārējiem tiesību principiem –, tad šis termins būtu identisks „tiesību normām”. Jebkurā gadījumā palīgavoti te nebūtu ietilpināmi.

VTP konkrētība, salīdzinot ar rakstītajām tiesību normām, ir daudz mazāka. Lai arī VTP iespējams izteikt normai tipiskajā formā („ja.., tad...”), noskaidrojot tiesisko sastāvu un sekas, personai precīzi konstatēt tā saturu varētu būt visai grūti. Piemēram, pēdējā laikā valsts pārvaldē populārais labas pārvaldības princips praktiski ir tik nekonkrēts, ka pavisam plašu amatpersonu rīcības loku varētu uzskatīt par neatbilstošu šā principa prasībām. Turklāt krimināltiesības dominē princips „nullum crimen sine lege scripta”.
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Krimināllikums
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties