Drošības naudas pamatmērķis ir mazināt nepamatotu sūdzību iesniegšanu. Šis mērķis tiek sasniegts tādējādi, ka persona pirms sūdzības iesniegšanas rūpīgi apdomā, vai iesniedzamā sūdzība būs pamatota. Šajā sakarā persona ņem vērā, ka drošības nauda tai tiks atmaksāta vienīgi gadījumā, ja sūdzība izrādīsies pamatota; savukārt nepamatotas sūdzības gadījumā persona zaudēs par tās iesniegšanu samaksāto drošības naudu. Ņemot to vērā, persona (ideāltipiskā modelī, uz kuru tiecas likums) iesniedz vienīgi tādu sūdzību, par kuras pamatotību tā labticīgi ir pārliecināta. Drošības nauda kā finansiāla barjera netieši ierobežo Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz pieeju tiesai. Taču šis ierobežojums ir attaisnojams ar leģitīmu mērķi – citu cilvēku tiesību aizsardzību. Mazinoties nepamatotu sūdzību iesniegšanai, tiesa ātrāk var izskatīt citu cilvēku pamatotās sūdzības un tādējādi efektīvāk aizsargāt viņu tiesības. Administratīvā procesa likuma 129.