Domāju, ka dramatiski nekļūdīšos, ja apgalvošu, ka administratīvo pārkāpumu process ir viena no visbiežāk pilnveidotajām tiesību nozarēm. Šajā Saeimā ir 27, 10. Saeimā – 13, bet 9. Saeimā – 71 grozījumu likumprojekts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

2012. gada 1. jūlijā tika pārgriezta saite starp Administratīvā procesa likumu un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, administratīvo tiesu un lēmumiem, kas pieņemti lietvedībā administratīvo pārkāpumu lietās. Paralēli tam nemitīgi tiek runāts par jaunu Administratīvo sodu likumu.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss līdzās Darba likumam ir viens no tiem likumiem, kuru cilvēki visbiežāk meklē portālā likumi.lv. Līdz ar to personu pieprasījums pēc šī normatīvā akta ir liels, tomēr līdz šim valsts nav piedāvājusi modernu šo nozari regulējošu normatīvo aktu.

Turklāt līdz šim šajā tiesību nozarē radīti dažādi interesanti tiesību institūti, kuri jau ir vērtēti un kurus tuvākajā laikā vērtēs vai, visticamāk, varētu vērtēt Satversmes tiesa.

2013. gada 28. martā Satversmes tiesa ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2012-15-01, kurā atzina, ka, piemērojot sodu par administratīvo pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, ir jāievēro Satversmes 92. pantā noteiktās tiesības uz taisnīgu tiesu. Šo tiesību ierobežojumi ir samērīgi, ciktāl transportlīdzekļa vadītājam ir paredzētas tiesības lūgt pārskatīt tam uzlikto sodu, bet nav samērīgi, ciktāl tie rada nelabvēlīgas sekas transportlīdzekļa īpašniekam, bet neparedz viņam atbilstošus tiesību aizsardzības līdzekļus.

Šā gada maijā Satversme tiesa ierosināja lietu par kritērijiem atbrīvošanai no administratīvās atbildības maznozīmīga pārkāpuma gadījumā. Likums ļauj personu atbrīvot no administratīvās atbildības, ja pārkāpums ir maznozīmīgs, tomēr ceļu satiksmē pārkāpumu varot atzīt par maznozīmīgu tikai tad, ja paredzētais soda apmērs nepārsniedz 30 latus, savukārt citos pārkāpuma veidos šādas prasības neesot, proti, pārkāpumu varot atzīt par maznozīmīgu arī tad, ja sods par to ievērojami pārsniedz 30 latu apmēru.

Šomēnes Satversmes tiesa ierosināja lietu, kurā pieteikuma iesniedzēja norāda, ka viņai piederošs transportlīdzeklis bijis novietots stāvēšanai, neievērojot ceļu satiksmes noteikumu prasības, un transportlīdzekļa vadītājam par to uzlikts sods. Transportlīdzekļa īpašniekam esot pienākums nodrošināt soda samaksu, taču pirms soda piemērošanas viņš netiekot ne uzklausīts, ne arī informēts par soda uzlikšanu.

Intuitīvi minot, nākotnē iespējams varētu būt iesniegts pieteikums arī par līgumsoda piemērošanu administratīvā soda vietā par braukšanu bez biļetes sabiedriskajā transportā.

Valstij vajadzētu ar lielāku rūpību attiekties pret likumu, kurš gandrīz ik uz soļa ierobežo indivīda brīvību un nosaka uzvedības standartu, sākot no pienākumiem darba un iedzīvotāju veselības aizsardzībā un beidzot ar pienākumiem, piemēram, lauksaimniecībā, dzīvokļu un komunālajā saimniecībā un labiekārtošanā, komercdarbībā un pat izglītības un sporta jomā.