27. Augusts 2013 /NR. 35 (786)
Skaidrojumi. Viedokļi
Sodu izcietušo personu noziedzīgo nodarījumu recidīvs
2
Kristīne Ķipēna
Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departamenta Kriminālsodu izpildes politikas nodaļas vadītāja 
Anvars Zavackis
Valsts probācijas dienesta Mācību un pētījumu nodaļas vadošais pētnieks  
Jurijs Ņikišins
Valsts probācijas dienesta Mācību un pētījumu nodaļas pētnieks 

Apzinoties noziedzības problēmu un meklējot tai risinājumus, viens no būtiskiem aspektiem, kam ir jāpievērš uzmanība, ir noziedzīgo nodarījumu recidīvs. Andrejs Judins un Ilona Kronberga atzīst, ka, "piespriežot un izpildot kriminālsodu, valsts deklarē vēlmi ne vien sodīt vainīgo par izdarīto, bet arī novērst jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu",1 savukārt "noziedzīgo nodarījumu recidīva fakts apliecina valsts neveiksmi, reaģējot uz iepriekš izdarīto noziedzīgo nodarījumu".2 Šāds viedoklis nesniedz atbildi par likumpārkāpēja atbildību jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tomēr pamatoti aicina izvērtēt valsts līdzatbildību noziedzīgo nodarījumu recidīva gadījumos. Noziedzīgo nodarījumu recidīva fakts rosina uzdot vairākus jautājumus, piemēram, kāpēc valsts pūles kriminālsoda mērķa sasniegšanai nav devušas rezultātu? Vai krimināltiesību sistēma Latvijā ir efektīva, t.i., vai tiesas ir noteikušas atbilstošāko sodu, vai soda izpildes iestādes soda izciešanas laiku ir piepildījušas ar saturu un nodrošinājušas notiesātā resocializāciju līdz līmenim, kad persona spēj un vēlas dzīvot likumpaklausīgu dzīvi pēc soda izciešanas u.tml.?

Palūkojoties plašāk, noziedzīgo nodarījumu recidīva fakts rosina mūs izvērtēt ne vien krimināltiesību sistēmu, bet arī citu nozaru ieguldījumu recidīvās noziedzības novēršanā. Vai likumpārkāpējam pieejamais atbalsts, rehabilitācijas un resocializācijas pakalpojumi ir pietiekami tam, lai novērstu jaunu noziedzīgu nodarījumu?

Līdz šim Latvijā nepietiekami mēģināja atbildēt uz šiem jautājumiem, lai gan plašāka recidīvās noziedzības izpēte un diskusija sekmētu efektīvāku valsts politiku noziedzības problēmas mazināšanai.

No krimināltiesību sektora tiek sagaidīts, ka tas ietekmēs noziegumu recidīvu un panāks atkārtotu noziegumu izdarīšanas samazināšanos.3 Latvija nav izņēmums un līdzīgi kā daudzas citas valstis krimināltiesību sektoram ir izvirzījusi mērķus un uzdevumus, kas saistīti ar noziedzības ierobežošanu un jaunu likumpārkāpumu novēršanu. Šāds justīcijas sektora mērķis ir iekļauts arī Latvijas Republikas Krimināllikumā4 (turpmāk – KL), kur līdztekus vainīgās personas sodīšanai soda mērķis ir panākt to, ka gan notiesātās personas, gan citas personas atturas no jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas (KL 35. pants). Ar 2012. gada 12. decembra likumu "Grozījumi Krimināllikumā" (stājās spēkā 2013. gada 1. aprīlī) soda mērķis tiek precizēts, papildinot to ar jaunu saturu – t.sk. paredzot, ka soda mērķis ir arī sodītās personas resocializācija.

No minētā izriet, ka efektīvai sodu izpildes sistēmai jāspēj ietekmēt noziedzīgo nodarījumu recidīvu, tāpēc recidīva rādītājus var labi izmantot, lai novērtētu sodu izpildes sistēmas efektivitāti. Latvijas justīcijas laukā recidīvās noziedzības rādītāji kā justīcijas sistēmas efektivitātes rādītāji netiek izmantoti, recidīvā noziedzība Latvijā kopumā ir maz pētīta,5 un līdz šim Latvijas krimināltiesību un kriminālsodu izpildes sektoram ir bijis jāpaļaujas uz citās valstīs veiktiem pētījumiem un to secinājumiem un jāizmanto dati, kas tikai fragmentāri sniedz priekšstatu par recidīva apmēriem.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
ad fontes
28. Augusts 2013 / 10:56
0
ATBILDĒT
Nu tad varbūt ir vērts skatīties tādu sodu sistēmu virzienā, kuras fiziski izslēdz NN atkārtotu izdarīšanu? Piemēram, nocērtot vienu (pēc atkārtota nozieguma arī otru) roku, tiek būtiski samazināta zagšanas iespējamība. Savukārt dekapitācija ir nešaubīgi efektīvākais recidīva profilakses veids!
re
28. Augusts 2013 / 09:39
0
ATBILDĒT
Pētīt jau var, bet kāds sausais atlikums. Neviens nerunā par to, ka šajā tiesību sistēmā piemērojamie soda veidi nekādā veidā neveicina noziegumu atkārtotu neizdarīšanu.
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties