Oktobra sākumā Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu, ar kuru konstatēts: AS "Latvijas Gāze" savā līdzšinējā praksē ļaunprātīgi ir izmantojusi monopolstāvokli, atsakot dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanu jauniem lietotājiem, pirms tie nav nomaksājuši iepriekšējo lietotāju parādus. Uz "Latvijas Gāzes" (LG) parādu atgūšanas prakses prettiesiskumu "Jurista Vārdā" autoru publikācijās uzmanība vērsta vēl krietni pirms KP lēmuma. Tiesa, šiem viedokļiem sekojošās publiskās un aizkulišu diskusijas atklāja, ka ne visi vienas un tās pašas tiesību normas saprot vienādi, lai neteiktu, ka gluži pat pretēji. Šāda viedokļu sadursme izriet arī no minētā KP lēmuma.
Lietas jeb pārkāpuma būtība
Komentējot minēto lēmumu, KP pārstāvji skaidro, ka lietas izpētes laikā saņemti patērētāju un uzņēmumu iesniegumi par vairāk nekā 500 gadījumiem, kad LG atteikusi slēgt līgumu par dabasgāzes piegādi ar jauniem lietotājiem, pirms tie nav nokārtojuši citu lietotāju parādsaistības. Attiecīgi, analizējot saņemtos iesniegumus, KP konstatēja šādus pārkāpumu gadījumu veidus:
apmaksa prasīta no jaunā telpu īpašnieka, bet parādu radījis iepriekšējais īpašnieks vai šī iepriekšējā īpašnieka īrnieks;
apmaksa prasīta no telpu īpašnieka, bet parādu radījis uzņēmums, kas šīs telpas nomā saimnieciskās darbības veikšanai;
apmaksa prasīta no jaunā telpu īrnieka, ja parādu radījis iepriekšējais (nevis esošais) īpašnieks vai šī iepriekšējā īpašnieka īrnieks;
apmaksa prasīta no uzņēmuma, kas nomā telpas saimnieciskās darbības veikšanai, bet parādu radījis telpu iepriekšējais īpašnieks vai cits uzņēmums, kas nomā telpas no iepriekšējā vai esošā īpašnieka.
Apjomīgajā lēmumā KP uzsver, ka, neatgūstot parādus no tā lietotāja, kas šos parādus rada, LG uz jauniem lietotājiem pārliek ne vien pašu parādu, bet arī parādu atgūšanas izmaksas. Tāpat, KP ieskatā, šāda LG rīcība palielina parādu apjomu, jo lietotāji, apzinoties, ka par nenokārtotajām saistībām atbildēs jaunais īpašnieks, nav motivēti maksāt par pakalpojumu, savukārt pats uzņēmums nav motivēts laikus veikt parādu piedziņu un neļaut tam pieaugt.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
