Pagājušajā nedēļā Rīgā notika Eiropas Savienības galvaspilsētu apelācijas tiesu prezidentu un virsprokuroru (ģenerālprokuroru) sanāksme, kurā diskutēja par tēmu "Informācijas tehnoloģijas un justīcija – status quo un attīstība". Interesanta un svarīga tēma, par kuru arī Latvijā vēl nepieciešamas daudzas juristu un tehnologu atsevišķas un kopīgas diskusijas.

Tieši industrializācijas laikmetā radās ideja visu automatizēt, lai cilvēkam dzīve kļūtu bezrūpīgāka un produktīvākā. Angļu filozofs Bertrāns Rasels (Bertrand Russell) 1932. gada esejā "Slinkuma cildinājums" (In Praise of Idleness) pat izteica cerību, ka jaunākās tehnoloģijas varētu atbrīvot cilvēku no darba mokām. Brīvo laiku cilvēks tad varētu veltīt zinātnei, glezniecībai un rakstniecībai, tādējādi dzīvojot patiesi pilnvērtīgu un garīgu dzīvi.

Lēnām tas tā it kā arī notiek, lai gan sajūtas ir pavisam citādas.

Šā gada septembrī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija publicēja datus, ka attīstītajās valstīs, jo īpaši Dienvidkorejā un Japānā, 2012. gadā cilvēki strādājuši mazāk stundu nekā 1991. gadā. Turklāt Vācijā, kur strādā vidēji 1400 stundas gadā, strādā par 70% produktīvāk nekā Grieķijā, kur cilvēki strādā vidēji 2000 stundas gadā. Produktivitāte un darba stundas atkarīgas no darba organizētības, kurā nozīmīgu lomu mūsdienās ieņem informācijas tehnoloģijas.

Informācijas tehnoloģijās rodams potenciāls arī tiesu sistēmas efektivizācijai. Tehnoloģiju izmantošana valsts pārvaldes darbības efektivizēšanai nav tikai valsts labā griba, bet tiesisks pienākums, kas izriet no labas pārvaldības principa, kas valstij uzliek pienākumu vienkāršot un uzlabot procedūras privātpersonas labā un organizēt sistēmu pēc iespējas efektīvi, ar to sasniedzot ekonomiskas, sociālas un tiesiskas vērtības.

Tomēr par informāciju tehnoloģiju ieviešanu ne mazāk svarīgs jautājums ir lietotāju spējas tās pieņemt, akceptēt un izmantot. Sistēma bez spējīga lietotāja ir nevērtīga.

Tāpat informāciju tehnoloģiju izmantošanai ir robežas, kuras nosaka tiesiskās drošības princips. Tiesiskā drošība un informācijas tehnoloģijas nav izslēdzoši, bet saskaņojami elementi.

Turklāt informāciju tehnoloģiju izmantošana nedrīkst būt pašmērķīga. Aplamība ir brīdis, kad tiesa vai valsts pārvaldes iestāde atārda sašūtus dokumentus, lai varētu tos ieskanēt, tādā veidā veidojot vienlaikus gan digitālo, gan "parasto" arhīvu. Turklāt, šādi "izārdot" dokumentu, tas zaudē juridisko spēku: viena dokumenta vietā rodas, piem., 100 lapas jeb atsevišķas vienības.

Igaunijā tiesas nodeva ir mazāka gadījumā, ja dokumenti tiek iesniegti elektroniski. Tas ir lielisks veids, kā rosināt iedzīvotājus izmantot elektronisko dokumentu apriti un tādējādi taupīt valsts resursus.

Šobrīd veidojas "neklātienes" sabiedrība. Tomēr šajā informācijas tehnoloģiju laikā jārod pareizās attiecības starp informāciju tehnoloģijām un cilvēka intelektu. Sengrieķu filozofi, viduslaiku un jauno laiku domātāji veica pasaules mēroga darbus arī bez google un wikipedia palīdzības. Mūsdienās, ja google nedod atbildi uz kādu jautājumu, tiek ironiski secināts, problēma patiešām ir nopietna.