2.jatājumi:
1.Vai uz īrnieku pēkšņi vairs neattiecas Eiropas Savienības patērētāju tiesības? Piem. ĢENERĀLADVOKĀTA NILSA VĀLA [NILS WAHL]
SECINĀJUMI, sniegti 2013. gada 21. novembrī (1)
Lieta C 482/12
82. (..) gadījumā, ja īpašums, uz kuru attiecas attiecīgā procedūra [izlikšana], ir patērētāja mājoklis, jāpastāv speciālām garantijām. Šādu garantiju nesniegšana varētu būt problemātiska no pamattiesību aspekta (45). Proti, ģimenes mājokļa zaudēšana ir viena no galējām patērētāja tiesību apdraudējuma formām (46). Tā kā tiesības uz mājokli ir Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. pantā garantētās tiesības, kuras ir jāņem vērā, interpretējot Direktīvu 93/13 (47), jebkurai personai, attiecībā uz kuru pastāv šāda apmēra apdraudējuma risks, būtu jābūt iespējai panākt, ka neatkarīga tiesu iestāde pārbauda šāda pasākuma samērīgumu (48)
2. Vai īrniekam turpmāk vajadzētu dzīvot sliktāk nekā pirms 100 gadiem?
1864.g. Civillikums
4125. Visos tajos gadījumos, kad vienai pusei ir tiesību atkāpties no līguma, viņai jāpaziņo par savu nodomu otrai, lai dotu vajadzīgo laiku: iznomātājam vai izīrētājam pieņemt, bet nomniekam vai īrniekam (izņemot otro 4118. pantā norādīto gadījumu) — atdot jeb atbrīvot lietu. Bet nekādā ziņā iznomātājs vai izīrētājs nedrīkst, kaut arī tāda tiesība līguma būtu pielīgta, nomnieku vai īrnieku izlikt patvarīgi. Šo noteikumu neievērotājam jāatlīdzina zaudējumi.

4126. Kad iznomātājs vai izīrētājs nomas vai īres priekšmetu atsavina, vai nu pārdodot, dāvinot, piešķirot kā legātu vai kā citādi, ieguvējam jāievēro nomas vai īres līgums tikai tad, ja tas ievests zemes grāmatās (4045. p.). Bet ja ieguvējs uzteic nomu vai īri, tad iznomātājam vai izīrētājam jāatlīdzina nomniekam vai īrniekam visi zaudējumi, kādi viņam nodarīti ar līguma priekšlaicīgu izbeigšanu.