Neskatoties uz to, ka jau vairākus gadus ilgst diskusijas par spēkā esošā likuma "Par dzīvojamo telpu īri" (turpmāk – Likums) neatbilstību mūsdienu sociālajai un ekonomiskajai situācijai valstī un ir jāaktualizē tiesiskais regulējums šajā jomā, Ekonomikas ministrijas šaurā lokā (bez ekspertu un nozares pārstāvju dalības) izstrādātais likumprojekts "Dzīvojamo telpu īres likums" (turpmāk – Projekts) ir izraisījis sašutumu nozares pārstāvju un sabiedrības vidū.
Lai varētu atbildēt uz jautājumu, vai Projektā iekļautās normas, stājoties spēkā, sasniegs tajā pieteikto mērķi, jāatskatās un jāanalizē spēkā esošā regulējuma trūkumi, kuru novēršanu ar jaunā regulējuma palīdzību nozare tik sen gaida.
[1] Pirmais un būtiskākais, uz ko norāda arī Ekonomikas ministrija Projekta anotācijā, ir nesamērīgs izīrētāju pamattiesību (īpašuma tiesības) ierobežojums brīvi noteikt maksu par īpašuma izmantošanu, t.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.