"Sporta karalis" futbols ir pārņēmis cilvēku prātus visā pasaulē, arī Latvijā. Daži pat zaudējuši dzīvību no pārmērīgas futbola spēļu skatīšanās, kaut gan ir arī tādi, kas pat dzirdēt negrib par pasaules čempionātu.

Savukārt pašā futbolā ir kā dzīvē. Futbola čempionāta galvenais rīcības princips ir godīga spēle, tomēr spēles laukumā var redzēt ne tikai precīzas piespēles un skaisti iesistus vārtus, bet arī pārkāpumu tēlošanu, pretinieka provocēšanu uz pārkāpumu un pat košanu citam spēlētājam. Pa vidu visiem ir tiesnesis, kuram viss jāredz un visos gadījumos jāpieņem taisnīgs un galīgs lēmums, turklāt bez atkārtojuma iespējām. Ja tas nenotiek, tad skatītājs "pieņem lēmumu" par tiesneša "slēptajiem motīviem" un "sūtīšanu uz mājām".

Arī valstij, kas vēlas rīkot futbola pasaules kausa finālturnīru, nākas piedzīvot ne mazāk spraigus notikumus. Analītiķi vērtē, cik izmaksā šāda pasākuma organizēšana un kādām sociālām problēmām būtu bijis iespējams novirzīt futbolam iztērētos resursus. Savukārt citi rēķina, cik daudz šī turnīra organizētājvalsts nopelnīs.

Brazīlijas gadījumā tiek pat norādīts, ka valsts konstitūcija piekāpjas futbola priekšā. Daniels De Saules (Daniel De Saulles) portālā www.thelawyer.com publicējis interesantu blogu "Kā Starptautiskā Futbola federāciju asociācija ir izmainījusi Brazīlijas konstitūciju Pasaules kausa dēļ?".

Grozījumi dažādos likumos un pat valsts konstitūcijā bija priekšnoteikums, lai Brazīlija varētu kļūt par šī sporta pasākuma mājvietu. Izmaiņas bija saistītas ar drošību, alkohola izplatīšanu, vīzu izsniegšanu, patērētāju tiesību aizsardzību, nodokļiem, infrastruktūru un darba tiesībām. Starptautiskā Futbola federāciju asociācija (Fédération Internationale de Football Association, saīsināti – FIFA) rosināja turnīra laikā ļaut stadionos tirgot alkoholu, kam Brazīlijas valdība arī piekrita, jo alus ražotāji ir vieni no galvenajiem FIFA sponsoriem. Lai izdarītu izņēmumu no vispārīgā likuma, kas Brazīlijā aizliedz alkohola tirdzniecību futbola stadionos, īpašajā Pasaules kausa likumā tika iekļauts speciāls regulējums.

Šajā pašā Pasaules kausa likumā Brazīlija uzņēmās arī civiltiesisko atbildību pret FIFA par kaitējumu, kas tai radīsies Pasaules kausa izcīņas laikā, lai gan Brazīlijas konstitūcija paredz valsts atbildību tikai publiskajās tiesībās. Turklāt FIFA var noteikt komercdarbības ierobežojumus noteiktās teritorijās divu kilometru attālumā no stadioniem. Līdz ar to tikai komersanti, kas saņēmuši FIFA atļauju, var veikt komercdarbību šajās Brazīlijas teritorijās.

Ja valsts vēlas organizēt lielus sporta pasākumus, tai nākas piekāpties virknei prasību, no kurām daļa nesamērīgi ierobežo pamattiesības. Valsts kļūst par ķīlnieci starp vēlmi organizēt cilvēkiem svētkus un tās iedzīvotāju cilvēktiesībām. Vai sports ir tā vērts?