2014. gada pavasaris un vasara ir interesantiem kāzusiem bagāta. Jautājumi ir saistīti ar personas tiesībām reālajā un digitālajā vidē, turklāt to daba no seku viedokļa ir liktenīga.

Lielbritānijas Augstākā tiesa 2014 .gada 25. jūnijā pieņēma spriedumu lietā R (on the application of Nicklinson and another) v Ministry of Justice; R (on the application of AM) (AP) v The Director of Public Prosecutions [2014] UKSC 38, ar ko atzina, ka Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pants (tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību) nedod personai tiesības mirt. Tiesnešu balsojums bija pārliecinošs – 7 pret 2. Turklāt šajā lietā Augstākā tiesa atzina, ka tai ir konstitucionālas tiesības vērtēt Lielbritānijas likumu asistētās eitanāzijas jomā atbilstību Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai, tādējādi dodot parlamentam un politiķiem nepārprotamu ziņu – sakārtojiet šo jautājumu vai arī to izdarīs tiesa.

Kas nav iespējams reālajā dzīvē, to var prasīt internetā. Eiropas Savienības Tiesas 2014. gada 13. maijā pieņēma spriedumu lietā C-131/12, ar kuru atzina personas tiesības tikt aizmirstam jeb "digitāli mirt". Meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējam ir pienākums, saņemot personas pieprasījumu par savu datu dzēšanu, to izvērtēt un, ja vien to neattaisno sabiedrības intereses, dzēst informāciju no meklēšanas rezultātu saraksta. Google nebija nepieciešams ilgs laiks, lai personām šādu iespēju nodrošinātu. Tagad katrs interneta mājaslapā forget.me var izvēlēties informāciju par sevi, kuru tas nevēlas, lai caur meklētājprogrammu to varētu atrast.

Attiecības starp personu reālo un digitālo pasauli ir un kļūs vēl sarežģītākas, tajā pašā laikā arī izaicinošākas. Saprotot šo nākotnes izaicinājumu, Igaunija aktīvi rīkojas. Jūnija beigās Igaunijas valdība apstiprinaja ideju tirgot nevis ierobežoto resursu – zemi, bet digitālo identitāti. Tiks sagatavoti grozījumi Personas identitāti apliecinošo dokumentu likumā, lai ļautu pārdot digitālo identitāti 10 miljoniem personu par 30–50 eiro. Turklāt, lai nākotnē būtu gatavība risināt kāzusus, kas saistīti ar informācijas tehnoloģiju izmantošanu, Tallinas Tehnoloģiju universitāte jau testē un arī Tartu Universitātes Juridiskā fakultāte nolēma jūnija beigās izstrādāt speciālu programmu, kuras ietvaros tiks sagatavoti juristi, kuri specializējušies tiesību jautājumos, kas saistīti ar informācijas tehnoloģijām. Igaunijas komersanti saskaras ar problēmu, ka nav vietējā mēroga juristu ar šādu specializāciju, tāpēc juridisko palīdzību sniedz ārvalstu juristi vai komersanti sūta savus darbiniekus studēt ārvalstu universitātēs. Tiek prognozēts, ka Tartu Universitāte piesaistīs arī studentus no ārvalstīm, jo mācības būs igauņu un angļu valodā.

Igauņu lēmums ir loģisks un pašsaprotams. Eiropas Savienības Tiesas Google lieta ir viens no daudzajiem pierādījumiem, ka jauno informācijas tehnoloģiju attīstība vairs nav tikai programmēšana, bet veiksmīga produkta radīšanā liela nozīme ir arī juridiskajiem jautājumiem.