Diezin vai Eiropas Savienības "Oficiālais Žurnāls" līdz šim ir bijusi iecienīta Krievijas Federācijas Valsts domes deputāta Josifa Kobzona lasāmviela. Varbūt Krievijā pazīstamais estrādes mākslinieks un politiķis par šādu izdevumu iepriekš pat nebija dzirdējis.

Tomēr 2015. gada 16. februārī šajā "Oficiālajā Žurnālā" (OJ, Vol. 58, 16.02.2015.) bija lasāms, ka "Josifs (Josefs) Davidovičs Kobzons, dzimis 11.09.1937. Ukrainā, Šasovjarā", iekļauts to personu sarakstā, kam liegta iebraukšana Eiropas Savienībā, kā arī "iesaldēti" finanšu līdzekļi. Saraksts kārtējo reizi pagarina Eiropas Savienības Padomes 2014. gada 17. marta regulas (269/2014) "Par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība" un tāda paša nosaukuma Eiropas Savienības Padomes lēmuma (2014/145/CFSP) pielikumus, kas šobrīd nosaka sankcijas jau pret 151 fizisku personu un 37 juridiskām personām vai organizācijām.

Pie sankciju sarakstā iekļautā Kobzona vārda pievienots paskaidrojums: [Krievijas] "Valsts domes deputāts. Viņš ir apmeklējis tā saukto Doņeckas tautas republiku un vizītes laikā izteicis paziņojumus separātistu atbalstam. Viņš ir arī iecelts par tā sauktās Doņeckas tautas republikas goda konsulu Krievijā. 2014. gada 20. martā viņš balsoja par federālā konstitucionālā likuma projektu, kas atbalstīja jaunu federālo subjektu iekļaušanu Krievijas Federācijā – Krimas republiku un federālā statusa pilsētu Sevastopoli."

Tātad par Kobzona māksliniecisko izpausmju cenzēšanu un nenovērtēšanu, kā tas izskan no viņa aizstāvju puses, nav pamata runāt. Jo "Oficiālajā Žurnālā" neatrodam ne vārda par PSRS Tautas mākslinieka un PSRS Valsts prēmijas laureāta skatuves darbību. Netiek minēts pat koncerts Krievijas teroristu sagrābtajā Doņeckā, kur Kobzons pagājušajā rudenī dziedāja duetā ar separātistu bandu vadoni, elektriķi Aleksandru Zaharčenko, bet muzikālo fonu viņiem abiem veidoja (sic!) Krievijas Federācijas Iekšlietu ministrijas iekšējā karaspēka akadēmiskais dziesmu un deju ansamblis. (Zaharčenko, starp citu, savu vārdu "Oficiālajā Žurnālā" sankciju sarakstā varēja izlasīt jau 2014. gada 12. septembrī.)

Šajā pašā 16. februāra "Oficiālajā Žurnālā" līdzās Kobzonam ir vēl pāris Krievijas Federācijas amatpersonu, kas organizē agresiju pret Ukrainu, viņu vidū – aizsardzības ministra vietnieks (supporting the deployment of Russian troops in Ukraine) un ģenerālštāba priekšnieka vietnieks (actively involved in shaping and implementing the military campaign of the Russian forces in Ukraine). Kā redzams – šajos gadījumos sankciju sarakstā expressis verbis norādīts uz Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā.

Viņiem līdzās – vesela rinda dažādu "kazaku–razboiņiku" un bandu, kas Krievijas asiņaino agresiju īsteno "uz vietām". Uzmanību šai sarakstā piesaista divas personas, kas definētas kā "tā sauktie tieslietu ministri" – kāda Jeketerina Fiļipova šādā statusā darbojas teroristiskajā organizācijā "Doņeckas tautas republika", savukārt Aleksandrs Šubins – "Luganskas tautas republika" teroristu grupā.

Atgriežoties pie Kobzona gadījuma, tagad ar interesi varam gaidīt viņa tālākos soļus. Kad pagājušajā vasarā ar Latvijas Republikas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča lēmumu Kobzonam tika liegta iebraukšanu Latvijā, šis agresīvas un impēriskas politikas cienītājs nekavējās izmantot demokrātiskas valsts mehānismus savu tiesību aizstāvībai, tai skaitā, divas reizes (tomēr nesekmīgi) vēršoties Latvijas Republikas Satversmes tiesā.

Kur politiķis Kobzons varētu sūdzēties par Eiropas Savienības lēmumu?