12. Janvāris 2016 /NR. 2 (905)
Skaidrojumi. Viedokļi
Galvinieka atbildība, ja galvenajam parādniekam maksātnespējas procesā dzēstas saistības
4
Mg.iur.
Ilze Jankeviča
zvērināta advokāte birojā “Fogels, Vītols un Paipa”

Pēdējos gados tiesību piemērotāju starpā noritējušas aktīvas debates par galvojuma kā viena no biežāk lietotajiem saistību pastiprinājuma veidiem piemērošanu. Jau krietni sen radītajām galvojuma tiesību normām saskaroties ar salīdzinoši jauno maksātnespējas tiesību regulējumu, nenoliedzami aktuāls ir kļuvis jautājums, kā interpretējamas galvojuma institūtu regulējošās tiesību normas galvenā parādnieka maksātnespējas procesa pabeigšanas gadījumā.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
E-ŽURNĀLS
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
Pirkt vai atvērt ar kodu
vai
autorizējies, ja žurnāls jau tavs
ABONĒ 2019.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Saulcerīte
12. Janvāris 2016 / 21:05
0
ATBILDĒT
Piekrītu autores secinājumiem arī dēļ Maksātnespējas likuma virsmērķa - saistību izpildes principa - "Likuma mērķis ir veicināt finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildi".
Magone > Saulcerīte
14. Janvāris 2016 / 02:36
0
ATBILDĒT
Tad jau drīzāk pielietojams Maksātnespējas likuma 6.pantā iekļautais tiesību saglabāšanas princips – procesā tiek ievērotas pirms procesa iegūtās kreditoru tiesības.
Magone
12. Janvāris 2016 / 13:45
0
ATBILDĒT
Autores secinājums ir pareizs. Protams, ka galvojums nebeidzas, dzēšot galvenā parādnieka saistības fiziskās personas mn procesā, ne arī izbeidzot juridiskās pers.mn procesu.
Tiesu atsauce uz Civillikuma normām, kas regulē galvojuma izbeigšanos, ir nevietā, jo šīs ir vispārējās tiesību normas, kuras ir piemērojamas vispārējos gadījumos, nevis maksātnespējas procesā, kur ir piemērojamas speciālās tiesību normas. Laikā, kad tapa šīs Civillikuma normas par galvojuma izbeigšanos, nebija šāda maksātnespējas institūta.
Otra lieta, uz ko atsaucas tiesas, ka 27.04.2011.AT Senāta spriedums neesot piemērojams fiziskās pers.mn procesā, jo attiecoties tikai uz jur.pers.mn procesiem kā to minēja arī autore. Tiesas to pamato ar to, ka iestājoties dažādas sekas -jur.pers.tiek izslēgta no komercreģistra, savukārt fiz.pers.tiekot dzēsts parāds un tai esot iespēja turpināt darbību bez parādiem.
Man gan liekas, ka šīs nosauktās pazīmes nav kvalificējošās jeb būtiskās. Būtiskā pazīme abos mn procesos ir viena -beidzoties mn procesam, no galvenā parādnieka kreditors neko vairs nevar prasīt un piedzīt. Tādēļ neredzu atšķirību, kādēļ tiesas fiz.pers.mn procesos nedrīkstētu piemērot nolēmumus, kas attiecas uz jurid.pers.mn procesiem.
Esmu neizpratnē, kā tiesas var pīties tik vienkāršos jautājumos jau gadiem ilgi! Bet izskatās, ka AT pieliks šiem strīdiem punktu.
Paldies, autorei par rakstu!
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 1
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
3
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties