1. Pārskats par Satversmes tiesas darbu sniedz ieskatu aizvadītā gada konstitucionālās jurisprudences aktualitātēs. Proti, pārskatā atspoguļotas Satversmes tiesas atziņas, kuras ietvertas spriedumos un lēmumos par tiesvedības izbeigšanu, kas taisīti laika posmā no 2015. gada janvāra līdz 2015. gada decembrim.

2. Pārskatā par Satversmes tiesas darbu 2015. gadā atspoguļotas vienīgi tās nolēmumos ietvertās atziņas, kuras uzskatāmas par jaunām un inovatīvām.

3. Satversmes tiesā 2015. gadā saņemti 269 iesniegumi. No tiem 116 atzīti par acīmredzami nepiekritīgiem, bet 153 reģistrēti kā pieteikumi un nodoti izskatīšanai Satversmes tiesas kolēģijās.

4. Satversmes tiesa ierosinājusi 24 lietas, no kurām 15 lietas ierosinātas uz konstitucionālās sūdzības pamata, bet četras lietas ierosinātas pēc vispārējās jurisdikcijas vai administratīvās tiesas pieteikumiem. Viena lieta ierosināta par Saeimas deputātu pieteikumu un viena lieta par tiesībsarga pieteikumu. Pieteikumos lūgts vērtēt dažādus tiesību jautājumus – tostarp tādus, kas saistīti ar valsts pensiju aprēķināšanas un piešķiršanas kārtību, tiesībām atjaunot kriminālprocesu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, personas datu aizsardzību un valsts valodas lietojumu radio.

5. Satversmes tiesa 2015. gadā ir izskatījusi 19 lietas. Tiesvedība izbeigta trīs lietās, savukārt 16 lietās pieņemti spriedumi. Satversmes tiesa 11 lietās taisījusi spriedumus par tiesību normas atbilstību Satversmei. Lietā Nr. 2015-01-01 Satversmes tiesa konstatējusi, ka viena no apstrīdētajām normām Satversmei atbilst, savukārt otra lietā apstrīdētā norma Satversmei neatbilst. Apstrīdētā norma par Satversmei neatbilstošu atzīta trīs lietās. Piecām lietām Satversmes tiesas tiesneši pievienojuši atsevišķās domas.

6. Satversmes tiesa sniegusi vērtējumu vairākos būtiskos konstitucionālo tiesību jautājumos, piemēram, jautājumos, kas saistīti ar valsts karogu kā valsts konstitucionālās un starptautiskās identitātes elementu, komercdarbības atbalsta kontroli, elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, mantas konfiskāciju, dabas resursu un subsidētās elektroenerģijas nodokļiem, kā arī valsts amatpersonas statusu un regulējumu, kas paredz interešu konflikta novēršanu. Lietā Nr. 2015-01-01 Satversmes tiesa pirmo reizi atklājusi negatīvās vārda brīvības saturu un atsaukusies uz Satversme ievadu.

7. Satversmes tiesa, vērtējot nodokļu tiesību jomā izdotu tiesību normu atbilstību Satversmei, raksturojusi konstitucionālās kontroles apjomu un norādījusi metodoloģiju, kā vērtējama šajā jomā izdotas tiesību normas atbilstība augstāka juridiskā spēka tiesību normām. Satversmes tiesa lietā Nr. 2014-11-0103 norādīja, ka, vērtējot īpašuma tiesību ierobežojumu, kas izriet no nodokļa maksāšanas pienākuma, tai jāņem vērā likumdevēja plašā rīcības brīvība. Tādējādi Satversmes tiesai galvenokārt jāvērtē, vai nodokļa maksājums nav nesamērīgs slogs tā adresātam. Lietā Nr. 2014-11-0103 un lietā Nr. 20174-12-01 paustas arī nozīmīgas atziņas par valsts budžeta izskatīšanu un pieņemšanu.

8. Lietā Nr. 2015-03-01 un lietā Nr. 2015-15-01 risināti būtiski Satversmes tiesas procesa jautājumi. Proti, Satversmes tiesa izskatījusi konstitucionālās sūdzības iesniedzēju lūgumu par to, lai līdz Satversmes tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienai tiktu piemērots pagaidu tiesību aizsardzības līdzeklis – apturēta tiesību normu darbība. Abās lietās Satversmes tiesa secināja, ka lūgums apturēt apstrīdētā regulējuma darbību nav neregulēts procesuāls jautājums, jo likumdevējs nav paredzējis citus pagaidu tiesību aizsardzības līdzekļus, kā vien tiesas nolēmuma izpildes apturēšanu.

9. Pārskata periodu raksturo tas, ka Satversmes tiesa ir attīstījusi iepriekšējos tiesas nolēmumos sniegto Satversmes normu interpretāciju. Piemēram, Satversmes tiesa ir konkretizējusi Satversmes 105. pantā ietverto tiesību uz īpašumu tvērumu. Savukārt lietā Nr. 2015-01-01 un lietā Nr. 2015-06-01 Satversmes tiesa konkretizējusi Satversmes 100. pantā noteikto tiesību saturu. Lietā Nr. 2015-05-03 paustās tēzes papildina izpratni par likumdevēja pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot ārējos normatīvos aktus. Jaunas tēzes par Satversmes 91. panta saturu ietvertas spriedumā lietā Nr. 2015-10-01, proti, Satversmes tiesa attīstīja vienlīdzības principa izpratni neitrāla tiesiska regulējuma gadījumā. Nozīmīgas atziņas par pašvaldību ievēlēšanas un pilsoņu pasīvo vēlēšanu tiesību īstenošanas kārtību ietvertas spriedumā lietā Nr. 2014-03-01.

Satversmes tiesas lēmumos par tiesvedības izbeigšanu ietvertās atziņas

Lēmumā par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2014-35-01 "Par Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" 54.¹ punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam un Elektroenerģijas tirgus likuma 28. panta otrajai daļai" ietvertas šādas atziņas.

• Lai kādas ekonomiskās intereses tiktu atzītas par īpašuma tiesību objektu Satversmes 105. panta izpratnē, tām jāatbilst tiesību sistēmā noteiktajiem kritērijiem (11. punkts).

• Ar administratīvo aktu piešķirtām tiesībām pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros par paaugstinātu cenu pašām par sevi piemīt ekonomiska vērtība un personai (komersantam) ir prasījuma tiesības uz to realizāciju (12.1. punkts).

• Plānotā peļņa nav uzskatāma par īpašumu, jo vēl nav nopelnīta, un līdz ar to nepastāv prasība, kuru varētu apmierināt (12.2. punkts).

• Ja Satversmes tiesa, izskatot lietu, kas ierosināta pēc konstitucionālās sūdzības, konstatē, ka Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma nav, tā nevar vērtēt prasījumu arī tā pakārtotajā daļā par apstrīdētās normas atbilstību likumā noteiktajam pilnvarojumam (14.