2016. gada 18. maijā Latvija parakstīja Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb plašāk zināmu kā Stambulas konvenciju. Stambulas konvencija sabiedrībā raisīja plašas diskusijas, uzsvaru pat vairāk liekot nevis uz konvencijas mērķi – vardarbības pret sievietēm novēršanu un mazināšanu, bet gan citiem jautājumiem, ko raisījusi dažu konvencijā ietverto noteikumu interpretācija. Lai arī Latvija konvenciju ir parakstījusi, paredzams, ka līdz konvencijas ratificēšanai sabiedrībā diskusija par konvencijas saturu, nepieciešamību, ieguvumiem un pat iespējamiem zaudējumiem turpināsies. Tāpēc žurnāls "Jurista Vārds" ir veltījis vienu numuru diskusijas atspoguļošanai, piedāvājot iepazīties ar politiķu, juristu un citu ekspertu viedokļiem gan par konvencijas saturu, gan arī tās sekām un nozīmi Latvijas sabiedrībai.
Žurnāla "Jurista Vārds" lasītājiem tiek piedāvāts secīgi iepazīties ar tiesību politikas dokumentiem, politiķu viedokļiem un juristu veikto juridisko analīzi. Bet pirms diskusijas īsumā sniedzam informāciju par Stambulas konvenciju, tās attīstības vēsturi un mērķiem, kā arī par valstīm, kuras ir parakstījušas konvenciju un veikušas kādas atrunas vai deklarācijas. Papildus tam žurnāls "Jurista Vārds" sniedz ieskatu Valsts policijas apkopotajos statistikas datos un būtiskākajos Eiropas Savienības Cilvēktiesību aģentūras 2014. gada pētījuma secinājumos.
1. Stambulas konvencijas vēsturiskā attīstība
Kā Eiropas vadošā cilvēktiesību organizācija Eiropas Padome kopš 20. gadsimta 90. gadiem ir īstenojusi vairākas iniciatīvas, lai veicinātu sieviešu aizsardzību pret vardarbību. 1993. gadā notika 3. Eiropas Ministru konference par sieviešu un vīriešu līdztiesību, pēc kuras tika izstrādāts rīcības plāns vardarbības pret sievietēm apkarošanai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.