Pastāstiet, lūdzu, īsumā par sevi, savu profesionālo pieredzi un šā brīža nodarbošanos.

Pašlaik es strādāju Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Starptautiskajā birojā Ženēvā, Šveicē. Starptautiskais birojs pārvalda preču zīmju starptautiskās reģistrācijas procedūru Madrides nolīguma par preču zīmju starptautisko reģistrāciju un šā nolīguma protokola ietvaros. Vienkāršības labad varam to saukt par Madrides sistēmu. Es vadu un koordinēju vienu no Madrides sistēmas procedūru sektoriem (19 ekspertu komandu), kas veic preču zīmju starptautiskās reģistrācijas pieteikumu ekspertīzi, kā arī pēcreģistrācijas pieteikumu izskatīšanu (vēlāki teritoriāli attiecinājumi, grozījumi reģistra ziņās, starptautisko reģistrāciju atjaunošana utt.). Starptautiskajā birojā ir trīs šādi sektori, kas pilda vienus un tos pašus uzdevumus, nedaudz specializējoties uz noteiktām dalībvalstu grupām. Mana sektora pārziņā ir pieteikumi no ES Intelektuālā īpašuma biroja, visām Madrides sistēmas spāniski runājošajām valstīm (Spānija, Kuba, Meksika, Kolumbija) un franciski runājošām valstīm, kā arī dažām citām dalībvalstīm. Pirms tam 12 gadus es strādāju Latvijas Republikas Patentu valdē, un pēc tam piecus gadus es strādāju pašreizējā Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojā.

Nosaucot šīs iestādes, var viegli uzsākt sarunu par to, kādi ir mehānismi, lai uzņēmēji varētu iegūt preču zīmes reģistrāciju un aizsardzību ne tikai savas valsts teritorijā, bet arī ārpus tās, ieskaitot reģionālu vai plašu starptautisku aizsardzību.

Kādas ir šīs dažādās iespējas aizsargāt savas preču zīmes?

Sākuma punkts parasti ir preču zīmes, kas izvēlēta uzņēmuma preču vai pakalpojumu identificēšanai, aizsardzības nodrošināšana savā zemē. Preču zīmes reģistrācija nodrošina uzņēmējam izņēmuma tiesības attiecībā pret citām personām zīmes izmantošanā attiecīgajā uzņēmējdarbības jomā.