11. Oktobris 2016 /NR. 41 (944)
Numura tēma
Likumprojekta anotācijas nozīme pamattiesību ierobežojumu noteikšanā
6
Laila Medina
Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece 

Likuma sākotnējās ietekmes novērtējums (turpmāk – anotācija) ir viens no nozīmīgākajiem informācijas avotiem par tiesību akta nepieciešamību, piemērošanu un ietekmi uz likuma mērķgrupām. Pamattiesību ierobežojuma gadījumā tiesību normas analīzei un pamatojumam ir izšķiroša nozīme, jo tikai ar anotācijas palīdzību ir iespējams pilnvērtīgi noskaidrot likumā paredzētā ierobežojuma leģitīmo mērķi un tā samērīgumu un nepieciešamību.

Šajā rakstā tiks apskatīti trīs likumdošanas posmi, vērtējot anotācijas lomu katrā no tiem:

  1. likumprojekta anotācijas izstrāde Ministru kabineta procesu ietvaros, likumprojekta autoram pamatojot projektā iekļautās normas, kas ierobežo personu pamattiesības, t.sk., pieskaroties Tieslietu ministrijas lomai šajā procesā;

  2. likumdošanas process Saeimā, iesniedzot priekšlikumus likumprojekta izskatīšanai otrajā un trešajā lasījumā – analizējot, vai pašreizējā prakse nodrošina pamatojumu priekšlikumiem, kas ievieš jaunus pamattiesību ierobežojumus;

  3. tiesību normu, kas paredz pamattiesību ierobežojumus, piemērošanas prakses analīze, vērtējot situāciju, kad likuma un Ministru kabineta noteikumu normas kā tādas atbilst Satversmes tiesas nodibinātajam standartam, bet prakse norāda, ka izvēlētie līdzekļi personas tiesību aizsardzībai var būt nepietiekami.

 

Kas ir tiesību aktu projekta anotācija

Vispārēju ieskatu atbildei uz šo jautājumu sniedz rokasgrāmata "Tiesību akta projekta ietekmes sākotnējā izvērtēšana",1 ko ir izdevusi Valsts kanceleja (autores Anda Smiltēna un Ieva Bloma).

Rokasgrāmata norāda: "Regulējuma ietekmes novērtējums [RIN] ir regulējuma izstrādes neatņemama sastāvdaļa – tas ir process, kura ietvaros regulējuma izstrādātājs apzina regulējuma radītās sekas un uz iegūto secinājumu pamata izvēlas piemērotāko regulēšanas pieeju, kā arī regulējuma saturu un formu. Galvenās RIN funkcijas ir:

  • palīdzēt regulējuma izstrādātājam (un pēc tam – lēmuma pieņēmējam) lēmuma pieņemšanas procesā – apzināt iespējas risināt pastāvošo problēmu un identificēt regulējuma sekas, jo īpaši iespējamos negatīvos regulējuma blakusefektus, kas ilgtermiņā varētu radīt risku regulējuma mērķa sasniegšanai;

  • informēt citas publiskās pārvaldes iestādes, kā arī politiķus par regulējuma izstrādātāja secinājumiem attiecībā uz regulējuma nepieciešamību un radīto ietekmi;

  • informēt ieinteresētās puses (sabiedrības pārstāvjus) par regulējuma izstrādātāja secinājumiem attiecībā uz regulējuma nepieciešamību un radīto ietekmi."2

Latvijā jēdziens "regulējuma ietekmes novērtējums" ir pazīstams ar nosaukumu "anotāciju sistēma". Atbilstoši iepriekš minētajām regulējuma ietekmes novērtējuma funkcijām anotācija ir regulējuma ietekmes sākotnējā (jeb ex ante) novērtējuma ziņojums.

Tiesību akta projekta anotācija tiek pievienota tiesību akta projektam, to iesniedzot Ministru kabinetā izskatīšanai, kā tas ir noteikts 2009. gada 7. aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr. 300 "Ministru kabineta kārtības rullis"3 (turpmāk – Ministru kabineta kārtības rullis) 3.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
sm.
13. Oktobris 2016 / 00:09
0
ATBILDĒT
Laba tēma, bet raksts tāds pašķidrs. Derīgāk būtu bijis izskaidrot, kā anotācija saistāma ar subjektīvo tiesību (pamattiesību) īstenošanu. Piemēram, vai nepilnīga anotācija var aizskart subjektīvās tiesības pamatojuma principa pārkāpuma dēļ?
cilveks
11. Oktobris 2016 / 14:18
0
ATBILDĒT
normatīvo aktu plūdi un regulārie grozījumi ir mūsdienu jurisprudences viens no vājākajiem posmiem.

Saprotu, ja normatīvo aktu grozījumi ir nepieciešami saistībā ar direktīvu pārņemšanu, bet kādu mārrutku pēc pie TM ir Civilprocesa likuma grozījumu darba grupa, kas nejēdz vismaz normāli uztaisīt apjomīgu grozījumu paketi, lai piekabinātu direktīvu grozījumiem vai citiem būtiskiem, neatliekamiem grozījumiem.

Kopš 2014.gada 1.janvāra CPL ir grozīts 14!!!! reizes.
Aizejot uz tiesu tu vairs neesi drošs vai kāda norma nav mainījusies, kur nu vēl spēt CPL grāmatu regulāri mainīt...

Sajūta tāda, ka tas, ko universitātē gudri māca par likumu tulkošanu nevis lieku rakstīšanu ir studentiem bijis dziļi vienaldzīgi.

Joprojām var apbrīnot Satversmes, Civillikuma pamattekstu, kas ir spējis izdzīvot ar savu universālumu.
Jozefs
11. Oktobris 2016 / 11:20
0
ATBILDĒT
TM vajadzētu paklusēt, jo tās likumdošanas kvalitāte ir zem katras kritikas.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 3
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
LASĪT E-ŽURNĀLU: Nr. 41 (944)
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties