Kas ir galvenie iemesli un problēmas, kas bijuši pamatā administratīvo pārkāpumu tiesību sistēmas pārskatīšanai?

Nav tāda viena iemesla vai vienas problēmas, kas būtu novedusi pie administratīvo pārkāpumu sistēmas pārskatīšanas, tās ir vairākas problēmas, kas gadu gaitā jau ir akumulējušās. Pirmkārt, ideja, ka LAPK būtu jāmaina, izriet vienkārši no fakta, ka Latvija atguva neatkarību.

LAPK pamatā esošās vadlīnijas, vadoties pēc PSRS laikā pieņemtās likumdošanas prakses, ir izstrādātas 1978. gadā, bet Latvijā likums spēkā stājās 1985. gadā. Tajā laikā bija tiesību institūts Maskavā, kas katram likumam izstrādāja vadlīnijas. Šīs vadlīnijas tika nosūtītas uz republikām, un tad katra no PSRS republikām varēja kaut ko mazliet pamainīt attiecīgajā likumā, bet principā tie visi bija ļoti līdzīgi. Līdz ar to Latvijai, Lietuvai, Igaunijai un visām bijušās PSRS valstīm administratīvo pārkāpumu kodeksi ir ļoti līdzīgi, pat iet pants pantā. Tādējādi arī LAPK skelets būtībā ir izstrādāts PSRS laikā.

Protams, līdz ar neatkarības atgūšanu visi likumi Latvijā tika izdoti no jauna. Un tagad ir pat daži likumi, kas jau otro vai trešo reizi tapuši no jauna. Bet Sodu izpildes kodekss un LAPK ir palikuši vienīgie tādi, kurus līdz šim nav izdevies pārskatīt un izdot no jauna.

Gadu gaitā jaunas problēmas šai pamatnepieciešamībai ir tikai nākušas klāt un pamazām apaudzējušas LAPK ar to, kas katrā periodā bijis aktuāls. Skatoties vēsturiskās normas, var redzēt, ka, piemēram, 90. gados bijušas savas problēmas, 2000. gadu sākumā – savas problēmas, tad ir "trekno gadu" grozījumi un krīzes grozījumi, utt. Līdz ar to šajā likumā var saskatīt visu ko, un, savā starpā par to runājot, mēs mēdzam teikt, ka LAPK ir kā lupatu deķis – tas ir sašūts kopā no visa kā. LAPK bez žēlastības ir liktas iekšā dažādas idejas, paturot prātā, ka tik un tā šis likums būs jāmaina, taču vēl pāris gadus tas var eksistēt tāds, kāds ir. Līdz ar to reformas pamatnepieciešamība ir pārskatīt šo sistēmu kopumā no A līdz Z, uzrakstīt saprotamu procesu, lai nebūtu tā kā šobrīd, ka katram, kas strādā šajā jomā, ir jāatceras, kādā kontekstā un kāpēc kaut kas tika izdarīts 1995. vai 1998. gadā. Šobrīd ir tā, ka bieži vien tendences likumā ir pat pretējas, un jābūt ļoti lielai vēsturiskai atmiņai, lai saprastu, kas tur bijis domāts.

Reforma sastāv no divām daļām. Viena daļa ir publiskāka un iet pa priekšu – tas ir tas, par ko mēs šobrīd runājam – administratīvā atbildība pieaugušajiem. Bet blakus ir arī jautājums par to, kas notiek ar bērniem. Tā ir lieta, pie kuras mēs šobrīd Tieslietu ministrijā ļoti aktīvi strādājam. Kad mēs ministrijā sākām domāt par jaunu likumu, izgājām cauri visam spēkā esošajam regulējumam un sapratām, ka tas, kas šobrīd notiek ar bērnu administratīvo atbildību, neatbilst pilnīgi nekam. Nekādiem saprātīgiem priekšstatiem par to, kas būtu jādara ar bērnu, kurš pārkāpis likumu.

Jaunajā Bērnu antisociālas uzvedības prevencijas likumprojektā ir paredzēta pavisam cita koncepcija, kā veidot bērniem antisociālas uzvedības prevencijas sistēmu. Esošā kārtība, kad bērnam par pīpēšanu vai alkohola lietošanu, vai klaiņošanu, vai vardarbību skolā piemēro 15 eiro naudas sodu, ne bērna, ne vecāku, ne arī skolas un klases dzīvē neko nemaina. Bieži vien šie bērni sodu tā arī nesamaksā, līdz ar to faktiski pilnīgi nekas nemainās.