15. Novembris 2016 /NR. 46 (949)
Numura tēma
Jauns administratīvo pārkāpumu process: vai labāks?
3
Mg. iur.
Inga Bite
11. un 12. Saeimas deputāte, Saeimas Juridiskās komisijas locekle 

Šā gada 6. oktobrī Saeima otrajā lasījumā atbalstīja Administratīvo pārkāpumu procesa likuma (APPL) projektu.1 Likumprojektam uz otro lasījumu tika iesniegti un izskatīti 209 priekšlikumi, un pēc atbalstīšanas pirmajā lasījumā 2014. gada 13. novembrī tas gandrīz divus gadus Saeimā tika gatavots izskatīšanai otrajam lasījumam Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijā.

Vēl pirms darbu uzsāka 12. Saeima, APPL projekts atradās 11. Saeimas darba kārtībā, bet vairākus gadus pirms tam tika rūpīgi izstrādāts, apspriests un gatavots ministriju gaiteņos, darba grupās un darba kabinetos.

Šķiet, nav nepieciešama īpaša argumentācija viedoklim, ka jauns administratīvo pārkāpumu process Latvijai ir nepieciešams. Administratīvo pārkāpumu procesu šobrīd regulē Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (LAPK),2 kas pieņemts vēl Augstākajā padomē 1984. gada decembrī, un līdz šim brīdim grozīts 144 reizes, taču šis skaitlis mainās teju ik dienu. LAPK ir kļuvis nepārskatāms, grūti uztverams un grūti saprotams pat tā piemērotājiem, nemaz nerunājot par ikvienu iedzīvotāju, uz kuru tas attiecas. Jauna kodifikācija ir nepieciešama kaut vai šo iemeslu dēļ vien. Tomēr šobrīd piedāvātās izmaiņas ir plašākas un tostarp visai konceptuālas.

 

Materiālo un procesuālo normu nošķiršana

Viena no būtiskākajām likumprojektā piedāvātajām izmaiņām ir tā, ka likums turpmāk regulēs tikai administratīvo pārkāpumu procesu – lietu ierosināšanu, izskatīšanu, pārsūdzību, lēmumu izpildi u.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Dzintars Kalniņš
17. Novembris 2016 / 15:51
0
ATBILDĒT
Kaitējuma atlīdzināšanai varētu paredzēt kārtību, kad Zemesgrāmatu vai citas tiesas uz amatpersonas sastādīta akta (protokola) pamata izdod izpildu rakstu par Administratīvā pārkāpuma izdarīšanas laikā nodarīta zaudējuma atlīdzināšanas pienākumu (piedziņu) teiksim 30 dienu laikā, ne lielāku par maza apmēra prasībām noteikto - 2100 EUR.
Cietušajai personai būtu jāpievieno protokolam zaudējumu aprēķins (tāme, čeks, rēķins, fotofiksācija u.tml.) vai jau protokolā būtu jāieraksta, ka vainīgais piekrīt konkrētam zaudējumu apmēram, par ko parakstās visi iesaistītie (cietušais, amatpersona, vainojamais).
Ja 30 dienu laikā cietušajam zaudējumu neatlīdzina - to iesniedz Zemesgrāmatā, kura izsniedz izpildu rakstu.
Ir vēl daudz variantu, ka to var efektīvi darīt.
Ja VAINOJAMAIS nepiekrīt piespriestā zaudējuma apmēram, tad to var pārsūdzēt tiesā CPL kārtībā, rakstveida procesā.
Baraks Osama
15. Novembris 2016 / 17:24
0
ATBILDĒT
Nezinu, kā citiem, bet man divu eiro naudas sods liekas ne mazāk smieklīgs un resursus tērējošs kā tiesāšanās trijās instancēs par nozagtu buljona kubiņu. Tad jau labāk tiešām tiem, kuri jāsoda, paredzēt kārtīgus sodus, bet pensionāru andelēšanos atzīt par maznozīmīgu pārkāpumu.
ai_bi > Baraks Osama
16. Novembris 2016 / 09:09
2
ATBILDĒT
Nu, no kuras puses paskatās. Ja, no lielākas naudas soda iekasēšanas puses - tad, patiešām, tas nav tā vērts. Bet, ja no - audzinošās puses ar sodiem, tad tie 2 EUR var būt tieši laikā.
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties