24. Janvāris 2017 /NR. 4 (958)
Skaidrojumi. Viedokļi
Vaina krimināltiesībās jeb “kvantu” kriminoloģija
5
Dr. iur.
Jānis Baumanis
Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks 

Saskaņā ar Krimināllikuma 1. panta pirmo daļu pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Ņemot vērā minēto, kriminālatbildības piemērošanai nepieciešamais minimums ir vaina. Fizikā mazāko vērtību dēvē par kvantu. Izmantojot vainas analoģiju ar kvantu, autors rakstā atklās ar vainu saistīto problemātiku krimināltiesībās.

Viens no kvantu teorijas pamatlicējiem – austriešu fiziķis E. Šrēdingers (vācu: Erwin Rudolf Josef Alexander Schrödinger) (1887–1961) ir formulējis fiziķiem ļoti labi zināmo kvantu paradoksu, ko dēvē arī par Šrēdingera kaķa kvantu paradoksu.1 Neiedziļinoties kvantu mehānikas nianses, jānorāda, ka minētā paradoksa būtība ir, ka kamerā esošā kaķa dzīvību nosaka kvanta stāvoklis, kuru var noskaidrot tikai tad, kad tiek atvērta kamera. Kamēr kamera nav atvērta, tiek prezumēts, ka kvants atrodas superpozīcijā jeb vienlaicīgi divās pozīcijās, tātad arī kaķis atrodas šajā superpozīcijā jeb ir dzīvs un miris vienlaicīgi. Tas, vai kaķis ir vai nav dzīvs, ir atkarīgs no tā, vai pētnieks ir vai nav atvēris kameru, lai paskatītos, kas tajā atrodas. Šāda viena kvanta stāvokļa nenoteiktība pašos pamatos grauj determinismu.

Kā zināms, determinismu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas kontekstā pēta kriminoloģija, kur tiek meklēti noziedzīga nodarījuma cēloņi un veicinošie apstākļi. Savukārt krimināltiesības balstās uz pieņēmumu, ka katra noziedzīga nodarījuma izdarīšana ir tā izdarītāja brīvas gribas izpausme. Personai ir izvēle izdarīt vai neizdarīt noziedzīgu nodarījumu.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Fiziķis
30. Janvāris 2017 / 18:06
5
ATBILDĒT
Vēlreiz vēlos vērst uzmanību uz to, ka raksta autors atkal kļūdaini raksta par kvantu mehāniku. Jau pirmajā atsaucē autors maldina ikvienu lasītāju, jo par kaķi ir runa vienīgi 812.lappusē un minētajā adresē nemaz tāda raksta nav. Kaķis ir makropasaules objekts. Turpretim viļņu funkcija, kas ir Šrēdingera vienādojumā, apraksta mikropasauli. Tieši šī viļņu funkcija ir pakļauta superpozīcijas principam. Ar Šrēdingera vienādojumu principā nav iespējams aprakstīt makropasaules fizikālās parādības. Šrēdingers, apskatot iedomātu eksperimentu ar kaķi, ir vēlējies vienīgi parādīt, ka no kvantu mehānikas likumiem nevar pāriet uz makropasaulē esošajiem fizikas likumiem. Kaķis nevar būt reizē gan dzīvs, gan miris. Citiem vārdiem, mikropasaulē ir spēkā pilnīgi citi fizikas likumi, nekā tie fizikas likumi, kas darbojas makropasaulē. Turklāt autors nemaz nemin būtiskus šī iedomātā eksperimenta faktorus, kas attiecas uz mikropasauli, pilnībā sagrozot Šrēdingera iedomāto eksperimentu. Lūdzu redakcijai nepieļaut turpmāku aplamību publicēšanu, tostarp, ka vaina krimināltiesībās esot "kvantu" kriminoloģija!
Viesturs
30. Janvāris 2017 / 12:35
0
ATBILDĒT
:) asprātīgs salīdzinājums, domāju, zinātne drīz arī noskaidros, ka sociālie procesi ir tik pat dzelžaini kā fizikas, t.i., likumsakarības ir tik pat precīzas un paredzamas.
Par nodomu formālā sastāvā.
Manuprāt, M.Lejas viedoklis ir pārlieku sarežģīts. Vadoties no piedāvātās koncepcijas izriet, ka gandrīz jebkuŗs publiski izdarīts nodarījums ir jākvalificē arī kā huligānisms - vai tās ir nelikumīgas medības, izmantojot trokšņotājus, laupīšana vai zādzība nelielā apmērā vai narkotisko vielu lietošana publiskā vietā utt utt utt. Mani mulsina tieši šis apstāklis.
Attiecībā uz ,,narko durvīm" - būtu jāvadās no cita skatpunkta. M.Lejas gadījumā tas ir: blakus biji, kopā nesāt, tātad zināji un kopumā vainīgs. Es to nosauktu par apsūdzības apgalvojuma teoriju, bet varētu taču arī vadīties no nevainības prezumcijas apgalvojuma :). Manuprāt, lai cik kārdinoši tas neliktos visus ,,sliktos" sodīt uzreiz, valdot šādai pieejai var ciest arī pēc būtības nevainīgi ļaudis, kas tomēr nav pieļaujams.
SATVERSMES TIESA
25. Janvāris 2017 / 16:11
0
ATBILDĒT
Uldis Ķinis. Paldies autoram, ļoti labs raksts un ieskicē vainas problēmu interesantā griezumā.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 2
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties