Raksta pamatā ir žurnālā "Jurista Vārds" publicētais J.D. Semjona Fogela viedoklis "Vecuma diskriminācijas problemātika darba attiecībās",1 kurā tiek vērtētas darba tiesiskās attiecības, bet secinājumi tiek veikti arī par valsts dienestu, un rezultātā veidojas sprieduma loģikas kļūda.
Autorei, ikdienā strādājot divās Latvijas augstskolās un docējot studiju kursus darba tiesībās, Eiropas Savienības darba tiesībās un dienesta tiesībās, ir radies iespaids, ka studentiem trūkst kritiskas attieksmes pret publicētiem viedokļiem. Lai izslēgtu loģiski nepamatota viedokļa paušanu un izmantošanu studentu pētnieciskajos darbos un aicinātu kritiski lasīt "drukāto vārdu", kā arī veicinātu personīgā viedokļa veidošanas prasmes, autore analizēs vecuma diskriminācijas tiesisko regulējumu, nošķirot darba un dienesta tiesiskās attiecības. Tādējādi autore pamatos, kāpēc S. Fogela paustais viedoklis satur kļūdainu secinājumu un ir pārsteidzīgs. Papildus autore sniegs atsevišķu problēmu ieskicējumu gan darba, gan valsts dienesta tiesiskajās attiecībās vecuma diskriminācijas dēļ.
Diskriminācijas aizliegums starptautiskajā un Eiropas Savienības regulējumā rodams vairākos normatīvajos dokumentos.2 Tomēr attiecībā uz personas vecumu kā diskriminējošo pazīmi tā ir Padomes Direktīva, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (turpmāk – Direktīva).3 Arī nacionālais regulējums, izstrādājot Darba likumu, iekļāva Direktīvā paustos nosacījumus. Tomēr jāatceras, ka Darba likums ir attiecināms tikai uz tām saistībām, kas rodas uz darba līguma pamata, bet Direktīvas tvērumā ietilpst krietni plašāks subjektu loks.
Direktīvas tekstā tiek lietots jēdziens "nodarbinātība",4 nedodot tā skaidrojumu. Latviešu literārās valodas vārdnīcā nodarbinātība tiek skaidrota kā stāvoklis, kad cilvēki ir iesaistīti darbā, kādā pasākumā.5 Latvijā normatīvajos aktos nav iekļauts jēdzieniskais skaidrojums, jo tiek lietots cits jēdziens "darba ņēmējs", ar to saprotot jebkuru personu, kura veic darbu un ir iesaistīta sociālās apdrošināšanas sistēmā. Juridiski šādas personas ir uzskaitītas likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu".6 Autore jēdzienu "nodarbinātais" uzskatīs par sinonīmu jēdzienam "darba ņēmējs", lai saglabātu kopsakarību ar direktīvas terminoloģiju, kurā tiek izmantoti jēdzieni "nodarbinātība un nodarbinātais" (pamatojoties uz darbības vārdu "nodarbināt").
Ņemot vērā likumā "Par sociālo apdrošināšanu" uzskaitītos nodarbinātos, redzams, ka uz darba līguma pamata nodarbinātais darba ņēmējs ir tikai viens no nodarbinātības veidiem. Tātad "nodarbinātība" ir plašāks kopas jēdziens nekā darba tiesiskās attiecības vai valsts dienests, vai pašnodarbinātais.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
