1. Augusts 2017 /NR. 32 (986)
Numura tēma
Kam pienākas autortiesības par mākslīgā intelekta radītu darbu

Pirmās inteliģentu robotu un mākslīgu būtņu idejas ir atrodamas sengrieķu mitoloģijā – Galateja, Pandora. Taču pirmie soļi mākslīgā intelekta attīstībā ir tikuši sperti salīdzinoši nesen. 1950. gadā angļu matemātiķis Alans Tjūrings (Alan Turing) formulēja Tjūringa testu, kas ļauj noteikt, vai mašīna spēj domāt tāpat kā cilvēks. Savukārt pirmās mākslīgā intelekta programmas – dambretes un šaha programmas – tika radītas 1951. gadā. Kopš tā laika mākslīgā intelekta un robotikas attīstība, jo īpaši pēdējos gados, uz priekšu ir gājusi milzīgiem soļiem. Turklāt šodien mākslīgais intelekts tiek radīts un izmantots ne tikai praktisku problēmu risināšanai, bet arī izklaidei, tostarp mākslas darbu radīšanai.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
E-ŽURNĀLS
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
Pirkt vai atvērt ar kodu
vai
autorizējies, ja žurnāls jau tavs
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
COVID-19: tiesiskie aspekti
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties