Pirmās inteliģentu robotu un mākslīgu būtņu idejas ir atrodamas sengrieķu mitoloģijā – Galateja, Pandora. Taču pirmie soļi mākslīgā intelekta attīstībā ir tikuši sperti salīdzinoši nesen. 1950. gadā angļu matemātiķis Alans Tjūrings (Alan Turing) formulēja Tjūringa testu, kas ļauj noteikt, vai mašīna spēj domāt tāpat kā cilvēks. Savukārt pirmās mākslīgā intelekta programmas – dambretes un šaha programmas – tika radītas 1951. gadā. Kopš tā laika mākslīgā intelekta un robotikas attīstība, jo īpaši pēdējos gados, uz priekšu ir gājusi milzīgiem soļiem. Turklāt šodien mākslīgais intelekts tiek radīts un izmantots ne tikai praktisku problēmu risināšanai, bet arī izklaidei, tostarp mākslas darbu radīšanai.
Pirkt vai atvērt ar kodu
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Par "Jurista Vārds" | Autoriem | |
| Redakcija | Lietošanas noteikumi | |
| Kontakti | Autortiesības | |
| Reklāma | Grāmatu e-veikals | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Abonēšana | Lapas karte |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
