Mūsu bērnība plašākai publikai ir noslēpums. Mūsu vecāki internetā visdrīzāk nav publicējuši mūsu bērnības bildes vai video – kā mēs mācāmies staigāt, skaitīt dzejoli no galvas, kā mēs ejam vannā, spēlējamies vai darām citas lietas, kas ir neatņemamas bērnības un pasaules izzināšanas procesa sastāvdaļas un ne vienmēr ar pirmo reizi izdodas veikli un cieņpilni. Tas ir saistīts gan ar to, ka mūsu bērnībā nebija sociālo mediju, gan arī ar to, ka tehniskās iespējas neļāva izniekot filmiņu bērna katra dzīves mirkļa dokumentēšanai. Tāpēc ir grūti iztēloties, kā būtu, ja šādas bildes lielā vairumā būtu publiskotas un mūsu darba devēji, kolēģi, sadarbības partneri un draugi ar tām varētu brīvi iepazīties un kādā sarunā komentēt. Taču mūsdienu bērniem lielai daļai šādas bērnības bildes ir publicētas sociālajos medijos (ir izpētīts, ka, piemēram, Lielbritānijā līdz piecus gadus vecu bērnu vecāki katru gadu internetā vidēji publicē 200 savu bērnu fotogrāfijas). Attiecīgo fotogrāfiju uzņemšanas brīdī tās varbūt likušās jaukas, jautras vai lepnumu raisošas, bet pēc vairākiem gadiem šādu rīcību var nākties nožēlot.

Šādas informācijas publicēšanai var būt vairākas nelabvēlīgas sekas – par bērnu informāciju var iegūt ne tikai draugi, bet arī nevēlamas personas, kas to var izmantot ļaunprātīgiem nolūkiem, vecāki bērnam, pirms viņš pats uz to kļūst spējīgs, izveido noteiktu interneta identitāti, kā arī pieaugot bērns var novērtēt šīs fotogrāfijas kā aizskarošas, kas var novest pie bērna un viņa vecāku attiecību sabojāšanās.

Piemēram, pagājušā gada beigās Austrijā kāda jauna sieviete iesūdzēja tiesā savus vecākus, lai piespiestu viņus no saviem Facebook kontiem izdzēst vairāk nekā 500 viņas bērnības bildes. Viņas ieskatā, vecāki tika pārkāpuši jebkādas privātuma robežas, jo viņiem bija vienalga, vai viņa sēdēja uz podiņa vai gulēja kaila bērnu gultiņā – katrs viņas dzīves brīdis tika fotografēts un padarīts publisks.

Vienlaikus jāpatur prātā, ka internets neko neaizmirst, neskatoties uz to, ka Eiropas Savienības Tiesas sprieduma Google Spain lietā rezultātā Google nodrošina tiesības tikt aizmirstam, noteiktos apstākļos dzēšot informāciju no meklēšanas programmām. Noteiktas informācijas neuzrādīšanās interneta meklēšanas programmā nenozīmē, ka šī informācija ir dzēsta no lapas, kur tā ir publicēta. Līdz ar to attiecīgie attēli vai video var būt uzkrājušies internetā, kopēti un tālāk izplatīti, kā rezultātā fotogrāfijas var izdzēst no vecāku profiliem sociālajos medijos, bet tās nevar izdzēst no interneta kopējās atmiņas, jo faktiski nav iespējams identificēt, kur tās varētu būt nonākušas un kādiem mērķiem tās varētu būt izmantotas.

Protams, jautājums par to, kas ir aizskaroši un kas nav, lielā mērā ir subjektīvs. Dažādiem cilvēkiem var atšķirties viedoklis par to, kādas bērnības fotogrāfijas ir pieļaujams publiskot un kādas ne. Tāpēc katram vecākam ir liela atbildība rūpīgi izvērtēt savas atvases fotogrāfiju publicēšanas nepieciešamību, kā arī ir jābūt pretimnākošam un saprotošam gadījumā, ja atvasei vēlāk noteiktas fotogrāfijas šķiet aizskarošas. Jāatzīmē, ka, piemēram, Francijā ir pieņemti noteikumi, kas vecākus papildus motivē pārdomāt savu rīcību – Francijā bērnu privātuma aizsardzībai ar likumu vecākiem ir noteikts aizliegums publicēt intīmu informāciju par saviem bērniem bez to piekrišanas. Ja vecāks pārkāpj minētos noteikumus, viņš riskē nonākt cietumā uz gadu un maksāt soda naudu 45 000 eiro apmērā.