3. Oktobris 2017 /NR. 41 (995)
Skaidrojumi. Viedokļi
Pirmais Latvijas ģimenes ārstu streiks: faktiski, tiesiski un prettiesiski
1
MD, Dr. iur.
Solvita Olsena
individuāli praktizējoša zvērināta advokāte

Šī raksta mērķis ir sniegt ieskatu pirmā Latvijas ģimenes ārstu streika tiesiskajos un faktiskajos apstākļos. Ierobežotā raksta apjoma dēļ pilnīga tiesisko apstākļu analīze tajā nav ietverama un minēti tie faktiski apstākļi, kuri, autores ieskatā, ir svarīgi, lai sasniegtu raksta mērķi.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
E-ŽURNĀLS
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
Pirkt vai atvērt ar kodu
vai
autorizējies, ja žurnāls jau tavs
ABONĒ 2020.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jūlija Kolomijceva
5. Oktobris 2017 / 11:30
1
ATBILDĒT
Izlasot divus šī numura rakstus par ģimenes ārstiem, gribētu padalīties ar dažām pārdomām:

Cik sapratu, viena no problēmām ir tāda, ka nekur nav nepārprotami noteikts aizliegums, ka ģimenes ārsti, kuri nav darbinieki Darba likuma izpratnē, drīkst streikot. Citiem vārdiem, strīdus jautājums ir, vai valsts apmaksātu ģimenes ārsta pakalpojumu sniegšanas pārtraukšana ir publisko tiesību līguma, ko noslēdzis ģimenes ārsts, prettiesiska nepildīšana (pārkāpums) vai ir kolektīvā interešu strīda risināšanas veids, kas attaisno minētā līguma nepildīšanu.

Bez šaubām, var diskutēt, vai ģimenes ārsti, kas ir pašnodarbinātās personas vai individuālie komersanti, var tikt juridiski pielīdzināti darbiniekiem attiecībā uz tiesībām streikot. Šajā sakarā, manuprāt, būtu vairāk jārunā, par vienlīdzības principa ievērošanu, ka pret būtiski līdzīgām situācijām, nepastāvot nepārprotamam un visaptverošam streika aizliegumam, nedrīkst izturēties atšķirīgi. Ja ģimenes ārsti, kas ir darba ņēmēji ārstniecības iestādē, drīkstētu streikot, tad, piemēram, kāpēc pašnodarbinātie, kam ir līdzīgās funkcijas un pienākumi, nedrīkstētu?

No citas puses, ja ģimenes ārsti streiko, tad, ņemot vērā cilvēkresursu trūkumu šajā nozarē un to faktu, ka ārstniecības personu vairākums ir jau pārlogots ar darbu, strādājot pagarināto normālo darba laiku pie viena darba devēja vai vienlaicīgi vairākās ārstniecības iestādēs, ģimenes ārstu streika rezultātā varētu tikt apdraudēta valsts veselības aprūpes sistēmas funkcionēšanas stabilitāte. Vasaras laikā atsevišķu ģimenes ārstu atteikums sniegt valsts apmaksātu pakalpojumus nebija ļoti jūtams, jo, piemēram, daudzi cilvēki brauc atvaļinājumos šajā periodā. Tomēr, ja tas notiktu, gripas epidēmijas laikā, efekts un sekas varētu būt citas.

Es atbalstu to, ka ģimenes ārsti aizstāv savas kolektīvās intereses un vēlas saņemt veiktajam darba atbilstošu un cilvēka cienīgu atlīdzību, tomēr ideālajā gadījumā normatīvo aktu līmenī jāpastāv citām kolektīvā interešu strīda risināšanas metodēm, jo, ļoti iespējams, ģimenes ārstu streiks neatbilst samērīguma principam, pretstatot ģimenes ārstu biedrošanās brīvību un sabiedrības intereses, t.i., pacientu intereses saņemt primārās veselības aprūpe pakalpojumus.
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Darba strīdu likums
— likumi.lv —
Darba likums
— likumi.lv —
Streiku likums
— likumi.lv —
Latvijas Republikas Satversme
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
7
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties