Iepriekš publicētajā rakstā1 uzsākta jautājuma izpēte par to, vai princips "likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības" krimināltiesībās darbojas neierobežoti. Rakstā secināts, ka šis princips nedarbojas, ja pastāv šādi nosacījumi: 1) maldība par tiesībām pieļauta atsevišķas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes līmenī un 2) šī maldība konkrētajā situācijā liedza apzināties tos nodarījuma apstākļus, kuriem jābūt aptvertiem ar nodomu. Šādos gadījumos nozīmi iegūst Krimināllikuma (turpmāk – KL) 8. panta otrās daļas nosacījums – nav konstatējama nodomam nepieciešamā personas psihiskā attieksme pret visām noziedzīga nodarījuma objektīvajām pazīmēm (KL 8. p. 2. d.), līdz ar to viņu nevar sodīt par tīšu noziedzīgu nodarījumu. Tā ir maldība par noziedzīga nodarījuma apstākļiem, ko Latvijas krimināltiesību teorijā dēvē par faktisko kļūdu. Savukārt juridiskā kļūda, kas neietekmē nodoma konstatēšanu, ir tikai tad, ja maldība par tiesībām pieļauta noziedzīga nodarījuma kopvērtējuma līmenī, t.i., ja persona pareizi uztvērusi visus noziedzīga nodarījuma apstākļus, kuriem jābūt aptvertiem ar nodomu, taču maldīgi novērtējusi savas rīcības juridiskās sekas.
Šī raksta uzdevums ir noskaidrot, vai princips "likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības" darbojas neierobežoti juridiskas kļūdas gadījumā.
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.